Tikšanās ir iespēja paplašināt dzīves uztveri

2020. gada 22. septembris 00:00

Grāmatu svētkos Bauskā dialogu ar klausītājiem veido interesantas personības

Bauskā 18. septembrī nu jau 19. reizi notika Grāmatu svētki. Tos rīkoja Bauskas Centrālā bibliotēka (CB), dažādās auditorijās piedāvājot bērniem un pieaugušajiem tikšanās un sarunas ar sabiedrībā pazīstamām kultūras nozares personībām.

Grāmatu svētki valstī noteikto «Covid-19» ierobežojumu dēļ bija organizēti nedaudz citādāk kā iepriekš.

Distancei primāra nozīme
Bauskas kultūras centra zālē un balkonā katram dalībniekam bija personalizēta, distancēta sēdvieta, tālab arī apmeklētāju skaits bija nedaudz mazāks.

Lai nodrošinātu piekļuvi iedzīvotājiem, bibliotekāri Bauskas CB lasītavā uz ekrāna vēroja sarīkojumu tiešsaistē. Publika bija disciplinēta, neviens interesents nepalika aiz durvīm. Tematisko sarīkojumu apmeklēja Bauskas, Vecumnieku, Iecavas novada bibliotēku darbinieki un lasītāji.

Darbojās arī grāmatu tirdziņš, kurā bija pārstāvētas vairākas izdevniecības. Agrāk novadu bibliotēku vadītāji jaunus izdevumus parasti iegādājās šajā tirdziņā, bet tagad vairākums pasūta grāmatas internetā, skaidro Bauskas novada Ceraukstes bibliotēkas vadītāja Valentīna Tarvide. Turklāt viņa piebilst, ka izdevumus labprāt iegādājas arī grāmatnīcā «Globuss», kas darbojas Bauskas lielveikalā «Rimi», jo grāmatu tirgotāji ir ļoti atsaucīgi un profesionāli konsultanti.

Vācijā ir citādi
Sarīkojuma viesi bija Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš, rakstniece un publiciste Dace Rukšāne, literatūrzinātniece un folkloriste Janīna Kursīte un Latvijas Nacionālā teātra aktrise Zane Jančevska. Vienlaikus Bauskas Valsts ģimnāzijā, Bauskas pilsētas pamatskolā, Bauskas 2. vidusskolā un Bērnu bibliotēkā ar jaunajiem lasītājiem sarunājās zoologs Ingmārs Līdaka, bērnu grāmatu autore Evija Gulbe un ilustratore Linda Lošina, kā arī Dace Rukšāne.

Gundara Āboliņa uzstāšanās saistošākā sadaļa bija veltīta viņa darbībai audiogrāmatu ierakstīšanā. Aktieris stāsta: «Vairākus gadus strādāju teātra dažādos projektos Vācijā, Minhenes Kamerteātrī biju ārštata aktieris, darbodamies vāciski runājošā kultūrvidē, arī Šveicē un Austrijā. Diezgan labi esmu to iepazinis, lai secinātu, ka Latvijā joprojām nav vienotas izpratnes par audiogrāmatām. Vācijā, ienākot jebkurā grāmatnīcā, redzams, ka audioieraksti veido vismaz ceturto daļu piedāvājuma. Turklāt viens un tas pats lierārais darbs ir ierunāts gan vīriešu, gan sieviešu balsīs, pat dialogos kā radioteātrī. Latvijā interese par klausāmgrāmatām ir neliela, lai gan zinu, ka daudzi tās izvēlas, braucot mašīnā vai citā transportā. Arī bērniem tās patīk.»

Pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā Jaunā Rīgas teātra aktieri pavisam skaidri sapratuši, ka nedrīkst pazaudēt saikni ar skatītājiem, un interneta tiešsaistē sāka lasīt grāmatas. «Mūsu teātris bija pirmais iniciators. Diezgan īsā laikā mums pašiem izveidojās savs klausāmgrāmatu plaukts. Ar ideju aizrāvās mani kolēģi Kaspars Znotiņš un Vilis Daudziņš. Mājās ierīkoju nelielu ierakstu studiju,» atklāj G. Āboliņš.

Amizantie trīs vīri
Gundars Āboliņš uzsvēra, ka studiju gados izlasījis krievu 19. – 20. gadsimta mijas autora Aleksandra Kuprina noveli «Sulamīte». Tā uzrakstīta skaistā, senvalodu atgādinošā stilā, turklāt arī latviski ļoti labi iztulkota. Šopavasar aktieris to ierunāja. Šo, tāpat kā citu Gundara Āboliņa kolēģu klausāmstāstus, joprojām bez maksas var noklausīties Jaunā Rīgas teātra mājaslapā.

Taču vairāk par Sulamīti audioierakstus lasošai publikai palika prātā Gundara Āboliņa un viņa draugu projekts – Džeroma K. Džeroma grāmatas «Trīs vīri laivā» amizantais ieraksts. Turpina aktieris: «Sadabūjām vecu laivu. Es lasīju, viens filmēja, otrs airēja, bet tas nebija nekāds grāmatas ekranizējums. Asprātīgo stāstu vienkārši nav iespējams pasīvi lasīt, sēžot krēslā. Bija vajadzīga tikpat komiska vizualizācija. Mums pašiem patika, droši vien skatītājiem arī. Piebildīšu, ka ir vairākas metodes, kā prezentēt klausāmgrāmatas. Ir klasisks variants, kad tikai lasītājs atrodas kadrā. Taču kanālā «YouTube» visbiežāk dzirdama tikai aktiera balss, bet fonā – visvisādas bildītes. Katrs var izvēlēties sev piemērotāko.»

Publikai par prieku Gundars Āboliņš nolasīja grāmatas «Trīs vīri laivā» prologu. Tas šķita tik iespaidīgi un tēlaini, ka dažiem klausītājiem pat radās šaubas, vai darbs kādreiz lasīts. Visādā ziņā audiogrāmatas labu aktieru ierakstos atklāj aizvien jaunu, negaidītu izjūtu spektru. Bauskas it kā inertā publika piepeši atdzīvojās, smējās, komentēja, aplaudēja.

Nomaļus, tālu no citiem
Tikšanās vadītāja, Bauskas CB speciāliste Kristīne Čakāne atklāja, ka šogad rakstnieces Daces Rukšānes stāstu krājums «Krieva āda» ir visvairāk lasīto grāmatu sarakstā. Visus, kas vēl nav lasījuši, lai nemulsina nosaukums, jo tāds 19. gadsimta beigās bija ļoti populāram vīriešu odekolonam.

Dace Rukšāne, kā allaž, vārdos skopa un pieticīga, ļoti precīzi atbildēja uz lasītāju jautājumiem. Svarīgākie bija nevis par stāstu saturu, bet gan par rakstīšanas ieradumiem. Autore ir atklāta: «Rak-stīšana man nozīmē sevis ārkārtīgu discilpinēšanu. Beidzot esmu atradusi optimālu veidu. Vairs nerakstu naktīs, kas nozīmē spēku pilnīgu izsīkumu. Man ir nomaļa zvejnieku tīklu māja jūras malā. Ik gadu jūlijā tur norobežojos no pasaules un strādāju sešas dienas nedēļā – katru dienu uzrakstu no 10 līdz 20 lappusēm. Šajā vasarā sāku jaunu grāmatu, bet nejautājiet man par to! Kad tiks publicēta, uzzināsit!»

Pateicas autorei
Sarīkojuma apmeklētāji pateicās Dacei Rukšānei par Latvijā izdoto jaunāko grāmatu apskatiem žurnālā «Sestdiena» un par viņas slejām šajā izdevumā pirms daudziem gadiem.

Autore piebilst: «Mani grāmatu apskati nav recenzijas. Tie ir izjūtu atainojumi pēc darbu izlasīšanas. Ne reizi neesmu mēģinājusi stāstīt par jaunu izdevumu, to neizlasot. Pat, ja neesmu sajūsmā par kādu latviešu autoru, uzskatu, ka mana goda lieta ir uzrakstīt par viņa darbu. Ikviens mūsu rakstnieks to pelnījis, ar kritiku viņus tikai noniecināsim. Līdztekus savam pamatdarbam ik nedēļu man jāizlasa vismaz viena grāmata – tas ļoti disciplinē. Turklāt uzzinu par visiem izdevējdarbības jaunumiem valstī. Jā, man patīk žurnāla «Sestdiena» uzticētais pienākums.»

Profesore ir sašutusi
Janīnas Kursītes uznāciens uz Bauskas kultūras centra skatuves bija kā brāzmaina, svaiga vēja pūsma. Iepriekš pieteikto tematu «Latviešu dievības un gari» profesore paplašināja un padziļināja gan filozofiskā, gan cilvēcīgā kontekstā.

Vispirms Janīna Kursīte minēja faktu, ka viņas jaunākās grāmatas vāka noformējumam izmantota mūsu izcilās novadnieces gleznotājas Īras Rozentāles gleznas reprodukcija. Viņas ir domubiedres, jau sen pazīstamas. Turklāt literatūrzinātniece un folkloras pētniece uzsvēra, ka viņu jau sen vieno īpaša saikne ar Rundāles un Bauskas novadu.

«Bauskas Dzīve» lūdza Janīnu Kursīti pastāstīt par šī gada jūnijā izdoto grāmatu «Mīlot Kurmeni». Biedrība «Kalna svētību kopiena» un priesteris Andrejs Mediņš publikai grāmatu prezentēja Kurmenes baznīcas atjaunošanas svinību Pēterdienas ciklā.

Profesore bija ļoti strikta: «Vispirms gribu izteikties par tematu, kas nesen satricināja sabiedrību – par Kurmenes katoļu priestera un Bruknas Kalna svētību kopienas vadītāju Andreju Mediņu. Cik viegli noticam visam sliktajam un neiestājamies par cilvēkiem, kuri publiski tiek nomelnoti! Vai esam saskaitījuši, cik mūsu laikabiedru zem tādas nastas jau saliekušies? Cilvēki, kuri nebaidās iziet ārpus sabiedrības noteiktajām robežām, manī allaž izraisa apbrīnu. Un pavisam noteikti – Andrejs Mediņš. Tādi cilvēki paplašina gan tautas, gan sabiedrības uzdrīkstēšanos! Ir tik viegli cilvēku pieteikt balvai «Latvijas lepnums» un pavisam drīz vienaldzīgi akceptēt viņa publisku iznīcināšanu.»

Mīlot Kurmeni
Janīna Kursīte no Kurmenes katoļu draudzes saņēma lūgumu uzrakstīt brošūru, bet, kā pati atzīst, «brošūra Andrejam Mediņam nozīmēja radīt tekstu grāmatai». Literatūrzinātniece atceras: «Pirmo reizi atbraucu uz Kurmeni 2019. gada rudenī – nu drūms bija tas skats! Skeptiski nodomāju – vai priesterim izdosies savas grandiozās ieceres īstenot? Otrreiz ierados jau pandēmijas laikā. Tas, ko ieraudzīju, pārspēja manu iztēli. Nebija daudz laika rakstīt grāmatu par Kurmeni, joprojām to dēvēju par brošūru. Bet kādus cilvēkus man laimējās satikt, kādus dzīvesstāstus un leģendas uzklausīt! Tas šķiet neticami.

Ar ko jums asociējas Kurmene? Tak ne jau ar kurmjiem! Vārds «kurmulis» nozīmē krūmu – no tā apdzīvotās vietas nosaukums radies! Vai zinājāt, ka tieši Kurmene ir Zemgales un Sēlijas robeža? Iepriekš arī es to nezināju.»

Izdevumā «Mīlot Kurmeni» autore ļoti īsā laikā mēģinājusi savilkt kopā vietējos stāstus ar publicētajiem materiāliem, Kurmenes draudzes bijušo priesteru piezīmēm, ko viņi godprātīgi rakstīja visa pagājušā gadsimta laikā. Kopā ar tūrisma aģentūru «Impro» J. Kursītei izdevies uz Kurmeni nesen aizvest tūristu grupu. Viņa pati atzīst, ka nav gide, bet ir stāstniece.

Ar Janīnu Kursīti ilgi sarunājās Bauskas novada ģimene – Indra Kostantinova, viņas meita Evija Konstantinova un mazmeita Anna Marija. Evija vairākkārt piedalījusies kompānijas «Impro» ekskursijās, kurās profesore Janīna Kursīte ir stāstniece. «Esam pazīstamas jau sen, viņa ir apbrīnojama, izcila personība,» teic Evija Konstantinova.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tikšanās ir iespēja paplašināt dzīves uztveri

Kategorijas