Piedod!

2020. gada 11. septembris 00:00

Atvainošanās ir kutelīga padarīšana – dažbrīd nezinām, kā labāk, dažbrīd darām to nevietā, dažbrīd – par biežu.

Pētījumu par atvainošanos ir gaužām maz, jauni parādās reti, un galvenais iemesls ir tāds, ka šādus pētījumus ir grūti formulēt, grūti pierādīt – vieglāk ir pētīt, piemēram, vai dzenim var sāpēt galva un pie kādas gaisa temperatūras uzvārās ūdens jūrā.

Dārgs žests
Sociālā un vides psiholoģe Sindija Franca no Oberlīnas koledžas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) ir mēģinājusi pētīt atvainošanās fenomenu. «Vienreiz mēģināju vadīt pētījumu, kur kāds laboratorijā būtu kaut ko izdarījis nepareizi un par to tiktu vainots. Taču ētisku apsvērumu dēļ tas tomēr nebija iespējams.

Nedrīkst pieļaut tādas sāpes, tādu aizvainojumu.» Šis ir viens no iemesliem daudziem pētniekiem, kādēļ viņi nespēj sākt pētījumus, jo nevar izdomāt ko tādu, par ko būtu nepieciešama dziļa un nopietna apvainošanās, taču vienlaikus pētījuma dalībniekiem neliekot pēc tam justies tā, it kā viņi patiešām būtu kaut ko izdarījuši, jo atvainošanās procesā nozīmīga klātbūtne ir vainas izjūtai, kaunam, paškritikai.
Vairumā pētījumu šī iemesla dēļ tiek uzdoti vien hipotētiski jautājumi (iedomājies, ka Jānis tev tikko ir pārbraucis pāri ar mašīnu) vai pamatā ir atmiņa, kas ne vienmēr ir uzticama un droša (pastāsti, par ko un kā tu atvainojies savai mammai).

Par spīti šiem apgrūtinošajiem apstākļiem, pētījumi ir un pamazām top jauni. Psihologs Jošuke Otšubo no Kobes universitātes Japānā vairāku desmitu gadu garumā ir pētījis visāda veida atvainošanās visā pasaulē, un pagājušā gada nogalē viņš publicējis piekto no sešiem rakstiem, kas sevī ietver arī svarīgu instrukciju, kas cilvēkiem var palīdzēt atvainoties, vēsta raidsabiedrība BBC. Viņaprāt, vislabāk nostrādā atvainošanās ar dārgu dāvanu – dārgu tieši finansiālā izteiksmē. Piemēram, liela korporācija, kas maldinājusi vai piekrāpusi savus klientus, savu vainu vislabāk izpirktu, uzdāvinot vaučerus, čekus, dāvanu kartes. Persona, kas ko nepiedodamu izdarījusi savam partnerim, varētu sacīt: «Es atcelšu savu nedēļas nogalē plānoto ceļojumu un pavadīšu sestdienu ar tevi.»

Psihologa galvenais atzinums – atvainošanās dāvana nedrīkst tās saņēmēju padarīt bagātāku. Tas ir kā dārgs žests tam, kurš ir pāridarītājs.

«Mans pētījums rāda, ka pāridarītājam svarīgas ir atvainošanās izmaksas.

Citiem vārdiem sakot, dāvanai ir jāsāpina pāridarītājs,» saka Jošuke Otšubo. Viņš uzsver, ka šis fenomens attiecas gan uz grupām un indivīdiem, gan privātu un publisku atvainošanās gadījumā, turklāt visās valstīs, arī ASV, Dienvidkorejā, Nīderlandē, Indonēzijā, Čīlē, Japānā un Ķīnā.

Viņš kā piemēru min gadījumu ar Japānā populāro dziedātāju Minami Minegiši. Viņa popgrupas «AKB48» tūres laikā pārlaidusi nakti pie sava drauga, grupas dejotāja, lai gan tas menedžmenta līgumā bija aizliegts. Kad tabloīdi sāka publicēt bildes, kā viņa pamet drauga dzīvokli, dziedātāja publicēja video, kurā viņa atvainojās un noskuva sev matus. Japānas psihologs skaidro, ka ar šo žestu viņa parādīja, cik svarīgi viņai ir fani un karjera, jo meiteņu popgrupā visām ir gari mati. Jošuke Otšubo piebilst, ka Japānā matu noskūšana ir pieņemts veids, kā izrādīt nožēlu. Proti, šķir-ties no kā sev dārga, lai parādītu, cik ļoti nodarītā ir žēl.

Tiem, kuri dauzās apkārt pa pasauli un skandē «Oi, man žēl!», šis piemērs, iespējams, liks padomāt par paradigmas maiņu. Proti, atvainošanās mērķis nav pateikt «piedod» un rakties pagātnē, lai skaidrotu, kas un kāpēc noticis, bet signalizēt par konkrēto attiecību vērtību un pieredzi, kas gūta no notikušā, vienlaikus pārliecinoši solot, ka nepieņemamā rīcība netiks atkārtota. Proti – pasniegtā dāvana ir pārāk dārga, lai to gādātu vēlreiz.

Nepieminēt kļūdu
Ja nerunā par dāvanām, vispārējie atvainošanās likumi ir vienkārši un vispārzināmi, saka Manoas Havaju universitātes Komunikoloģijas nodaļas vadītājs. Tie ir: uzņemties atbildību, atzīt kaitējumu un radītās ciešanas, apsolīt nekļūdīties nākotnē, piedāvāt tūlītēju kļūdas labošanu un izrādīt sirsnību, iejūtību.

Vārdiem «žēl», «atvainojos», «piedod» un līdzīgiem noteikti jābūt iekļautiem, taču ne visi komponenti ir nepieciešami pie sīkiem pārkāpumiem, pāridarījumiem.

Kāds pētījums ASV mārketinga asociācijas izdotajā žurnālā iesaka kādu citu ceļu: sākt ar «paldies», īpaši sīku neērtību gadījumā. Piemēram, teikt «Paldies par jūsu sapratni!» vai «Paldies par jūsu pacietību» tā vietā, lai sacītu «Atvainojiet, ka liku jums gaidīt», iesaka vadošā pētniece Ksiajana Denga, Ohaio štata universitātes Fišera biznesa koledžas mārketinga asociētā profesore, kura vada septiņus pētījumus ar amerikāņu un ķīniešu studentiem, kā arī kompānijas «Amazon» darbiniekiem, kuriem regulāri jātiek galā ar neveiksmīgām situācijām apkalpošanas jomā, piemēram, restorānu un pirkumu piegāžu kavēšanās dēļ.

«Izsakot atzinību par viņu ieguldījumu, tiek celts viņu pašvērtējums. Tas savukārt rada augstāku apmierinātības izjūtu,» skaidro pētniece. Viņa arī iesaka nepieminēt pieļauto kļūdu, jo tas cilvēka atmiņā tikai «iecementē» starpgadījumu vai kļūdu, un viņš nemitīgi dzīvo notikušajā, vainas izjūtā, kaunā.

Iemesli nav svarīgi
Hārvarda Biznesa skolas profesore Elisona Vuda Brūksa ar kolēģiem pašlaik pēta dažādus noziegumus, sākot no ātruma pārsniegšanu un beidzot ar slepkavībām, lai saprastu, kāda lietās bijusi atvainošanās loma. Viņa atklājusi, ka atvainošanās kopsolī ar solījumu nākotnē uzvesties labāk ir efektīvāka nekā atvainošanās, kas sevī ietver skaidrojumus, kāpēc pārkāpums ir noticis. Piemēram, tiesa negrib dzirdēt:«Es pie stūres braucu dzēris, jo biju noguris un tieši tajā brīdī gribēju doties prom, un es uzņemos pilnu atbildību par savu nepareizo lēmumu.»

Tiesa grib dzirdēt: «Esmu nolēmis ik otrdienu un piektdienu apmeklēt anonīmo alkoholiķu sanāksmes un svētdienās ar mentoru doties uz sporta zāli.» Proti, ir jāizvairās no iemeslu izklāstīšanas, kļūdas analīzes. Līdzīgi ir ar visām citām dzīves situācijām, piemēram, piekrāptam partnerim nekļūs vieglāk, ja tiks analizēti nodarītā iemesli, svarīgi ir dzirdēt, ka tas vairs neatkārtosies, turklāt tam jāskan pārliecinoši.

UZZIŅAI
Komunikoloģija ir zinātne par to, kā mēs veidojam un izmantojam vēstījumus, lai ietekmētu mūsu sociālo vidi; starpdisciplinārs zinātnes virziens, kas pēta komunikācijas zinātni, izmantojot zinātniskas metodes.

UZZIŅAI
Kad neatvainoties?
Ir lietas, par kurām nevajag atvainoties, taču cilvēki to nez kāpēc dara. Saraksts ir bezgalīgs – kad nošķaudās, kad aizšķērso kādam ceļu (abi esat vienā un tajā pašā pūlī vai šaurā telpā, un vismaz viens no abiem par to atvainosies), «piedod, ka es tevi uzvarēju», «atvainojos par savu izskatu – maz gulēju», un tamlīdzīgi. Kāpēc nevajag atvainoties?

- Vēlme, vajadzība vai pieradums nepārtraukti atvainoties var liecināt par pašpārliecības trūkumu. Līdzīgi var padomāt par kādu, kurš nemitīgi bārstās ar komplimentiem.

- Bieža atvainošanās mazinās atvainošanās spēku brīdī, kad piedošanas lūgšana būs patiešām situācijai atbilstoša.
- Bieža un nevajadzīga atvainošanās ir kaitinoša.

- Atvainošanās nevietā var likt otram cilvēkam justies slikti, jo viņam var rasties izjūta, ka ir jāpiedod, pirms viņš tam ir gatavs. Piemēram, šķiroties no kāda – nav jāatvainojas, ka esi pieņēmis tādu lēmumu.

- Iespējams, visu laiku atvainojoties, tu ietekmē arī savu pašvērtējumu, padarot sevi par nevērtīgāku, «zemāku» par citiem, secinājuši psihologi.

- Atsakot kādam, nevajag atvainoties. Pietiks ar: «Šoreiz es to nevaru uzņemties, varbūt citu reizi varēšu palīdzēt.» «Nē» teikt ir jāmācās!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piedod!

Kategorijas