Ābolus iespējams nodot pārstrādei sulā

Augļkopjiem eksperte iesaka – vienā hektārā neaudzēt vairāk kā vienu vai divas šķirnes
Agro ābolu šķirņu sezona jau ir beigusies, taču saimnieki drīz varēs nolasīt nākamo ražu. «Bauskas Dzīve» sazinājās ar zemniekiem un ābolu pārstrādātājiem, lai uzzinātu, kāda ir situācija ražas ziņā, izmantošanas iespējās, noieta tirgū.
SIA «Sangas» vadītājs Jānis Kronbergs «Bauskas Dzīvei» pastāstīja: «Pie mums Ceraukstes pagasta Mūsā var atbraukt ikviens, nodot savus ābolus un vēlāk pretī saņemt sulu. Šosezon klientiem būs iespēja iegādāties pie mums ne tikai ābolu, bet arī, piemēram, smiltsērkšķu, melleņu, rabarberu, cidoniju un citu ogu un augļu sulas,» pastāstīja J. Kronbergs, «mēs strādājam visu sezonu. Esam vietējais uzņēmējs, kas piedāvā darbu vietējiem.» Viņš uzsvēra, ka ābolu raža ir atkarīga no ābeļu kopšanas.
Ābeļdārzs ir jākopj
Ēriks Harlamovs ābolus audzē Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās. Viņš atklāja, ka šogad ābolu ir gana daudz. «Jauniem ābeļdārziem raža ir laba, bet vecās ābeles, kas nav koptas, vairs nav rentablas. Deserta āboli tiek tirgoti Rīgas Centrāltirgū, no pārējiem spiežam sulu un gatavojam ābolu čipsus,» pastāstīja ābolu audzētājs. Vienu gadu no ābelēm varot sagaidīt labāku ražu, bet nākamajā – sliktāku. Ābolu biznesā Ēriks iesaista agronomi. «Ir jākopj zeme, jāskatās, vai ir pietiekami minerālmēsli, jānodod zemes analīzes, kuras parāda, kas zemei ir vajadzīgs,» stāsta 1,5 ha lielā ābeļdārza saimnieks. Viņš ar ābolu audzēšanu un tirdzniecību nodarbojas septiņus gadus.
Saimniecības «Fišers» vadītājs Kristaps Fišers arī piekrīt, ka šogad ābolu ir daudz, labāka raža nekā pērn. «Ābolus realizējam skolu programmā «Augļi skolai», arī Rīgas Centrāltirgū un piegādājam mazajiem veikaliem. Ziemā gatavojam ābolu un bumbieru čipsus,» atklāja K. Fišers. Viņa mīļākā ābolu šķirne ir ‘Zaiļijskoje’, ‘Ligol’. «Saimniecībā ir 12 hekt-āri ar ābelēm un bumbierēm, audzējam apmēram 20 ābolu šķirnes.» Viņš uzskata, ja vēlas izveidot labu augļu dārzu, tad svarīgi to kopt – jāpļauj, jāizgriež nederīgie zari, jārūpējas, lai ābeles neaug ēnā. «Šis gads ir izdevies, paši ģimenē ābolus ēdam, draugi, radi ir apgādāti ar āboliem,» atklāja Kristaps Fišers.
Saimniekiem piedāvā prognozes
Diplomēta agronome Maruta Baumane «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka ābolu raža šogad bijusi laba. «Pavasaris bija sauss, daudz kur izkalta ābeles, arī salnas «ķēra», bet kopumā ābolu šogad ir diezgan. Āboli nebija jāretina. Ja būtu jāretina, tad ābeles dotu sīkus augļus,» pastāstīja Maruta. Viņa ir pārliecināta, ka zemes analīžu veikšana ir pirmais priekšnosacījums, ja vispār ir vēlme izveidot augļu koku dārzu. Vēl esot svarīgi, lai vienā hektārā saimnieks neaudzētu vairāk kā vienu vai divas ābolu šķirnes.
«Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs augļkopjiem sniedz prognozes par gaidāmo laiku, par smidzinājumiem, saimniekiem ir iespēja saņemt brīdinājumus par ābeļu infekcijām, kukaiņiem, piemēram, ābolu tinēju uzlidojumiem. Saimniecības īpašnieks var rēķināties ar informāciju un gatavoties, piemēram, kaitēkļu apkarošanai,» skaidro M. Baumane. Viņa sacīja, ka Latvijā ir statistiski maz augļu dārzu platību, jo saimniekiem ir problēmas ābolus realizēt.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»