BauskasDzive.lv ARHĪVS

Var paveikt to, ko grib iedzīvotāji

Uldis Varnevičs

2020. gada 18. septembris 00:00

50
Var paveikt to, ko grib  iedzīvotāji

Bauskā noslēgumam tuvojas Zaļās ielas 13. mājas renovācija

Līdz šai vasarai varēja likties, ka skaitlis 13 tiešām nes neveiksmi mājas iedzīvotājiem Zaļajā ielā 13. Pagrabā vienmēr bija ūdens, ogļu apkure un citas problēmas. Tomēr, kā izskatās, trūka tikai laba saimnieka un veiksmīgu renovācijas darbu, lai namā būtu pavisam cita dzīvošana.

Māja 2018. gada 28. jūnijā ieguva jaunu apsaimniekotāju – iedzīvotāji atteicās no SIA «Vides serviss» pakalpojumiem, par ēkas pārvaldnieci kļuva Ingrīda Liepa. Apmierināti bija visi – gan jaunā pārvaldniece, gan iedzīvotāji.

Meklē profesionāli

Galvenais – lai iedzīvotāji zina, ko grib paveikt, vērtē I. Liepa. «Varu izdarīt to, ko vēlas iedzīvotāji. Zaļajā ielā 13 ir labi strādāt, jo iedzīvotāji zina, ko grib. Ja iedzīvotāji kašķēsies, tad arī pārvaldnieks viņiem būs slikts,» tā I. Liepa.

«Māja kļuva vecāka, iepriekšējam pārvaldniekam visu laiku bijām parādā. Nolēmām mainīt apsaimniekotāju. Zinājām, ka mums vajag profesionāli, kas ir gatavs strādāt,» saka dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle Ligita Gasūna. Viņa kopā ar biedrības valdes priekšsēdētāju Kārli Šābli pārstāv mājas iedzīvotājus.

Problēmu bija daudz. Jumts tecēja, pagrabā visu laiku bija ūdens. Kurināja ar oglēm, tāpēc bija liels skurstenis, kas kuru katru brīdi varēja sabrukt. Iedzīvotāji vēlējās situāciju mainīt un 2020. gada 20. maijā parakstīja pēdējo protokolu, apņemoties sākt ēkas renovāciju.

Ar naudu nav problēmu
Māja nav liela, tajā ir tikai 12 dzīvokļi. Bauskas novadā līdzīgs projekts realizēts Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā, kur saimnieko dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība «Aivītes». «Tās ir pasakas, ka mazajām mājām neviens naudu nedod. Kredītu piedāvāja gan «Swedbank», gan «Citadele», bet «Covid-19» darīja bankas uzmanīgākas, un beigās finansējumu ņēmām no finanšu institūcijas «ALTUM»,» stāsta I. Liepa.

Darbus veica SIA «Benson Industry». Uzņēmuma vadītājs Dainis Bensons uzskaita paveikto: 150 milimetru akmensvates siltinājums sienām, pamatiem – 100 milimetru putupolistirola siltinājums, jumtam 300 milimetru beramā vate un profilētā skārda segums, pagraba griestiem – 100 milimetru putupolistirola segums, iebūvēti jauni logi. Sakārtoti skursteņi, uzstādīti ventilācijas reflektori, iztīrītas šahtas, un paveikti citi darbi. Visā mājā ierīkoti individuālie gāzes apkures katli. I. Liepa stāsta, ka arī šajā projektā, kā ierasts visur, kur viņa vadījusi siltināšanas projektus, izremontēta kāpņu telpa. «Visas projekta izmaksas ir novērtētas kā attiecināmās, pusi finansē no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem,» uzsver pārvaldniece.

Pagrabs sauss
Galvenais ieguvums, pēc iedzīvotāju domām, ir sakārtotais pa-grabs. Nams savulaik uzcelts mitrā vietā, pēc tam, kad blakus paaugstināja šosejas segumu, ūdens pagrabā krājās vēl vairāk. Tagad pagrabā izveidots speciāls padziļinājums ūdens notecei, uz kura uzlikts režģis, ierīkots arī sūknis gadījumiem, ja ūdeni nepieciešams izsūknēt. Pagrabi tagad ir sausāki, un iedzīvotāji plāno, kā tos izmantot.
 
Maksājums par paveiktajiem darbiem būs gana nopietns – mēnesī 1,36 eiro no kvadrātmetra. Tomēr iedzīvotāji par to daudz nepārdzīvo – ēka bija jāremontē, un siltināšana sniegs iespēju papildus ietaupīt. «Māja tagad ir forša, prieks uz to skatīties,» gandarīta pensionāre Minna Manuša. Viņa savulaik apspriedusi siltināšanas ideju ar meitu un, gūstot atbalstu, piekritusi renovācijai.

I. Liepa ar to nedomā beigt mājas sakārtošanu. Tagad esot jāsakopj teritorija – līdzās namam ir veci šķūnīši, vairāki no tiem nevienam nav vajadzīgi. Tas nozīmē, ka arī pēc renovācijas iedzīvotājiem un pārvaldniecei būs jauni izaicinājumi.