Sēnes ir visur un visos gadalaikos

2020. gada 15. septembris 00:00

Mikoloģe Diāna Meiere: «Pilnīgi mierīgi var turpat mežā uz maizītes uzgriezt baravikas šķēlīti un ēst.»

Katru rudeni Latviju pārņem sēņu bums, reizēm pat šķiet, ka sēņošana iekļaujama kādā nacionālajā kanonā. Protams, lielākoties tas ir gardas sēņu maltītes vilinājums, taču daudziem patīk izbaudīt sēņošanu. Mūsdienās ļoti populāras kļuvušas sēņu fotomedības, izrādās, ka šīs meža veltes var izmantot arī kā ārstniecības augu, ar tām var krāsot dziju, gatavot sēņu papīru. Vai zinājāt, ka sēnes nav atrodamas tikai rudenī, bet visu gadu?

Šos un citus atklājumus par sēnēm iegūstu, tiekoties ar Dabas muzeja mikoloģi Diānu Meieri, kura pazīstama arī kā šogad izdotās «Lielās sēņu grāmatas» autore. D. Meiere stāsta, ka ar dabu, sēnēm un sēņošanu bijusi saistīta no bērnības, kas aizvadīta Gaujienā. Studējusi Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, specializējoties mikoloģijā. Dabas muzejā mikoloģes pienākumos ietilpst sēņu kolekcijas veidošana, kurā tagad ir vairāk nekā 8000 pa-raugu. Viņas īpašā aizraušanās ir arī dzijas krāsošana ar sēnēm un ķērpjiem, kā arī gleznošana, ko iedvesmojušas sēnes.

Sēnēm ir savs «internets»
«Ikvienam bijusi situācija, kad jūs ieejat mežā un secināt – sēņu nav. Taču sēnes ir visur! Šī frāze kļuvusi par manu devīzi,» stāstījumu sāk mikoloģe. Tas, ko mēs redzam mežā, ir tikai sēņu augļķermeņi, jo lielākā sēnes daļa atrodas augsnē vai koksnē. Katrai sēnei ir sava vieta dabā notiekošajos procesos. Piemēram, vienai ir uzdevums noārdīt kritalu, citai – kritušās lapas. Ja sēnes to nedarītu, mežā būtu liels haoss. Vienas dzīvo kokos, citas – ugunskuru vietās, dažas – tikai uz dzīvnieku mēsliem.

«Ir pat meža «internets»! Tas ir savstarpējs tīkls, kas sasaista visu mežu, un to lielā mērā uztur sēņu pazemes sistēma. Pa šo tīklu var nodot ziņas. Piemēram, vienā meža galā saslimst kāds koks un sāk izstrādāt vielas, lai aizsargātos pret šo slimību. Pa meža «internetu» šīs vielas nonāk pie citiem kokiem gluži kā profilaktiskā pote. Sēnēm ir ļoti nozīmīga loma,» stāsta D. Meiere.

Drīzāk dzīvnieki, nevis augi
Sēnes jau ilgāk nekā 50 gadus nepieskaita ne pie augiem, ne dzīvniekiem, bet iedala atsevišķā ļoti plašā un daudzveidīgā dzīvo organismu grupā. Pirms simtiem miljonu gadu sēnes bijušas lielākie sauszemes organismi, to diametrs sasniedzis pat metru, un mikoloģes demonstrētajos attēlos tās izskatās pēc kokiem. Gaujas krastā smilšakmens iežos atrasta viena no senāko sēņu fosilijām. Šī sēne augusi pirms 400 miljoniem gadu. Izrādās, pēc vairākām pazīmēm sēnes ir vairāk radniecīgas dzīvniekiem, nevis augiem, un D. Meijere pajoko, ka vegāniem vajadzētu būt dilemmas priekšā. Tās prot pat pārvietoties – aiz gļotsēnes paliek sliede gluži kā pēc gliemeža. Sēņu micēlijam var būt dažādi dzimumi. «Tikai tad, kad sastopas divi dažādi dzimumi, var izveidoties sēnes, ko mēs redzam virs zemes,» stāsta mikoloģe.

Lai arī cik tas nešķistu brīnumaini, mums ir iespēja novērot, kā sēne izlaiž sporas. «Mēs visi esam redzējuši, kā to dara pūpēdis. Taču arī citas, piemēram, piepes, sporas izgrūž porcijās, un to var redzēt ar aci: puf, un mākonis aizlido!» sēņu pārsteidzošās īpašības atklāj pētniece.

Ēdamas tikai vienreiz
Sēņu iedalījums ir daudz sarežģītāks, taču «Lielajā sēņu grāmatā» tas ir veidots sēņotājiem saprotams. Vispopulārākās un skaistākās ir bekas, nākamās ir dažnedažādās cepurīšu sēnes, no kurām populārākās ir lapiņu sēnes (piemēram, bērzlapes) un pienainītes (alksnenes, vilnīši), sēnes, kas aug uz koksnes (piepes), pūpēži, pie kuriem pieder arī zemeszvaigznes un zemestauki, adatenes (kliņģerenes), korallenes, vālenes un gļotsēnes.

D. Meiere uzsver, ka cilvēki bieži vien dzīvo aizspriedumos, jo ļoti daudzas sēnes ir ēdamas – gan ar vārīšanu, bet tomēr. Taču eksperimentēt bez papildu informācijas tomēr neieteic. Komentārs par to, ka visas sēnes ir ēdamas, bet dažas tikai vienreiz, starp mikologiem ir tabu. «Mana kolēģe mikoloģe visus «Facebook» sēņu pētnieku grupas draugus, kas šādi izrunājas, nobloķē,» saka D. Meiere.

Runājot par sēņošanu, mikoloģei visbiežāk jautā, vai sēnes jāgriež ar nazi vai «jāizskrūvē» no zemes kā spuldzīte, un kura metode ir labāka. Izrādās – var droši griezt!

Beka uz maizes, apaļpūpēdis – uz grila
«Sēnēm ir daudz pozitīvu īpašību, tādēļ tās noteikti vajag iekļaut uzturā, taču nevajadzētu ēst sēnes, par kurām šaubāties,» saka pētniece. Ēdamās dalās trijās grupās – ēdamas svaigas, piemēram, uz maizītes, cepamas uzreiz, bez novārīšanas, un vārāmas, izmantojamas sālīšanai, skābēšanai utt. «Pilnīgi mierīgi var turpat mežā uz maizītes uzgriezt baravikas šķēlīti un ēst,» saka D. Meiere. Uz maizītes var likt arī gaileni un lielo dižsardzeni.

«Šovasar bija modē sēra piepes. Jāizvēlas pašas jaunākās – tādas, kas izskatās pēc celtniecības putām, kas uzpūstas uz koka, tās tiešām ceptas ir ļoti garšīgas. Uz grila var cept arī milzu apaļpūpēdi un ko tik vēl ne,» stāsta D. Meiere.

Sēņu pētniecības metodes attīstās, un mikologi aizvien atklāj ko jaunu. D. Meiere aicina visus būt vērīgiem un pievērst uzmanību sēnēm. «Cilvēki arvien vairāk sāk vērot dabu. Šogad ir parādījusies jauna moderna tendence – sēņu vērošana, kas var kļūt par hobiju visa gada garumā, jo sēnes var atrast visu gadu,» stāsta D. Meiere. Šai sezonai beidzoties, sniegā var meklēt samtaino ziemeni vai vecāsmātes ausi... Ja kaut ko sameklējat, varat sūtīt uz vietni «Dabasdati.lv», par sēnēm vairāk var uzzināt portālā «Senes.lv». Uz jautājumu, vai sēnes būs mūžīgi, pētniece atbild: «Kamēr vien būs mežs...»

Uzziņai

Kas ir sēnes?
- Sēnes ir daudzšūnu eikariotiski (ar kodolu) organismi ar heterotrofu barošanās veidu, kas nozīmē, ka sēnes patērē jau gatavas organiskās vielas, nevis ražo tās līdzīgi augiem. Vairojas ar sporām, izplatās augot vai ar sporu palīdzību.

- Pašlaik pasaulē ir zināms apmēram 120 000 sēņu sugu, katru gadu 1700 tiek aprakstītas no jauna. Latvijā pašlaik zināmas apmēram 4000 sugu.
- Sēnes sastopamas visos kontinentos, ieskaitot Antarktīdu, aug arī ūdenī. Sporas mēdz būt arī gaisā vairāku kilometru augstumā.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sēnes ir visur un visos gadalaikos

Kategorijas