KOMENTĀRI: DZEJAS DIENAS – 55 gadus

AnitaRozentāle, Aina Ušča, Kaspars Kalējs

2020. gada 11. septembris 00:00

Kāpēc mūsdienās kāds lasa dzeju, ko lasa un kāpēc daudzi to tomēr nelasa?

SOLVEIGA IKERTE, i/u «Novads» īpašniece Bauskā
Arī manu domu atspulgs
– Kad man kāds draugs pirms daudziem gadiem jautāja, kāpēc es lasu dzeju, pirmajā brīdī apjuku. Un jautāju pati sev. Atbilde toreiz bija pavisam vienkārša – dzejā ieraugu to, ko pati domāju, tikai izteiktu skaistāk, poētiskāk. Protams, ar gadiem šis viedoklis ir mainījies, papildinājies, jo tagad dzīves pieredze ļauj skatīties uz dzeju dziļāk, ne tikai kā uz savu domu atspulgu. Tagad vairāk uztveru arī tādas nianses, kas liek aizdomāties, ko daru nepareizi, kas notiek man apkārt, kāda ir jaunā paaudze mums līdzās, kādas vērtības tai ir nozīmīgas. Reizēm lasīt mūsdienu dzeju nemaz nav viegli...

Kad pagājušās nedēļas LTV1 raidījumā «Viens pret vienu» noskatījos sarunu ar dzejnieku, tulkotāju, literatūras zinātnieku Kārli Vērdiņu, biju tik ļoti iedvesmota, ka devos uz bibliotēku un paņēmu tur pieejamos K. Vērdiņa dzejas krājumus. Domas par viņa dzeju dalās pilnīgi pretējos viedokļos. Arī es nevaru apgalvot, ka visu spēju pieņemt. Tomēr tagad manu lasītāko dzejoļu vidū blakus O. Vācieša, I. Ziedoņa, M. Čaklā darbiem būs arī K. Vērdiņa radītais.

Šonedēļ Tēvu diena, tāpēc atļaušos citēt pantu no K. Vērdiņa dzejas krājuma «Tētis»: «mans tētis no rīta modina/ tam roka ir stipra un maiga/ viņš skropstu saudzīgi pirkstos tver/ un noņem no mana vaiga.»

Jānis Gedrovičs,operators-pārdevējs
Mammai svētku dienās
– Man patīk automašīnas un visas lietas, kas saistās ar tām, – labošana, došanās dažādos braucienos, tāpēc dzejai vietu atrodu tikai tad, ja tā skan manā automašīnā kā dziesma. Tad, kad man ir brīvais laiks, skatos dažādus raidījumus par automašīnām, piemēram, «Gāzi grīdā!». Ir grūti atrast brīvu laiku grāmatu lasīšanai, taču, ja tāds atrastos, tad noteikti lasītu kriminālromānus un drāmas, un žurnālus par automašīnām. Dzeja mani nesaista, bet patīk dziesmu teksti.

Man ir draugi, kas interesējas un lasa dzeju. Reps mani interesē, piemēram, mūziķu Reika un Gacho dziesmas liekas ļoti pārdomātas, vārdos ir jēga. Dzejas vietā izvēlos repa mūziku, jo tā vārdu un mūzikas kopā skanējums man patīk labāk nekā pašam lasīt dzejas rindas. Domāju, ka tad, kad pienāks laiks dzejai, to arī lasīšu. Visbiežāk ar dzejoļiem saskaros svētkos, meklējot mammai īstos vārdus, ko pateikt. Agrāk skolas laikā apmeklēju Dzejas dienu pasākumus.

AINA MŪRNIECE, Bauskas Centrālās bibliotēkas lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja
Dažiem poēzija ir sirdslieta
– Bauskas Centrālās bibliotēkas 15 procenti lasītāju ir dzejas cienītāji, bet dažiem poēzija kļuvusi par sirdslietu. Ik reizi, atnākot uz bibliotēku, viņi paņem kādu dzejas izlasi. Vidējās un vecākās paaudzes lasītāji galvenokārt lasa Maijas Laukmanes un Kornēlijas Apškrūmas dzeju. Tā ir vienkārša, tēlaina, viegli uztverama. Pastāvīga interese šīs paaudzes cilvēkiem ir arī par Imanta Ziedoņa, Jāņa Petera, Knuta Skujenieka liriku. Skolēniem ieteicamās literatūras sarakstā vienmēr tiek iekļauti Kārļa Skalbes, Viļa Plūdoņa, Raiņa un Ojāra Vācieša darbi.

Jaunieši visbiežāk izvēlas Kārļa Vērdiņa, Ingas Gailes un viņu laikabiedru dzeju. Īpaša kategorija ir humanitāro nozaru studenti, jo viņi lasa antīko poēziju, Rietumeiropas dzejas dižgaru grāmatas. Pieprasīti ir arī Bauskas un apkārtnes mūsdienu autoru dzejas krājumi. Par tiem galvenokārt interesējas cilvēki, kuri paši sacer dzejoļus. Statistika liecina, ka lasītāju gaume ir tradicionāla. Avangarda dzeja nenokļūst bibliotēkas apmeklētāju uzmanības lokā.

Pērkot grāmatas, allaž lūkojam, vai kādam publikas iemīļotam dzejniekam ir izdots jauns sējums. Interese par liriku joprojām ir noturīga. Uzskats, ka mūsdienu cilvēki dzeju nelasa vispār, manuprāt, ir nepamatots.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

KOMENTĀRI: DZEJAS DIENAS – 55 gadus

Kategorijas