Trīs operatīvie dienesti ierodas Salātu ielā Bauskā
Svētdienas, 6. septembra, pēcpusdienā VUGD saņēma izsaukumu uz Salātu ielu Bauskā. Pie daudzdzīvokļu nama ieradās gan Valsts policija, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde. Diemžēl tas izrādījās maldinājums – fakts par iespējamo cietušo mājoklī neapstiprinājās, portālu informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste.
Aculiecinieki stāstīja, ka kādā miteklī vīrs pusmūža gados bijis stipri piedzēries un nav laidis dzīvoklī savu dzīvesbiedri. Balkona durvis bija atvērtas, ugunsdzēsēji-glābēji pielika kāpnes un iekāpa dzīvoklī, atslēdzot durvis.
VUGD ikdienas statistikā maldinājumus jādala divās daļās – izsaukumi uz ugunsgrēkiem vai glābšanas darbiem, kuros, izvērtējot situāciju notikuma vietā, fakts par ugunsgrēku vai nepieciešamiem glābšanas darbiem neapstiprinās, kā arī ļoti reti ir ļaunprātīgi maldinājumi, kad zvanītājs apzināti nodod nepatiesu informāciju izsaukumam. Pirmajā gadījumā zvanītājs nav apzināti maldinājis dienestu. Piemēram, cilvēks redz lielus dūmus, tuvumā ir ēkas, un viņam liekas, ka ir izcēlies ugunsgrēks, bet, ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji-glābēji konstatē, ka kāds vienkārši iekūris lielu ugunskuru. Nereti cilvēki par ugunsgrēku notur celtniecības putekļus, kas nāk no mājokļa loga. Šādus gadījumus neklasificē kā operatīvo dienestu ļaunprātīgu maldināšanu, jo labāk piezvanīt 112 nekā vilcināties vai nesaukt glābējus. Šādos gadījumos izsaucējam nav jāmaksā par tādu izsaukumu, kas pēc apstākļu noskaidrošanas izrādās maldinājums, skaidro V. Gribuste.
Informācija par apzināti ļaunprātīgiem maldinājumiem tiek nodota Valsts policijai. Pašlaik saskaņā ar Latvijas Administratīvās atbildības likumu par informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu vai nepatiesa notikuma inscenēšanu, kā dēļ ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, robežsardzes vai Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests atbilstīgi normatīvajos aktos noteiktajam pienākumam tiek iesaistīts reaģēšanā uz šādu informāciju vai notikumu, var piemērot naudas sodu fiziskajai personai no 35 līdz 210 eiro, bet juridiskajai personai – no 700 līdz 7100 eiro. Šādos gadījumos arī tiek aprēķināti nodarītie zaudējumi operatīvajiem dienestiem, kas tiek piedzīti tiesas ceļā, informē V. Gribuste.
Minētais gadījums tomēr nevarot tikt uzskatīts par apzināti ļaunprātīgu, jo izsaucējam bija aizdomas, ka cilvēkam ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, tāpēc tika zvanīts uz 112. Notikuma vietā operatīvie dienesti konstatēja, ka palīdzība nav nepieciešama. Aizdomu gadījumā labāk ir zvanīt uz 112 nekā nezvanīt, citādi galarezultātā sekas var būt traģiskas, uzskata V. Gribuste.
Aizvadītajās trijās diennaktīs, laika posmā no 4. septembra plkst. 6.30 līdz 7. septembra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigāde saņēma 15 izsaukumus – astoņus uz ugunsgrēku dzēšanu, trīs uz glābšanas darbiem, un vēl četri izsaukumi bija maldinājums.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»