Pagalmu svētku daudzveidība mūzikā, spēlēs, konkursos

2020. gada 15. septembris 00:00

Bauskas vecpilsēta septembra otrajā sestdienā svētkos arī nākamgad gaidīs apmeklētājus – tā sola organizatori

Ar dažādām aktivitātēm Bauskas vecpilsētas skvēros, pagalmos, Rāts-laukumā 12. septembrī noritēja jau desmitie Pagalmu un astotie putras godēšanas svētki, kuru organizatorisko darbu veica Kultūras centrs ar palīgiem, atbalstītājiem, 13 uzņēmumu un iestāžu saimniekiem un darbiniekiem. Jau no paša rīta bija atvērts Zemgales dižtirgus, kur varēja iegādāties daudz un dažādus amatnieku darinājumus, kā arī citas preces.

Pievērst uzmanību vēsturiskajam centram
Pagalmu svētkus pirms desmit gadiem iniciēja un aizsāka brīvprātīgu entuziastu biedrība «Bauskas vecpilsēta». Un tas ir bijis viens no darbiņiem, kā pievērst uzmanību Bauskas pilsētas vēsturiskajam centram, kas ir 15. – 19. gs. valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis pat ar savu publiskotu aizsardzības numuru 7425. Bet situācija diemžēl vēsturiskajā centrā ir kritiska – ēkas sabrūk un izzūd, iedzīvotāju, iestāžu un uzņēmumu skaits te samazinās.

Pirms šiem svētkiem «Bauskas Dzīves» rīcībā nonāca informācija, ka šie, desmitie, būšot pēdējie Pagalmu svētki vecpilsētā. Svētku rītā gan Bauskas kultūras centra direktors Jānis Dūmiņš «Bauskas Dzīvei» apliecināja, ka svētki vecpilsētā šajā laikā septembrī tikšot saglabāti, tie joprojām būšot. Varot mainīties formāts, nedaudz cits saturs, varbūt tie pārtapšot, piemēram, ielu svētkos, par to vēl domās, bet vecpilsēta septembra otrajā sestdienā arī nākamgad svētkos gaidīšot apmeklētājus un dalībniekus.

Ābolu mizas rekords
Rosība un ātra kustība piepildīja vecpilsētas ielas un trotuārus – veci un jauni, ģimenes un vientuļi ļaudis centās paspēt izstaigāt pagalmus, lai aizpildītu loterijas karti ar spiedogiem un reizē izbaudītu dažādos piedāvājumus un pārbaudījumus, kas bija sagatavoti apmeklētājiem.

Ja apmeklējumu sāka no Brīvības bulvāra puses, tad vispirms sagaidīja Bauskas novada sociālā dienesta pagalms, kur atkal lielākā uzmanība bija pievērsta āboliem, kurus bija iespēja nomizot, sagriezt, un vēlāk no tiem izvārīto ievārījumu ziedoja mazturīgām ģimenēm un pensionāriem. Šeit notika arī sacensības par garāko nepārtraukto ābola mizu. Sociālā dienesta vadītāja Dina Romanovska pastāstīja, ka daži bija īpaši gatavojušies – nāca pat ar saviem nažiem. Šoreiz sasniegti rekordi – otrs labākais rezultāts ar 2,86 metrus garu ābola mizu bija Kristīnei Grīviņai, bet veiksmīgākais bija Arnis Roķis – 3,13 metri.

«Neko īpaši negatavojos – paņēmu vienu no piedāvātajiem nažiem un mizoju. Mizas bija apmēram trīs līdz piecus milimetrus platas. Pagājušajā gadā biju otrais, bet trenējies šajā jomā tiešām neesmu,» stāsta A. Roķis. Ikdienā viņš strādā Rīgā par datortīklu administratoru.

Jauniešus aicina uz domi
Pēc tam, kad SIA «V+V» autoservisa pagalmā skatīta gan motokluba «MC Bucefals» mototehnika, gan arī jau teju antīki bērnu braucamrīki, nākamā pietura ir Katoļu ielā, kur pirmo reizi ar aktivitātēm piedalās Bauskas novada jauniešu dome. Jaunieši gan aicināja apmeklētājus iesaistīties dažādos pārbaudījumos, gan arī paši aktīvi izstaigāja vecpilsētas pagalmus.

Jauniešu domes priekšsēdētāja Katrīna Velta Ūdre pastāstīja, ka 17. septembrī ir plānota jaunu dalībnieku uzņemšana jauniešu domē, un tāpēc viens no galvenajiem uzdevumiem ir jauniešu domes popularizēšana. «Mēs jauniešiem piedāvājam personības testus. Pēc tam atkarībā no testa rezultāta novirzām pie domes pārstāvja, kurš izstāsta, ko jaunietis domē var darīt,» atklāj K. V. Ūdre.

Sanākušajiem bija iespējams piedalīties vairākos vingrinājumos. Piemēram, «Lauku sētā darba daudz» bija Pelnrušķītes uzdevums – sašķirot dažādu šķirņu pupas. Citi varēja ar irbulīšu palīdzību izlasīt konfektes no makaroniem. Bija arī citādāki uzdevumi.
Pie SIA «Baltums» veļas mazgātavas Rīgas ielā bija «Mazo mirkļu pagalms», kur Elisone Kriščūne un Kristiana Paula Lībiete aicināja sanākušos nedaudz uzrunāt sevi spoguļu attēlā un reizē atstāt Bauskas pilsētai kādu vēlējumu vai jautājumu.

Dzeja saules pielietā pagalmā
Bauskas Centrālās bibliotēkas un kultūras centra pagalmā bija gan poētiska, Dzejas dienu noskaņu pildīta gaisotne, gan erudīcijas konkurss pieaugušajiem un bērniem par un ap literatūru, par un ap Bausku un novadu.

Centrālās bibliotēkas speciāliste Aelita Biķerniece lasīja dzeju, kas apraksta mūsu Zemgali. Pie brīvā mikrofona nākt un lasīt dzejoļus varēja katrs, kurš to gribēja. Ikvienam bija iespēja izvēlēties kādu no iesaiņotām dzejas grāmatām, ko paņemt uz mājām un izlasīt. Tā bija sava veida izloze – kāds nu kuram autors un krājums «kritīs». Baušķeniece Anita izvilka Guntara Rača «Reiz Ziemassvētkos». Lai gan kokiem vēl zaļas lapas un šie svētki tikai gaidāmi, krājumā ir arī dzejoļi, sentences un atziņas, par ko vērts domāt jebkurā gadalaikā… «Ikreiz, kad cilvēks labu dara/ Kā saule atmirdz Dieva smaids.»

Piekritēju pulks bija bibliotēkas speciālista Jāņa Baloža izveidotajai interaktīvajai erudīcijas spēlei. Bija jāpazīst attēlos skatāmie latviešu rakstnieki un dzejnieki; jāzina, kurš ģerbonis kuram Bauskas novada pagastam piederīgs, cik Bauskai ir sadraudzības pašvaldību, jāatmin, no kurām latviešu filmām ir demonstrētie kinofragmenti, un bija vēl citi jautājumi. Ja visus pareizi atbildēja, varēja iegūt 25 punktus. «Bauskas Dzīve» novēroja, ka svētku apmeklētāja Dārta Ūbele ļoti labi pārzina latviešu kinofilmas, atceras literāro mantojumu, rezultātā iegūstot 20 punktu. Maksimālo iespējamo punktu skaitu dienas gaitā nebija sasniedzis neviens konkursants, bet visvairāk punktu – 22 – sestdien savāca 6. klases skolniece Helma Križevica, kura ļoti labi orientējās rakstniekos, informēja J. Balodis.

Iesaistās paši mazākie
Gana interesants pasākums šogad bija arī ģimenēm ar bērniem. Strautnieku ielas skatu laukumā bija pieejamas izklaidējošas ierīces pašiem mazākajiem apmeklētājiem – tiem, kam tikai gadiņš, un pat vēl jaunākiem. «Man patīk, ka šoreiz ir izklaides piedāvājumi arī pavisam maziem bērniem. Bijām arī uz «Pigoriņu» koncertu un aplūkojām galda spēles Saules dārzā, apskatījām arī motociklus,» stāsta Ilze Ķuze no Bauskas. Viņas atvase Teodors Ķuze bija ļoti aizrāvies ar attīstošajām rotaļām Strautnieku ielā.

Dambergu ģimene izklaidējās gan Bauskas Centrālās bibliotēkas pagalmā, gan arī pie «Kvēles». Visvairāk meitai Paulai Dambergai esot patikusi Liepājas leļļu teātra viesizrāde «Lote dodas eks-pedīcijā». «Tas bija pats galvenais šīs dienas mērķis. Mēs Pagalmu svētkos esam pirmo gadu, mums te viss ir jauns un interesants,» stāsta mamma Madara Damberga.

Pestīšanas Armijas darbības atjaunošanai – 30 gadu
Svētki bija arī Pestīšanas Armijas (PA) Bauskas korpusa pagalmiņā Plūdoņa ielā 50. Šoreiz te bija vairākas īpašas vēsturiskas ekspozīcijas, jo Pestīšanas Armija šogad svin 30 gadus, kopš tā atjaunojusi savu darbību Latvijā – tas bija 1990. gada 18. novembrī. Un pēc aktivitātēm Rīgā nākamā vieta, kur organizācija atsāka strādāt, bija Bauska.

Mūsu pilsētā 1993. gadā Pestīšanas Armija sāka darboties Rutas Hansenas vadībā, dievkalpojumus jeb sapulces rīkoja Bauskas toreizējā kultūras namā, laukumos, arī tirgū. Daudzi droši vien atceras, kā Ruta Hansena tur uzrunāja cilvēkus, dziedāja un spēlēja ģitāru un akordeonu. Tad Pestīšanas Armijas Bauskas korpuss tika pie savām telpām Rīgas ielā 22, pēc gadiem arī atjaunoja māju vecpilsētā Plūdoņa ielā 50, tādējādi sakopjot vēl vienu namu pilsētas vēsturiskajā centrā. Jūtas piederīgi vecpilsētai, piedalās arī ikgadējos Pagalmu svētkos. Šosestdien PA telpās bija ekspozīcija par PA vēsturi Latvijā, varēja noskatīties filmu par PA darbu Latvijā, tur savas liecības sniedza arī baušķenieki, piemēram, Aija Pīrāga, kura daudzus gadus kalpo PA draudzē un bija sastopama strādājam arī Pagalmu svētkos.

Pašlaik Bauskas korpusu vada kapteine Velta Udarska, kura ar Pestīšanas Armiju iepazinusies Rīgā. Viņa stāsta: «Man šī reliģiskā un sociālā darba organizācija devusi daudz prieka. Bija žēl, ka darba dēļ nevarēju visu laiku veltīt tai un apmeklēt dievkalpojumus. Man bija labs darbs un kolēģi Nodarbinātības valsts aģentūrā, tomēr to visu atstāju un sāku kalpot Pestīšanas Armijā. Sākumā virsnieki Latvijā bija no Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, līdz 2004. gadā sāka domāt, ka tie jāsagatavo no Latvijas iedzīvotāju vidus. Mani arī izraudzījās šai misijai. Šis darbs galvenokārt prasa sirdi, spēju just līdzi un palīdzēt. Nupat atkal viens baušķenieks vērsās pie manis Pestīšanas Armijā ar stāstu, ka zaudējis dzīvokli, ir bezpajumtnieks. Nāks ziema, pavisam droša iespēja saaukstēties vai pat nosalt. Ir jārod risinājums, vajadzētu šajās situācijās strādāt visiem kopā – mums, sabiedrībai, pašvaldībai. Patver-smi Bauskā vajadzētu gan.»
Pestīšanas Armija ir īpaša ar uzskatu, ka reliģiskajam un sociālajam darbam ir jābūt līdzvērtīgam.

Rosina rīkot tūres gida pavadībā
Daudz interesentu pulcēja lielās koka spēles Saules dārzā. Plūdoņa «uzraudzīti», gan pieaugušie, gan bērni azartiski spēlēja, piemēram, «Mankalu», kur jāsakrāj pēc iespējas vairāk akmentiņu, tos koka galdā pārvietojot no bedrītes uz bedrīti. Spēļu meistars Māris Ozoliņš-Ozols zināja teikt, ka senos laikos to spēlējuši ar pupām, nevis akmentiņiem. Māris gan paskaidroja dalībniekiem dažādo spēļu noteikumus, gan pastāstīja, ka SIA «Aldi» spēles iznomājot dažādiem gadījumiem, uzņēmuma mītnesvieta ir Ciemupē pie Ogres, tur vietējie amatnieki arī izgatavojot lielāko daļu spēļu galdu un kauliņu. Pie galdiem raiti ritēja spēles «Atsitiena biljards», «Bumbiņas», «Eglīšu stādīšana» un citas.

Ļoti liels atbalstītāju pulks bija uzņēmuma «Kvēle» ēkas pagalmā, kur dziedāja vokālās studijas «Pigoriņi» dalībnieki.
Vairāki «Bauskas Dzīves» uzrunātie svētku apmeklētāji pauda priekšlikumus: «Ja gribēja katrā vietā uzkavēties ilgāk, iesaistīties aktivitātēs, kaut ko uzzināt par vecpilsētu, nevis tikai izskriet pagalmus, lai savāktu spiedogus, tad noteikto trīs ar pusi stundu bija par maz. Šajā formātā ar zīmodziņu nospiedumu krāšanu būtu jādod ilgāks laiks pasākuma norisei. Būtu labi, ja svētkos sniegtu iespēju gida pavadībā iziet Bauskas vecpilsētu, jo apmeklētāju pulkā ir arī daudz viesu no dažādām Latvijas vietām. Gan jau arī daudzi baušķenieki paši sen nav kārtīgi vecpilsētu izstaigājuši.»

Izložu veiksminieks
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz putras baudīšana notika vienā vietā Saules dārzā, un to piedāvāja saimniece Daira Jātniece. Putras bija pieprasītas – jau pusotru stundu pirms svētku beigām viss bija apēsts.

Pagalmu svētku noslēgumu Bauskas Rātslaukumā ievadīja grupas «Ducele» koncerts, un tam sekoja loterija, kuru tradicionāli vadīja Bruno Bahs.

Loterijā viens no veiksminiekiem bija jaunais Ralfs Zvejnieks. Viņš svētkus baudīja kuplā divu ģimeņu kompānijā – vecāki Gatis un Madara Zvejnieki kopā ar dēliem Ralfu, Ernestu un Albertu staigāja kopā ar Dzelzkalēju ģimeni – Anitu, Otto un Tomu. Tā visi kopā svētkus izbaudīja un arī loterijā piedalījās, bet balvu ieguva Ralfs. Mamma Madara Zvejniece pastāstīja, ka Ralfam, kurš ir pirmsskolas izglītības iestādes audzēknis, jau ir vairākas reizes paveicies dažādās izlozēs, piemēram, pirms diviem gadiem «Rudens velobraucienā» Bauskā laimējis velosipēdu.

Kopumā cilvēki pauda atzinīgus vārdus par šī gada izklaidējošo un izglītojošo pasākuma daļu, kā arī formātu, kur putra bija nevis katrā pagalmā, bet gan vienā vietā baudāma.

Loterijā laimējušie
Arī svētku desmitajā reizē apmeklētājiem bija iespēja piedalīties loterijā – pirms tam gan vajadzēja apmeklēt vismaz desmit pagalmus un kā apliecinājumu iegūt uz kartes desmit spiedogus, no kuriem trīs bija no obligāti apciemojamiem pagalmiem.
Loterijas kastē lozēšanai bija iemestas kopskaitā 235 kartes.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz visi izsauktie loterijas dalībnieki bija uz vietas un nāca pakaļ pēc balvām, kuras šogad bija sagādājuši «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Gusto» un «Drukā Bauskā».

Veiksminieki bija Elīza Paula Graudiņa, Dāvis Neikšāns, Ralfs Zvejnieks, Ance Bogdanova, Ralfs Ribikausks, Žanete Munda, Ģirts Kaņeps un Jānis Mīcāns.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pagalmu svētku daudzveidība mūzikā, spēlēs, konkursos

Kategorijas