Bauskas baznīcas dārza estētiskais veidols atklāsies pamazām

2020. gada 23. septembris 08:12

1007

Bauskas baznīcas dārza estētiskais veidols atklāsies pamazām

Ložņājošas zaļas kapmirtes, balts krusts, piemiņas akmens, padomju laiku sešu rindu flīžu klājums iezīmē latviešu leģionāriem veidotu piemiņas vietu Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcas dārza stūrī iepretim Bauskas muzeja pagalmam. Tā tapusi pēc Bauskas aizstāvēšanas kauju dalībnieka Imanta Zeltiņa iniciatīvas. Īstas pārliecības, ka tieši šajā vietā būtu karavīru apbedījumu vieta, neesot.

Biedrības «Bauskas vecpilsēta» aizsākto ieceri labiekārtot dievnama apkārtni kapavietai raksturīgais noformējums ieveda strupceļā. Tālab, lai saprastu, kāds būtu vislabākais risinājums šīs teritorijas uzlabošanā, šomēnes diskusijā iesaistījās projekta «Baznīcas dārzs» koordinatore Egija Stapkēviča, biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja Ieva Bronko-Pastore, Bauskas Sv. Gara luterāņu draudzes priekšnieks Guntis Macpans, Bauskas novada Būvvaldes vadītāja Dace Putna, Bauskas muzeja direktore Baiba Šulce, vēsturnieks un pašvaldības deputāts Raitis Ābelnieks, ainavu arhitekte Dace Balode, kā arī biedrības «Brāļu kapu komiteja» priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš. Saglabāt gan akmeni, gan krustu, atstāt tikai vienu elementu vai veikt pārapbedījumus un piemiņas vietu iezīmēt vien ar stādījumiem – šādi bija galvenie pieturas punkti, kurus iztirzāja sanākušie.

Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš atklāja, ka ziņas par šo vietu ienākušas 90. gadu sākumā. Apbedījumu vietas te esot divas, vienā – 12 metrus uz ziemeļrietumiem no baznīcas apsīdas* guldīti 12 leģionāri vienā kapā, bet otrs ir atsevišķs apbedījums. A. Āboltiņš informēja, ka Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija jau ilgstoši apzina latviešu leģionāru apbedījuma vietas, lai uzzinātu kritušo vārdus un viņus ar godu apglabātu Lestenes Brāļu kapos. Arī Bauskā viņš mēģinājis veikt izpētes darbu, bet iebildumus cēlusi gan draudze, gan arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Tā kā tik daudzi bijuši pret šīm aktivitātēm, darbi neesot turpināti.

R. Ābelnieks papildināja, ka vairāku baušķenieku stāsti, kas fiksēti Atmodas laikā, apliecina, ka baznīcas dārzā apbedīti kritušie. «1944. gadā mēnesi notika cīņas par Bausku, kad latvieši kopā ar vāciešiem aizstāvēja pilsētu pret Sarkanās armijas uzbrukumu. Apglabāšanu veica Bauskas ugunsdzēsēji, jo pilsēta bija pilnībā evakuēta un bija palicis vien slimnīcas personāls, kā arī ugunsdzēsēji, kuri ik pa brīdim centās novērst ugunsnelaimes, kas radās apšaudes rezultātā. Rundāles novadā izdevās atrast pat vienu veco ugunsdzēsēju, taču sirmgalvis bija «piekalts» gultai un nevarēja atbraukt uz Bausku, lai parādītu vietu, kur precīzi kapu rakuši. Arī pēc stāstījuma nebija iespējams identificēt konkrētu gabalu, jo stāstītājs liecinājis, ka blakus bijis liels koks,» situāciju atainoja R. Ābelnieks. Viņš kopā ar luterāņu draudzes padomes locekli Viesturu Mēteli mēģinājuši pašrocīgi vairākās vietās rakt, kaulus uzgājuši, bet tie bijuši sieviešu un cita gadsimta, tālab vienā brīdī meklējumiem metuši mieru.

A. Āboltiņš spriež, ka novietotais krusts atbilst jau pieminētajai informācijai par 12 metriem uz ziemeļrietumiem, pēc kuras, visticamāk, vadījies arī I. Zeltiņš, veidojot piemiņas vietu.

«Jebkurā gadījumā jāpatur prātā, ka šī teritorija apkārt dievnamam arī ir senā kapsēta. 200 gadu šeit bijuši kapi, te glabāti apkārtējie muižnieki, vietējie pilsētnieki no vācu draudzes. Te atdusas bijušie baušķenieki, vai nebūtu arī vērts padomāt, kā saglabāt arī viņu apbedījumu vietu?» rosināja Brāļu kapu komitejas pārstāvis A. Āboltiņš. Pēc pieredzes viņš uzsvēra, ka bijušajās apbedījumu vietās, kur cenšas aktīvi pārveidot vidi, senās kapsētas «nāk augšā» un iestājas problēmas. Tālab vislabākais variants labiekārtojot esot augsnes līmeņa celšana, iztiekot ar pēc iespējas seklākiem zemes darbiem.

R. Ābelnieks piekrita, ka būtu nozīmīgi kaut kādā veidā eksponēt, ka daudzas baušķenieku paaudzes apglabātas baznīcas dārzā. «To daudzi vietējie pat nezina, ja cilvēki būtu informēti, iespējams, mainītos viņu attieksme pret šo vietu, kā arī uzvedība. Lielai sabiedrības daļai tomēr pret kapiem ir pietāte, un diez vai aizgājēju atdusas vietā izvēlētos izvest nokārtoties savu četrkājaino mīluli,» pārliecināts R. Ābelnieks.

Attiecībā uz karavīru piemiņas vietu A. Āboltiņš un R. Ābelnieks bija vienisprāt, ka jāsaglabā tās sākotnējais veidols un jāiekļauj kopējā baznīcas dārza koncepcijā. Ja gribētu atbrīvoties no šīm piemiņas zīmēm, būtu jāveic pamatīga izpēte, taču, tā kā vieta ir vēsturiskās aizsardzības zonā, tas nav vienkārši izdarāms. Pārapbedīšana ir ļoti nopietns, radikāls risinājums. Ja ar izrakumiem pierāda, ka šeit nav Bauskas aizstāvju atdusas vieta, tad būtu pamats diskusijai par piemiņas zīmju pārvietošanu.

«Jāsaglabā abi, jo tas ir kā vienots ansamblis. Krusts kā kristietības simbols, kas labi sabalsojas ar baznīcu. Laukakmens gan nav saistīts ar reliģiju, bet akcentē latviešu pamatīgumu. Tas ir Bauskas novadnieka tēlnieka Mārtiņa Zaura darbs,» sacīja R. Ābelnieks.

Bauskas novada Būvvaldes vadītāja Dace Putna rosināja nākotnē atbrīvoties no padomju laika seguma plātnēm, tās nomainot pret dabisko bruģi, akmeni izvirzot lociņā, aizmugurē izveidojot krūmu grupu, kura sasaistīta ar zemiem stādījumiem priekšpusē.
Viedokļus apkopojot, tika izstrādāts rīcības plāns, kas šajā gadījumā rezultēsies kā panīkušās puķu dobes likvidēšana, atteikšanās no kapmiršu stādījumiem, tos aizstājot ar zālienu, bukšu stādījumus papildinās ar kokaugiem, veidojot krūmu grupu. Tāpat tika nolemts mazināt flīžu segumu, saglabājot iespēju atceres dienā novietot ziedus un sveces.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas baznīcas dārza estētiskais veidols atklāsies pamazām

Kategorijas