Apgūst latviešu valodu, tradīcijas un biznesa vidi

Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju

2020. gada 11. septembris 10:56

798

Apgūst latviešu valodu, tradīcijas un biznesa vidi

Pamet Ķīnas pakalnus un atrod dzīvesvietu un nodarbošanos Latvijas līdzenumos

Bauskā atvērts jauns veikals «Franco Marine». Ieejot jaunajā peldkostīmu un speciālo apģērbu tirgotavā, laipni smaidot, pretī nāk ķīniete Feidzjuaņa Sjui. Viņas vīram pieder veikals un tā ēka Bauskā. Saimniece ienācējus uzrunā valsts valodā. Tas ir pirmais viņu ģimenes veikals Latvijā, darbojas arī mājaslapa ar tādu pašu nosaukumu, savukārt formastērpus internetā var aplūkot uniblanch.eu mājaslapā.

Sāk uzņēmējdarbību Bauskā
Sjui ģimene dzīvo Iecavā, veikalu atvēruši Bauskā, jo tas atrodas labā vietā – pretī autoostai, te apgrozās vairāk cilvēku. Atvēršanas plāni bijuši jau februārī, bet ceļojošais vīruss tos krietni pamainījis. «Eiropas cilvēkiem, sevišķi jaunākajai paaudzei, vairāk patīk iepirkties internetā, ir arī klienti, kas grib redzēt un aptaustīt preci,» stāsta Feidzjuaņa. Apģērbi tiekot šūti Ķīnā, kur vīram ir sadarbības partneri.
Pašlaik veikalā ir gan peldkostīmi, gan speciālais apģērbs, piemēram, medmāsām, ārstiem, slimnīcu, laboratoriju un veikalu darbiniekiem. Tie ir gan halāti, gan kostīmi – blūze vai krekls un bikses. Ja pircējs neatrod vajadzīgo izmēru, samaksājot avansu, speciāli sev varot arī pasūtīt konkrētā izmēra un modeļa preci. Pēc aptuveni nedēļas to jau varētu saņemt. Esot plāni arī par šortiem, tai skaitā peldšortiem, bērniem. «Noteikti būs arī lielāki izmēri,» rādot preces, stāsta saimniece. Veikalā ienāk kāda dāma, kas meklē mediķa halātu. Pēc laika iegriežas vēl cita sieviete – Maija Redliha, kas jau esot divus zaļus formastērpus iegādājusies, kas lieti noderot arī dārza darbiem. «Peldkostīmi mani neinteresē, bet formastērpi patīk, dārzam tie īpaši labi. Materiāls ir kvalitatīvs, nesviedrē, arī pēc mazgāšanas ar to nekas slikts nenotika. Cena gan varēja būt mazāka,» savos secinājumos dalās baušķeniece.

Feidzjuaņa teic, ka Latvijas biznesa vidē neesot viegli ieiet. Viņa saprot un pieņem, ka ir konkurenti, tomēr Bauskā, veikalniecesprāt, vairāk esot veļas un peldkostīmu piedāvājumu, formastērpus pilsētā nevarot nopirkt, tālab vīra Džonatana zīmols «Jonathan Uniform» varētu būt noderīgs. Feidzjuaņa prāto, ka, piemēram, uzņēmumi varētu pasūtīt sava dizaina paraugu, pēc tam, ja tas apmierina, preci vairumā. Gaidīti arī individuālie pircēji. Pašlaik neesot plānu atvērt vēl kādu veikalu, jo uzmanība un spēki jāveltī šim un mājaslapām.
«Lai redz pasauli!»

Ķīnā ģimene desmit gadus dzīvojusi 12 kilometru attālumā no Šanhajas, Džedzjanas pilsētā. Savukārt Feidzjuaņa nāk no Ķīnas laukiem, uz pilsētu pārcēlusies tikai pēc apprecēšanās. Viņa bija mājsaimniece, bet dzīvesbiedrs nodarbojies ar apģērbu biznesu.
Ķīnā dzimis dēls Bobs, kuram pašlaik 19 gadu. Puisis mācās Rīgas 2. ģimnāzijas 12. klasē. Savukārt Jelgavas slimnīcā Latvijā pasaulē nācis Alekss, kuram pašlaik četri gadiņi. Sjui ģimene uz Latviju pārcēlusies 2013. gadā. «Iepriekš bijām bijuši te ekskursijā, patika, gribējām, lai bērni redz pasauli,» stāsta Feidzjuaņa. Ķīnā nenoliedzami bijis siltāk, bet pamazāk pieraduši, Latvijas klimats neesot šķērslis. «Viss te tik līdzens, Ķīnā vairāk kalni, pakalniņi,» stāsta ķīniete un rāda foto telefonā.

Sāk ar filmu skatīšanos un privātstundām
«Sākumā man Latvijā bija ļoti grūti, visu laiku «sēdēju» mājās, jo baidījos kaut kur iet,» atzīst sieviete. Kaimiņi bijuši atsaucīgi, palīdzējuši, kā arī nesuši ābolus un bumbierus, par ko pateicīga un priecīga Feidzjuaņa. Uz šejieni atbraukuši septembrī, Bobs sācis mācības Iecavas vidusskolas 5. klasē, latviski neprotot ne vārda. Aptuveni pēc pusgada jau samērā raiti pratis runāt latviešu valodā. «Skola bija laba, atbalstīja,» atceras mamma.

Pašas ceļš uz latviešu valodu sācies ar seriālu skatīšanos, vērojusi «UgunsGrēku» un citas filmas, divreiz nedēļā gājusi arī pie pensionētas skolotājas individuāli mācīties; ņemtas grāmatas no Iecavas bibliotēkas, pašlaik gan līdz ar veikala atvēršanu laika lasīšanai, kas turklāt vedoties lēni, teju neatliek. Feidzjuaņai priekšā uz galda stāv arī vairāki laikraksta «Bauskas Dzīve» numuri, ko iecavniece cenšoties lasīt, lai zinātu, kas notiek tuvējā apkaimē. Dāma nedaudz protot angliski, turpretī dzīvesbiedrs šo valodu pārvaldot perfekti.
Mājās sarunas notiekot ķīniešu valodā, lai dēli to prastu. Mazais Alekss apmeklē Iecavas bērnudārzu «Cālītis», 17 mēneši aizvadīti pirmsskolas izglītības iestādē, tomēr mazajam vēl runāšana latviski nevedas, toties viņš saprotot pateikto. Filmiņas puika skatoties arīdzan angliski. Arī ģimenes galva mācoties latviešu valodu. Feidzjuaņa atzīst, ka grūtības sagādājusi latviešu valodas gramatika, locījumi, laiki, dzimtes. Viņa varot arī rakstīt, bet esot pārliecināta, ka «tas sanāk ar kļūdām».

Klusumā un ģimenē
«Iecavā dzīvo trīs ķīniešu ģimenes,» stāsta Feidzjuaņa. Satiekoties noteikti aprunājoties, tomēr savstarpēja ciemošanās nenotiekot. «Svinam svētkus savā ģimenē. Bērniem jo īpaši patīk dzimšanas dienas, Ziemassvētki bērnudārzā vai skolā, reti ejam uz pasākumiem, man vairāk patīk klusums,» atzīst iecavniece, «bērniem, protams, vairāk patīk ārā, piemēram, šūpoties pagalmā.»
Mājās mamma kopā ar bērniem lasot grāmatas, citreiz sēžoties uz riteņiem un braukājot pa Iecavas skaistākajām vietām. «Man patīk Iecavā!» ar prieku teic Feidzjuaņa. Būts arī Rundāles pilī, Cēsīs un Daugavpilī.

Latvijā katru dienu jāēd maize, Ķīnā – rīsi
Ģimenei esot arī dārziņš, kurā izauguši tomāti, gurķi, pupiņas, ķirbji un mazliet kartupeļu. Saimniece ar nožēlu secina, ka «gurķu šogad maz». Kāds iedevis recepti marinēšanai, Feidzjuaņa izmēģinājusi, bet vecākais dēls skaidri pateicis: «Nav garšīgi, labāk nopirkt veikalā!» Ķīnā esot citādāka recepte gurķu apstrādei. Latvijā ģimene ēdot gan vietējos ēdienus, gan namamāte cenšoties pagatavot ierastos un saimei tuvos rīsus, ceptus dārzeņus, gaļu vai zivi. Iecienīti, protams, arī Ķīnas pelmeņi un kviešu nūdeles.

«Latvijā pārāk maz dārzeņu,» bēdājas Feidzjuaņa. Viņa dzimusi Ķīnas dienvidos, kur iecienītākais ēdiens esot rīsi ar dārzeņiem, bet tuvāki viņai tomēr esot Ķīnas ziemeļu ēdieni, proti, kviešu nūdeles ar dārzeņiem. Turklāt tās varot ne tikai vārīt, bet arī cept. Feidzjuaņai vispār garšojot kviešu produkti. Latvijā neierasta, jo dzimtenē tādas nav, bijusi rupjmaize. Sākumā tā neesot garšojusi, bet «tagad garšo», arī Aleksam tā iet pie sirds, turpretī Bobam – ne. «Latvijā katru dienu jāēd maize, Ķīnā katru dienu jāēd rīsi,» ar smaidu salīdzina iecavniece. Sjui ģimene tagad arī no rīta, citreiz arī vakarā ēdot sviestmaizes, bet no rīsiem, protams, neatsakās. «Latvijā gan rīsi iznāk sausi, Ķīnā – mitrāki,» secina Feidzjuaņa. Viņai ēst gatavošana patīk, un tālab pamanītas nianses.

Katra diena ar smaidu
Braukšana no Iecavas un veikala vadīšana Bauskā, mājas rūpes un bērni – kā to visu pagūt, turklāt ar smaidu? «Vienmēr jau no rīta cenšos sevi noskaņot ar domu «būs labi», cenšos koncentrēties uz pozitīvo, tā arī bērniem visa diena ir priecīga,» stāsta māmiņa.
Feidzjuaņa atklāj, ka sākumā ļoti grūti bijis pierast, ka daudzi cilvēki Latvijā staigā nopietnām vai pat nedaudz īgnām sejām, domājusi, ka viņi ir par kaut ko dusmīgi, bet ar laiku sapratusi, ka gluži vienkārši tā ir, iespējams, vienkārši nopietni, secinājumos par smaidu trūkumu Latvijā dalās iecavniece.

Viena no Sjui ģimenes ēdienu receptēm:

Cepts sojas siers tofu

Sagriež sieru. Tad sakuļ olu. Siera šķēlītes apviļā sakultajā olā, tad miltos. Cep sakarsētā eļļā no abām pusēm. Pagatavo mērcīti. Divas ķiploka daiviņas sasmalcina, pieber piparus (var melnos), cukuru, sāli pēc garšas, pievieno austeru mērci (nopērkama lielveikalā) un nedaudz ūdens. Mērci mazliet pavāra. Sieru ēd ar šo mērcīti.

Portāla www.bauskasdzive.lv aptaujas rezultāti rāda, ka daudzi mūsu cilvēki nav draudzīgi, nav atvērti cittautiešiem un viņu centieniem integrēties šajā sabiedrībā. Nav vēlmes arī paplašināt savu redzesloku un bagātināt pieredzi, uzturot kontaktus ar iebraucējiem. Muguras pagriešana un stingra norobežošanās diezin vai ir labākais veids saliedētas sabiedrības veidošanā.

20200630-0834-pie-publikacijam-gatavs.jp

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apgūst latviešu valodu, tradīcijas un biznesa vidi

Kategorijas