Dzīve ir šeit un tagad

2020. gada 11. septembris 00:00

731

Baušķeniece Gunta Skudrīte, atzīmējusi dzīves jubileju, dalās savas pieredzes atziņās

Jubilāres Guntas Skudrītes dzīvesvieta pašlaik ir Bērzkalnu ciems Īslīces pagastā, bet bērnībā no 11 gadu vecuma dzīvojusi Bauskā. Kā zināms, pavisam drīz Bērzkalnu iedzīvotāji kļūs par pilsētniekiem. Par dzīvi savā ielā viņa atzīst: «Ir labi, ka nedzīvojam saspiestībā. Cerams, mūsu ielai iekļaujoties pilsētā, tā iegūs asfalta segumu un izbūvētu ietvi.»

Audzināta brīvā vidē
Gunta dzimusi Rīgā, uzaugusi kopā ar vecāko māsu Aiju. Bērnības laiku pavadījusi Rīgas centrā un par savu bērnības iemīļoto vietu sauc Vērmanes dārzu. Tas krustu šķērsu izbraukāts ar skrejriteni; atmiņās – lielo koku ieskautā parka idille ar smaržām no puķu tirdziņa un ziedošām kļavām pavasarī. Pirmās trīs klases mācījusies galvaspilsētas 2. vidusskolā, kuras vēsturiskais nams meitenei raisījis cieņu ar savu arhitektūru, lielajām kāpnēm un augstajiem griestiem.

Gunta ir pateicīga saviem vecākiem, kas kopš mazām dienām ieaudzinājuši patstāvību. «Tiku audzināta brīvā vidē, vecāki man uzticējās un uzskatīja par patstāvīgu bērnu. Man bērnībā netika iestatītas nevajadzīgas sociālās programmas, tas man ļāvis kļūt veiksmīgai visās jomās, kurās esmu izvēlējusies virzīties,» atklāj Gunta.

Laimējies ar labiem skolotājiem
Kad ģimene pārcēlās uz dzīvi Bauskā, Gunta turpināja mācības Bauskas pamatskolā. Skolā īpaši patikusi matemātika un fizkultūra, nodarbojusies ar sportu – trenējusies un piedalījusies sacensībās vieglatlētikā. Vēlāk aizrāvušas aerobikas nodarbības gados jaunās skolotājas Aivas Skalderes vadībā. «Biju priecīga pēc daudziem gadiem, kad pedagoģe bija arī mana dēla klases audzinātāja,» pauda jubilāre.

Gunta atzina, ka Bauskas pamatskolā bija laimējies ar labiem skolotājiem. Taču īpaši atzīmē vēstures pedagogu Daini Cipuli. «Patika skolotāja brīvais skatījums uz faktiem un lietām, viņš radīja mūsdienīga un brīva cilvēka iespaidu,» atzina bijusī skolniece. Ar īpašu sirds siltumu atmiņās ir arī klases audzinātāja un krievu valodas skolotāja Anna Dupure.

Vidusskolas gaitas Gunta iesākusi ar veiksmīgi izturētiem iestājpārbaudījumiem tolaik jaunatvērtajā Uzvaras vidusskolā Gailīšu pagastā, bet pabeigusi Bauskas vakara maiņu vidusskolu, jo agri bija jāsāk darba dzīve. Paralēli mācījusies modeļu skolā, jo vienmēr saistījis viss sievišķīgais.

Veidot kaut ko savu
Guntai jau agrā jaunībā bijis skaidrs, ka nodarbošanās ziņā vēlas veidot kaut ko savu. Privātu biznesu sākusi jau 22 gadu vecumā. Kopā ar draugu Māri veidotais apģērbu tirdzniecības uzņēmums veiksmīgi pastāv nu jau 23 gadus. Abi ģimenē izlolojuši dēlu Jāni, kurš tagad jau ir ģimnāzists.

Dibinot uzņēmumu, Guntas sākotnējā vēlme bijusi tirgot sievišķīgas preces – apakšveļu un naktsveļu. Bet bija jārēķinās ar realitāti – tik mazā un nestabilā tirgū, kāds ir Latvijā, lai pastāvētu, nepieciešams plašāks preču sortiments. Kādu laiku veikalu tīkls bijis izveidots vairākās pilsētās. Bet, kopš sapratusi, ka tādu «vāveres riteni» viņai nevajag, tagad uzņēmumam ir tikai trīs «Trīdueks» veikali – divi Bauskā un viens Jelgavā.

Pasaule ir mainījusies
Jau bērnībā Guntai paticis vērot cilvēkus un viņu rīcību, analizēt un rast tai pamatojumu. Tagad nopietni pievērsusies psiholoģijai un pašlaik studē četru gadu psihologa konsultanta izglītības programmā Transpersonālās psiholoģijas institūtā*.

Gunta jēdzienu «transpersonālā psiholoģija» skaidro vienkāršā veidā: «Tas nozīmē ārpus ierastā apgūt dažādas prakses, kā palīdzēt cilvēkam atgriezties pie sevis. Kad atgriežas pie sevis, arī visas pārējās lietas ap viņu sakārtojas.» Divus gadus studijās apgūtās prakses visas izmēģinātas arī uz sevis – gan ķermeniskās, gan psiholoģiskās. Prakses ir ļoti dažādas, piemēram, hipnoterapija, aromterapija, pasaku un mākslas terapijas, šamaniskās elpošanas terapija. Mācību programmā apgūst arī klasisko psiholoģiju.

Gunta ir pārliecināta, ka mūsdienās pasaule ir ļoti mainījusies un cilvēkam ar klasiskās psiholoģijas metodēm vairs nevar pietiekami efektīvi palīdzēt. Viņa ir apguvusi arī fasciālo terapiju, kas ietver manuālu iedarbību uz ķermeņa konkrētiem punktiem, dodot impulsus, kas atjauno fascijas darbību (fascija ir veidojums ķermenī, kas savij kopā muskuļus, kaulus, iekšējos orgānus, nervus un asinsvadus, radot savstarpēji saistītu tīklu. Avots: rsu.lv.). Gunta skaidroja šamaniskās elpošanas būtību: «Viss balstās uz elpu, metode ir ļoti vienkārša un efektīva, izpildāma jebkurā vecumā. Tā atbrīvo gan no fiziskiem bloķējumiem ķermenī, gan ļauj pieskarties un sajust citas realitātes. Cilvēks atrodas izmainītā apziņas stāvoklī, ko panāk ar intensīvo elpošanu; un tad notiek vislabākā dziedināšana.»
G. Skudrīte ir apguvusi arī maiju civilizācijas kalendāru un atklājusi, ka tajā ir daudz gudrību, noslēpumu un atklāsmju par cilvēka dzīvi, ja iemācās to lasīt. Viņa pastāstīja, ka arī pasaku terapija ir viens no veidiem, kas var dziedēt psihi, – kā to sauc medicīnā, bet būtībā – cilvēka dvēseli. «Uzskatu, ka dvēsele ir nemirstīga; kad tā traumēta, ir jādziedē,» pārliecināta jubilāre.

Pašlaik Gunta aizraujas ar latino dejām, dejo bačatu. Tā ir kaislīga deja, radusies pagājušajā gadsimtā Dominikānas Republikā, tagad kļuvusi par modernu sociālo deju tūkstošiem cilvēku pasaulē. «Iesaku dejot katrai sievietei, lai atvērtu savu sievišķību. Ik rītu iesāku ar deju, ļauju ķermenim dejot, ko un kā tas vēlas,» atklāj jubilāre. Viņa ļauj sev izpausties arī gleznošanā, gleznās atainojas meditācijās pieredzētās vīzijas. Gunta mēdz spēlēt uz Tibetas skanošajiem traukiem.

Ticība un paļaušanās
Jubilāre vēlas cilvēkiem nodot savas atziņas par dzīves jēgu un galveno tajā. Daudz gadu ejot garīgu dzīves ceļu, ir atradusi divus atslēgvārdus labai dzīvei – ticība un paļaušanās. Turklāt ticību Gunta nesaista ar iešanu vienā vai otrā baznīcā, bet gan ticību «kaut kam» vai vislabāk – pašam sev.
«Katrs dzīvē kaut kad apzinās, ka mēs neesam tikai ķermenis; tad rodas jautājumi – kas esam, kāpēc esam? Mana atziņa par to, kas ir dzīves mērķis, – tas ir pati dzīve, pavisam vienkārši. Man vienmēr bijusi izjūta, ka par mani rūpējas kaut kas no augšas. Vai tas ir Dievs vai visums, tam nav īpašas nozīmes, kā to sauc. Svarīga ir ticība un paļaušanās, jo tad visi ceļi ir vaļā. Kam cilvēks tic, tas arī notiek, ja vien ticība nāk no sirds; nenotiks, ja ticēsi ar prātu,» pauda jubilāre.

Būt pateicīgam
Vislabprātāk Gunta runā un spriež par šodienu, sakot: «Es dzīvoju šeit un tagad, nevēlos pārāk kavēties pagātnē. Tā ir pagājusi, kur reizēm var ielūkoties kā bilžu albumā, bet nākotne vēl ir tikai ilūzija.» Viņa ir pārliecināta, ka labākais palīgs būt šeit un tagad ir cilvēka ķermenis, jo tas vienmēr ir šeit un tagad – tas nekad mums nemelo, tikai jāieklausās. «Cilvēki mēdz dzīvi sarežģīt, bet patiesībā tā ir vienkārša,» atzīst jubilāre. Viņa atklāja, ka svarīgi būt vienmēr pateicīgam, jo vienmēr ir, par ko pateikties, – par vēju, par sauli, par satikto cilvēku, par gūto pieredzi, jo pateicība darbojas līdzvērtīgi lūgšanai. «Man dzīve ir dāvana; jūtos laimīgs cilvēks. Paveicies, ka es te esmu, un man dota iespēja pieredzēt šo dzīvi,» pauda jubilāre.

*Transpersonālā psiholoģija ir humānistiskās psiholoģijas virziens ar pētījumiem par garīgumu, ķermeņa un prāta attiecībām, transformāciju un izmainītiem apziņas stāvokļiem.
Avots: www.transpersonal.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīve ir šeit un tagad

Kategorijas