KOMENTĀRI: Eiropas valodu nedēļa

Sandra Giptere-Ivanova, Anita Rozentāle, Kaspars Kalējs

2020. gada 25. septembris 00:00

Kā zem «lielo valodu» spiediena globalizācijas un interneta ietekmes apstākļos sargājam «mazo» latviešu valodu?

Gints Jankovskis, jaunatnes darbinieks Īslīces pagastā
Lai nav paviršas attieksmes
– Latviešu valoda man ir dzimtā, uzskatu, ka protu to diezgan labi. Darbā ar jaunatni un sabiedriskajās attiecībās pareizas latviešu valodas prasme ir ļoti būtiska. Lasu dažādas grāmatas un rakstus, tādējādi valodu uzlabojot.

Ir svarīgi jauniešiem radīt priekšstatu par to, ka latviešu valoda ir jāizkopj. Esmu dzirdējis, ka ir puiši un meitenes, kam dzimtā valoda ir latviešu, bet viņi visu laiku sarunājas angliski, tādējādi dzimtā valoda paliek otrajā plānā. Runājot svešā mēlē, tiek izkopta svešvaloda, nevis dzimtā valoda. Ja anglicismus vairāk sāks iestarpināt dzimtajā valodā, tad attieksme pret mūsu valodu būs aizvien paviršāka. Tomēr esmu pārliecināts, ka eiropeiskā valstī angļu valoda arī ir jāmāk.

Jaunieši, manuprāt, latviski runā diezgan labi. Latviešu valoda ir un paliks, jo Latvijā ir tikai viena valsts valoda, uzskatu, ka tā vajadzētu būt. Varam lepoties ar latviešu valodas skolotājiem, kas ir iemācījuši runāt, rakstīt literāri pareizi.

Kristīne Līdaka, Rundāles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Cits citu atbalstām un kontrolējam
– Rundāles novada pašvaldībā nav ar amata pienākumiem noteiktas īpašas darba vietas izejošo dokumentu valodas rediģēšanai, tomēr par valsts valodu ļoti rūpējamies. Teju visi pašvaldības darbinieki ir ar augstākā līmeņa zināšanām valsts valodā. Tieši tāpat kā profesionālās spējas un prasmes lietojumprogrammu izmantošanā tiek pieņemtas par pašsaprotamu, tā ir arīdzan ar atbilstīga līmeņa zināšanām valsts valodas lietojumā.

Lietvedības un izejošo dokumentu virzības plūsma noteic, ka to sagatavošanā iesaistīti vairāki speciālisti, un nepieciešamības gadījumā arī šādā veidā tiek novērstas neuzmanības un/vai stila kļūdas, ja tādas gadījušās. Par dokumenta galavariantu, kāds tas nonāk pie trešajām personām, ir atbildīgs tā parakstītājs. Arī pašvaldības deputāti ir gana vērīgi un sēžu laikā norāda uz stila un pareizrakstības kļūdām lēmumprojektos un ar lēmumu pieņemšanu saistītajos dokumentos.

Pašvaldībā strādā vairāki speciālisti ar filologa izglītību, pie kuriem neskaidrību gadījumā var vērsties. To arī darām, ja ir jautājumi par pareizu latviešu valodas lietojumu.

Viesturs Razumovskis, Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītājs, direktora vietnieks

Jārūpējas arī sabiedrībai
– Mūsdienās globalizācijas dēļ saskare ar citām kultūrām, tautām un valodām notiek aizvien biežāk. Katra tauta neatkarīgi no tās lieluma izjūt ietekmi uz tās vēsturisko identitāti, tostarp valodu. Latviešu valodas saglabāšana, kopšana, kā arī sekmīga attīstīšana ir ne tikai valsts iestāžu, bet arī sabiedrības kopējais pienākums.

Lai iesaistītu sabiedrību, Valsts valodas centrs 2015. gada nogalē izveidoja «Sabiedrisko palīgu institūtu». Tā mērķis ir sniegt iespēju Latvijas iedzīvotājiem saņemt plašāku informāciju un individuālas konsultācijas par Valsts valodas likuma nozīmi un tā ievērošanu ikdienā, tādējādi veicinot latvisku vidi.

Aizvadītajos gados Valsts valodas centrā ir apmācīti 56 brīvprātīgie palīgi, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir snieguši vairāk nekā
1800 konsultāciju. Tostarp pērn ir sniegtas 319 konsultācijas par latviešu valodas literāro normu ievērošanu.

Pašlaik Valsts valodas centrā darbojas 28 sabiedriskie palīgi, un centrs lepojas ar viņu ieguldīto darbu.

Diemžēl pašlaik Bauskas reģionā nav neviena Valsts valodas centra sabiedriskā palīga. Tomēr, ja Bauskas reģiona iedzīvotāji arī vēlas sniegt savu artavu latviešu valodas stiprināšanā, priecāsimies, ja viņi iesaistīsies šajā procesā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

KOMENTĀRI: Eiropas valodu nedēļa

Kategorijas