BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Vērtējam ražu

Ruta Keiša

2020. gada 4. septembris 00:00

11
Komentāri: Vērtējam ražu


Vīnogas cieš no krusas

GATIS KUŽUMS, vīnogu audzētājs Bauskas novada Ceraukstes pagastā

– Par šo gadu... jo nepastāvīgāks klimats, jo vairāk raža apdraudēta ar neparedzamiem pavērsieniem dārzā. Ne pārāk bieži gadās, ka vīnkoki cieš no krusas, bet Mežotnes dārzā tā notika. Pirmajā mirklī domāju, ka antraknoze, tad arī lapas kļūst caurumainas, bet, tuvāk apskatot, sapratu, ka vainīgi ledus graudi. Nepilnā hektārā nopostīta puse no potenciālās ražas. Labi, ka vīnogu kolekcija, kas domāta dalībai tradicionālajā konkursā, nav cietusi, jo ir pie mājām Bauskā.

Ogas šoruden gatavojas lēnāk. Tāpēc arī konkurss tikai 26. un 27. septembrī. Turklāt sezonā neiztikām arī bez visām klasiskajām «ķibelēm» – īstās un neīstās miltrasas. Pēdējā uzrodas, kad pieturas silts un pārmēru mitrs laiks. Pavasara aukstums it kā iekonservēja augus, un pēc tam kontrasts atkal bija pārāk liels. Krasas temperatūras svārstības jau neviens augs nevar paciest. Arī pelēkā un baltā puve «apciemoja». Nācās vīnkokus miglot vairāk, nekā ierasts sezonā. Taču rudens klāt, un raža jāvāc, tāds nu ir vīnkopja darbs – gan raizes, gan prieks.


Graudu kvalitāte iepriecina

OSKARS BALODIS, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs

– Lai gan agronomijā tiek mācīts, ka labos ražas gados grūti iegūt augstas kvalitātes graudus, to kvalitāte šogad patīkami iepriecināja daudzu saimniecību īpašniekus. Tādējādi vēlreiz gūstam apliecinājumu, ka Latvijas lauksaimnieki spēj izaudzēt vienus no kvalitatīvākajiem un vērtīgākajiem kviešiem Eiropā.

No vairāk nekā 730 tūkstošiem hektāru graudaugu, kas šogad valstī iesēti, plānotā raža solās būt pat ļoti laba – 3,4 miljoni tonnu graudu. Rudens pērn bija silts un ilgs, ziema – maiga, tāpēc šogad īpaši labi padevušies ziemāji, kas iesēti 435 tūkstošos hektāru. Arī ražas novākšanas apstākļi bijuši ļoti pateicīgi – divās sausās un karstās nedēļās ražu varēja novākt bez papildu tēriņiem.

Ne tik labvēlīga šī vasara izrādījās ziemas rapšiem, tādēļ cerētā raža vairumā lauku netika iegūta. Šogad rapši kopumā iesēti teju 146 tūkstošos hektāru, un kopraža plānota 447 tūkstoši tonnu. Septembrī vēl kuļamas pupas, vasaras rapši un griķi.


Katru dienu medus karoti vienu!

OSKARS SPALIS, Bauskas novada Īslīces pagasta zemnieku saimniecības «Užiņi» biškopis


– Kopju aptuveni 35 bišu saimes, ienesums šogad mazāks. Pavasaris bija dīvains, vēsums nebija labvēlīgs bitēm. Ienesumu deva spēcīgākās saimes, kas iepriekšējā rudenī tika labi sagatavotas ziemai – pietiekami stimulētas augustā. Tas ir ļoti svarīgi, jo rudenī dzimst jaunās bitītes, kas pārziemo un nes ražu nākamajā gadā, vecās aiziet bojā. Piebarošanā izmanto inverso vai parasto cukuru.
Par galveno produktu arī mēs, biškopji, esam raduši uzskatīt medu, tā ir, bet jāpievērš vairāk uzmanības pārējiem biškopības produktiem, jo tiem ir lielāka perspektīva realizēšanai tirgū: ziedputekšņiem, bišu maizei, propolisam, māšu peru pieniņam, bišu indei. Tie ir ļoti svarīgi veselības stiprināšanā kā bioloģiskie ārstniecības līdzekļi. Pats lietoju propolisu un bišu maizi.
Sabiedrībā ir kļūdains uzskats, ka vislabākais ir svaigi izmests medus, bet zinātne sen pierādījusi, ka medus dziednieciskā vērtība visaugstākā ir pēc pieciem gadiem kopš tā ievākšanas.