FOTO: Pļaujas svētki Ausekļu dzirnavās

2020. gada 8. septembris 10:30

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta brīvdabas muzejā «Ausekļu dzirnavas» sestdien, 5. septembrī, lustīgi un darbīgi aizvadīti tradicionālie Pļaujas svētki. Tos dāsni aplaimoja atvasaras saule un kuplā pulkā no tuvākas apkaimes un tālienes sabraukušo ļaužu omulība.

Dažādu amatu meistari aicināja iepazīt Zemgales lauku sētas sadzīvi un rudens darbus, izzināt senču gudrības un tikumus, kā arī atklāja sava aroda noslēpumus. Daudzi nelaida garām iespēju ņemt rokās kādu no muzeja darbarīkiem un piedalīties ražas novākšanā, sēsties pie podnieka virpas, stellēm vai vērpjamā ratiņa, stāties pie kalēja lakts vai izmēģināt ko citu. Rosība kūsāja arī vietā, kur burbuļoja milzīgais zupas katls, smaržoja pankūkas un mīklas žagariņi, tecēja krējums un medus, tika stampāti kāposti un cits par citu gardākus našķus piedāvāja mājražotāji. Iepriecinājumu sniedza iepirkšanās amatnieku tirdziņā, izklaides iespējas lieliem un maziem, kultūras programma, loterija, ģimenes un draugu lokā pavadītais laiks.

Kā ierasts, Bārbeles mazpulka dalībnieki kopā ar skolotāju Voldemāru Barenu mastā pacēla Latvijas karogu. Varenāk nekā citkārt tālu aizskanēja par Ausekļu dzirnavu himnu kļuvusī patriotiskā dziesma «Nevis slinkojot un pūstot». Un kā nu ne! Kopā ar citiem to izpildīja bijušais Latvijas Nacionālās operas solists, baritons Uldis Leiškalns. Par to, ka divpadsmitie Pļaujas svētki ir atklāti, ar trim spalgiem svilpieniem pavēstīja vēsturiskā tvaika lokomotīve «Ruston Proctor».

Klātesošos uzrunāja Ausekļu dzirnavu saimnieks Mārtiņš Mediņš, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš un Biržu rajona pašvaldības deputāts Valdemārs Vaļķūns no Lietuvas. G. Kalniņš atzīmēja, ka Mārtiņš, viņa komanda un palīgi var būt gandarīti, ka saradušies tik daudz amatnieku un interesentu. Tas ļauj gūt pārliecību, ka latviešiem darba tikums ir nezūdoša vērtība un senču iedibinātās tradīcijas – ilgtspējīgas. Savukārt V. Vaļķūns šai vietai vēlēja «plaukt mūžu mūžos». «Lai dzīvo Latvija, Vecumnieki un kaimiņu draudzība!» sacīja lietuvietis.

Vērtējot svētkus, Ausekļu dzirnavu saimnieks guvis pārliecību, ka latvieši nemaz nav tādi vientuļnieki, par kādiem uzskatīti, jo «cilvēki alkst pēc sabiedrības, kopā būšanas un draugiem». Pļaujas svētki bija iespēja izrauties no kovidlaikā noteikto ierobežojumu dēļ piedzīvotās ilgstošās noslēgtības un latvieša būtības un sūtības apliecināšana. «Attīstītajā tehnikas laikmetā, kad senās lietas iet zudībā un daudzi arodi pamazām izmirst, ļaudīm ir svarīgi apzināties, ka senie darbarīki, agregāti un tehnika tiek saglabāti un sentēvu tradīcijas godā celtas, viņi grib atgriezties savā bērnībā, jaunībā, nodot pieredzi nākamajām paaudzēm. Ausekļu dzirnavās eksponātus neklāj putekļu kārta. Te viss darbojas, viss tiek likts lietā, arī simtgadīga tehnika rūc. Iegriez tik kurbuli, un – aiziet!» nosmej M. Mediņš.

+ 29

BauskasDzive.lv ARHĪVS

FOTO: Pļaujas svētki Ausekļu dzirnavās

Kategorijas