Vilina lauku smeķis

2020. gada 8. septembris 00:00

766

Ausekļu dzirnavās Bārbeles pagastā izskanējuši Pļaujas svētki

Vecumnieku novada Bārbeles pagasta brīvdabas muzejā «Ausekļu dzirnavas» sestdien,
5. septembrī, lustīgi un darbīgi aizvadīti tradicionālie Pļaujas svētki. Tos dāsni aplaimoja atvasaras saule un kuplā pulkā no tuvākas apkaimes un tālienes sabraukušo ļaužu omulība.

Dažādu amatu meistari aicināja iepazīt Zemgales lauku sētas sadzīvi un rudens darbus, izzināt senču gudrības un tikumus, kā arī atklāja sava aroda noslēpumus. Daudzi nelaida garām iespēju ņemt rokās kādu no muzeja darbarīkiem un piedalīties ražas novākšanā, sēsties pie podnieka virpas, stellēm vai vērpjamā ratiņa, stāties pie kalēja lakts vai izmēģināt ko citu. Rosība kūsāja arī vietā, kur burbuļoja milzīgais zupas katls, smaržoja pankūkas un mīklas žagariņi, tecēja krējums un medus, tika stampāti kāposti un cits par citu gardākus našķus piedāvāja mājražotāji. Iepriecinājumu sniedza iepirkšanās amatnieku tirdziņā, izklaides iespējas lieliem un maziem, kultūras programma, loterija, ģimenes un draugu lokā pavadītais laiks.

Nezūdoša vērtība
Kā ierasts, Bārbeles mazpulka dalībnieki kopā ar skolotāju Voldemāru Barenu mastā pacēla Latvijas karogu. Varenāk nekā citkārt tālu aizskanēja par Ausekļu dzirnavu himnu kļuvusī patriotiskā dziesma «Nevis slinkojot un pūstot». Un kā nu ne! Kopā ar citiem to izpildīja bijušais Latvijas Nacionālās operas solists, baritons Uldis Leiškalns. Par to, ka divpadsmitie Pļaujas svētki ir atklāti, ar trim spalgiem svilpieniem pavēstīja vēsturiskā tvaika lokomotīve «Ruston Proctor».

Klātesošos uzrunāja Ausekļu dzirnavu saimnieks Mārtiņš Mediņš, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš un Biržu rajona pašvaldības deputāts Valdemārs Vaļķūns no Lietuvas. G. Kalniņš atzīmēja, ka Mārtiņš, viņa komanda un palīgi var būt gandarīti, ka saradušies tik daudz amatnieku un interesentu. Tas ļauj gūt pārliecību, ka latviešiem darba tikums ir nezūdoša vērtība un senču iedibinātās tradīcijas – ilgtspējīgas. Savukārt V. Vaļķūns šai vietai vēlēja «plaukt mūžu mūžos». «Lai dzīvo Latvija, Vecumnieki un kaimiņu draudzība!» sacīja lietuvietis.

Muzikantu uzmundrināti, ļaudis pulcējās gājienam, lai dotos uz demonstrējumu lauku. Priekšgalā stājās pats saimnieks ar šogad atdzīvināto «Fordson» traktoru; vēsturiskajam spēkratam nākamgad apritēs apaļi simts. Aiz viņa rindojās cita tehnika, kas kurbulēta un lauku darbos izmantota pirms daudziem gadu desmitiem.

Papirosus tinuši paši
Grozus un maisus pildīja kartupeļi, uz lauka rindojās kūlīši, piekabē gūlās kukurūzas stāvi, švīkstēja izkaptis, un zemē bira sēkla nākamā gada ražai.

Aizraujošs bija M. Mediņa stāstījums par tabakas audzēšanu, jo senatnē ļaudis papirosus gatavojuši paši. Katrs varēja pasmaržot un paburzīt zaļā auga leknās lapas, kas, pareizi izžāvētas un apstrādātas, ļauj iegūt aromātisku un kvalitatīvu tabaku. Saimnieks solīja Sējas svētkos pavasarī demonstrēt, kā sendienās ar to pildītas smēķēšanai paredzētās plāna papīra caurulītes. Lai pārliecinātos, ka labi izžuvusi tabakas lapa «ir tik smaržīga, ka pīpmaņiem siekalas saskrien mutē», daudzi pa kādai noplūca līdzņemšanai.
Kad raža pārvesta sētā, varēja ķerties pie labības kulšanas, graudu tīrīšanas un malšanas, kartupeļu šķirošanas, kukurūzas smalcināšanas. Gaidīja arī amatniecības un mājsaimniecības darbi. Iesaistīšanās un seno arodu izzināšana mijās ar atpūtu un saturīgām izklaidēm, rakstāmrīku un dažādi atveidotu pūču izstādes apskatīšanu. Jautru noskaņu radīja jauniešu postfolkloras grupas «Pupa» no Rīgas un Bauskas pusē zināmā muzikanta Albīna Baļčūna un draugu spēlētie meldiņi, Jelgavas novada Platones pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva «Laimes pali» un senioru deju kopas «Saulessvece» priekšnesumi.

Aptrūkstas zupa un pīrāgi
«Bauskas Dzīve» novērojusi, ka katru gadu amatnieku saimei piepulcējas kāds jauns aroda meistars, citādāka ir kultūras programma, taču līdz šim nemainīgs rituāls bijis biezputras vārīšana 300 litru lielajā katlā.

Šoreiz nolemts uz dzīvās uguns gatavot pupiņu zupu. Domājot, ka apmeklētāju nebūs dikti daudz, vārīti vien 250 litru, taču zupas katls ātri vien bijis sauss, un vairāki gribētāji tā arī palika, virumu nenobaudījuši. Aptrūkās arī pīrāgi. Kā atzina saimnieks, «cilvēkiem patīk lauku smeķis», tāpēc rindā stājušies gan uz darbiem, gan ēšanu.

«Sešas saimnieces, čakli strādājot, jaudāja izcept 2500 pīrāgus un smalkmaizītes. Lai nākamreiz pietiktu visiem, plānots lūgt talkā papildspēkus, jo mīklas mīcīšana ar rokām prasa lielu izturību,» teic M. Mediņš.

Apliecina savu būtību un sūtību
Vērtējot svētkus, Ausekļu dzirnavu saimnieks guvis pārliecību, ka latvieši nemaz nav tādi vientuļnieki, par kādiem uzskatīti, jo «cilvēki alkst pēc sabiedrības, kopā būšanas un draugiem». Pļaujas svētki bija iespēja izrauties no kovidlaikā noteikto ierobežojumu dēļ piedzīvotās ilgstošās noslēgtības un latvieša būtības un sūtības apliecināšana. «Attīstītajā tehnikas laikmetā, kad senās lietas iet zudībā un daudzi arodi pamazām izmirst, ļaudīm ir svarīgi apzināties, ka senie darbarīki, agregāti un tehnika tiek saglabāti un sentēvu tradīcijas godā celtas, viņi grib atgriezties savā bērnībā, jaunībā, nodot pieredzi nākamajām paaudzēm. Ausekļu dzirnavās eksponātus neklāj putekļu kārta. Te viss darbojas, viss tiek likts lietā, arī simtgadīga tehnika rūc. Iegriez tik kurbuli, un – aiziet!» nosmej M. Mediņš.

No svētku pirmsākumiem ik pavasari un rudeni no Baldones uz Bārbeli brauc Anna un Ziedonis. Pērn loterijā vinnējuši braucienu ar kanoe laivu pa Iecavas upīti, tāpēc nolēmuši balvu izmantot. «Mums patīk viss, kas te notiek, katrreiz ir citādāk, bet vienmēr ir interesanti. Darbos gan neiesaistāmies, esam skatītājos. Ar šeit demonstrēto «kāpurnieku» esmu gana izvizinājies – kultivējis, šķīvojis – un remontējis; arī kuļmašīnu nācies redzēt darbībā,» teic 78 gadus vecais baldonietis. Viņš somā bija līdzi licis dezinfekcijas līdzekli, jo «piesardzīgam jābūt, ej nu zini».

Muzikanti spēlēja, amatnieki rosījās un apmeklētāji vēl ilgi negribēja posties mājupceļam. Kad ap pulksten 18 sāka smidzināt lietutiņš, Ausekļu dzirnavu sēta palika klusāka, lai nosacītu mieru baudītu līdz pavasarim – Pļaujas svētkiem.

Atceras bērnu dienas
Dzintra Artemjeva no Vecumniekiem atklāja, ka viņai vislabāk patīkot vērot seno pļaujmašīnu darbībā – kā tā izsviež pa čupiņai vārpotos stiebrus, kas pēc tam pārtop kūlīšos. To siešana prasa iemaņas, taču pensionārei tas grūtības neradot. «Tā ir mana bērnība, jo piedalījos gan kūlīšu siešanā, gan citos darbos,» teic Dzintra. Viņa uz Ausekļu dzirnavām braucot atcerēties savas bērnu dienas un iegādāties ko noderīgu, šoreiz mājās aizvedīšot ābelītes šķirni ‘Dace’ un saldo ķirsi no Valles pagasta kokaudzētavas «Dzērves».

Vīni, «Dumpis» un «Bites buča»
Pirmo reizi Ausekļu dzirnavās bija vīna darītavas «Tērvetes vīni» saimnieki Dace un Sandris Laizāni no Tērvetes novada. «Oficiālu statusu ieguvām 2014. gadā, bet ar vīna darīšanu sava prieka pēc aizrāvāmies trīs četrus gadus pirms. Tagad tas vairs nav mūsu hobijs, bet neliels ģimenes bizness, lai gūtu papildu ienākumus,» teic Sandris, kurš saistīts ar ekonomikas jomu.

Vīna darītāji izejvielas audzē paši – esot savi āboli, rabarberi, cidonijas, bet kaimiņi izlīdzot ar ķiršiem. Produkcijas klāsts nav plašs – sešas astoņas šķirnes. «Tērvetes vīniem» ir arī īpašs piedāvājums – «Kāzu dzirkstošais» un stiprais dzēriens «Dumpis». Par to, kā radies brandavīna nosaukums, saimniekam ir savs stāsts.

«Mans vecvectēvs dzīvoja mājās «Dumpji» un vēl tagad, kad par viņu runājam atceroties, sakām – Dumpjutēvs. Dzēriena nosaukums nav gluži piemiņa vecvectēvam, taču, kad pienāca brīdis domāt nosaukumu stiprajam dzērienam, šķita, ka «Dumpis» būtu labs un latvisks nosaukums. Citam ar to saistās putns, kādam zināmais aktieris vai ārsts-infektologs, bet vēl kādam tas gluži vienkārši nozīmē dumpi, pozitīvu dumpīgumu. To arī vēlamies, lai, baudot šo dzērienu, prāts nenestos uz kaušanos, bet stāšanos pretī netaisnībai,» ar smaidu nosaukuma vēsturi atklāj saimnieks.

Uz Pļaujas svētkiem Laizāni bija atbraukuši kopā ar savām trim atvasēm, lai «apvienotu patīkamo ar lietderīgo».
Vīnu garšot deva un līdzņemšanai pārdeva vēl divi ražotāji. No organiski audzētiem augļiem un ogām gatavotus dzērienus piedāvāja Bauskas novada Kugrēnu vīna darītava, bet no medus – Vecumnieku pagasta biškopji Nikolajs un Marija Urbāni, kuru produkcijas klāstā ir arī iecienītais stiprais dzēriens «Bites buča».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vilina lauku smeķis

Kategorijas