Viss nāk tad, kad tam jānāk

2020. gada 8. septembris 00:00

642

Aizraušanās. Iecavnieces prieks par māla pārtapšanu viņas rokās

Indra Krauja ar dzirkstošu optimismu teic: «Kad dzīve ierit otrajā pusē, interesanti atskatīties pagātnē.» Viņas dzimtā pilsēta ir Bauska, bet viss apzinātais mūžs pavadīts Iecavā.

Pedagoģes īpašais darbs
«Pēc Iecavas vidusskolas absolvēšanas mēģināju iestāties Latvijas Valsts konservatorijā, vēlējos apgūt masu pasākumu režijas noslēpumus, bet diemžēl vai par laimi neiestājos – trūka dažu punktu. Meklēju kaut ko līdzīgu un iestājos Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, kur ieguvu pamatskolas pedagoģes diplomu,» vienu dzīves posmu apraksta I. Krauja.

Pēc augstskolas beigšanas atgriezusies Iecavā un sākusi darba gaitas Iecavas internātskolā. Dzīve ritēja savu gaitu – ģimene, darbs, izglītība. Kad piedzima meita, darba gaitas turpinājusi sākumskolā «Dartija», ieguvusi maģistra grādu pedagoģijā, aizstāvot darbu par tēmu «Apzināta lasītprasme sākumskolā». Kad 1996. gadā likvidēja mazo skoliņu, turpinājusi strādāt par pirmsskolas skolotāju.

«Kas tik šo gadu laikā nav darīts – organizētas un vadītas starpnovadu intelekta olimpiādes pirmsskolēniem «Mazais gudrinieks», kur savu lasītprasmi demonstrēja Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novada bērni. Šajās rotaļnodarbībās satikās sešgadnieki, kas bija apguvuši lasītprasmi un spēja to lietot daudz grūtāku uzdevumu veikšanai. Lai sagatavotu bērnus olimpiādei un pārējos stimulētu apgūt lasītprasmi, veidoju uzdevumus un apkopoju tos darba burtnīcā, ko jo-projām izmantoju,» stāsta I. Krauja.

Nejauši pievēršas
keramikai
«Dažreiz bērni prasa, cik man gadu. Uzzinot, ka jau 53, daudzi ir pārsteigti, jo domājuši, ka gan jau kādi 20. Mana profesija ir smaga, bet skaista – visu laiku jāmācās, nav laika novecot. Darbā ar bērniem aizvadīti 30 gadi, 18 no tiem «Dartijā»,» atklāj I. Krauja. Tikai tagad ar laika distanci Indra varot novērtēt, kā viņai paveicies, ka ieguvusi tieši šo profesiju, kur vajag tik daudz iemaņu, – viņai nākoties būt gan aktrisei, gan režisorei, gan pasākumu organizatorei.

Pedagoģe jau ļoti sen vēlējusies brīvajā laikā darīt kaut ko radošu – zīmēt, gleznot vai veidot, bet kaut kas vienmēr atturējis, kā jau padomjlaika bērnam zems pašvērtējums – ko nu es, ja nu nesanāk, ja neizdodas… Tomēr šovasar, pavisam negaidot, Indra uzaicināta doties uz Ropažiem, uz Medzes melnā cepļa atvēršanu pie pasniedzējas Zandas Priednieces. Tas bija biedrības «Iecavas sieviešu klubs «Liepas»» organizēts pasākums – nevalstisko organizāciju projekta «Iecavā uzzied ne tikai dārzi, arī keramika» kulminācija.

«Tur viss mani apbūra un aizrāva – materiāls, krāsas, smaržas, noskaņa un rezultāts. Sāku apmeklēt māla veidošanas nodarbības pie Zandas Priednieces un Gintas Zaumanes. Daru to savam priekam, izbaudu procesu. Priecājos par to, kā māls manās rokās par kaut ko pārtop. Un ja vēl izdodas! Nebūšu diža māksliniece, bet savus mīļos un draugus svētkos ceru iepriecināt ar pašas gatavotu māla trauciņu. Jauka, radoša un sirsnīga ir kopā būšana ar citiem, kam māls sagādā radīšanas prieku,» vērtē I. Krauja.

Attīsta pirkstu veiklību, telpisko domāšanu un trenē pacietību
Skolotājs arī ārpus mācību iestādes ir pedagogs – Indrai ir plāni, kā dalīties jauniegūtajās māla veidošanas prasmēs un emocijās ar audzēkņiem: «Šogad atkal būs jauni izaicinājumi. Veidošanas nodarbībām izvēlēšos mālu, jo tas ir ekoloģisks materiāls, dzīvs, netoksisks, neizraisa alerģiju, to viegli nomazgāt. Darbs ar mālu paredz intensīvu taustes pieredzi. Tiek iesaistīti pirksti, plaukstas, veicot daudzveidīgas kustības, – saspiešanu, mīcīšanu, dauzīšanu, rullēšanu, duršanu un saplacināšanu. Veidošana no māla attīsta pirkstu veiklību un sagatavo roku rakstīšanai, attīsta telpisko domāšanu un izpratni par formu, trenē uzmanību un pacietību, paaugstina koncentrēšanās spējas, veicina radošumu un prasmi runāt mākslas valodā. Bērns šajā procesā ir pētnieks, kurš darbosies, mēģinās, varbūt kļūdīsies, bet izbaudīs procesu, īstenos idejas un priecāsies par rezultātu, konstruēs zināšanas un veidos izpratni.»

Šoruden veidošot kokus, ābolus, ķirbjus, sēnes, ezīti, grozu, kas pilns ar āboliem. Mākslas nodarbībās plastilīna vietā daudz vairāk tiks izmantots dzīvais māls. Indra centīšoties savus mazos draugus «aplipināt» ar «mālošanās» slimību. Pamatprasmes, kā strādāt ar mālu, kādi palīgrīki nepieciešami, viņa jau esot apguvusi. Pati intensīvi, ar prieku mācās un turpinās mācīties, jo vienmēr pieejams skolotājas Zandas Priednieces padoms un atbalsts. «Trenēsim pirkstiņus, pacietību un gribasspēku. Gribu parādīt bērniem, ka mazās rokas var darbināt ne tikai datorus un telefonus, ar mazajiem pirkstiņiem var radīt skaistas lietas – dāvanas gan sev, gan mīļajiem,» teic pedagoģe.
I. Krauja ir pateicīga pirmsskolas izglītības iestādes «Dartija» vadītājai Irīnai Freimanei, kas visus šos gadus uzticējusi bērnus gatavot skolai un izmantot Indras lasītmācīšanas metodes. Viņa vienmēr esot atsaucīga un atbalstot jaunas idejas, droši vien vadītāja priecāsies arī par Indras vaļasprieka – māla veidošanas – ieviešanu audzēkņu nodarbībās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Viss nāk tad, kad tam jānāk

Kategorijas