BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laboratoriski apstiprina toksiskās zilaļģes Mūsā

Laboratoriski apstiprina toksiskās zilaļģes Mūsā

Pašvaldībai peldvietā būtu jāizvieto informācija ar brīdinājumu

Nedēļu pēc ūdens paraugu ņemšanas analīzēm Mūsas peldvietā pie Bauskas stadiona laboratoriski apstiprināta potenciāli toksisko zilaļģu klātbūtne.

Bauskas novada pašvaldība aicina peldētājus un ūdenssporta cienītājus pirms došanās upē izvērtēt aktivitāšu nepieciešamību un iespējamās sekas, «Bauskas Dzīvi» informēja Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Pinne.

Silti laikapstākļi un daudz barības vielu
Pēc Bauskas novada domes pasūtījuma ūdens paraugus Mūsas peldvietā pie pilsētas stadiona 6. augustā ņēma zinātniskā institūta «BIOR» vecākā eksperte Erita Kalniņa. Šonedēļ speciāliste ziņoja, ka mikrobioloģiskie rādītāji ir pat labāki nekā jūlijā, taču atbilde no Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes, kur veikta aļģu pārbaude, apliecināja, ka Mūsā izplatījušās zilaļģes, turklāt masveidā savairojies to indīgais paveids.
Bioloģijas zinātņu doktore Maija Balode izpētījusi, ka no zilaļģēm Mūsas peldvietā dominē eitrofiem ezeriem raksturīga suga, kas spēj uzkrāt slāpekļa rezerves un parasti ir saistīta ar paaugstinātu antropogeno slodzi. Tā spēj producēt dažādus cianotoksīnus: hepatotoksīnus-mikrocistīnus, neirotoksīnus-anotoksīnu un paralītiskos toksīnus. Mūsā nelielā koncentrācijā konstatēta vēl viena zilaļģu suga, taču tā nav pieskaitāma pie potenciāli bīstamām.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda skaidro, ka zilaļģes ir mikroskopiskas aļģes, ko ar neapbruņotu aci var saskatīt tikai tad, kad tās masveidā savairojušās. Aļģu attīstību veicina silts un mierīgs bezvēja laiks, ūdenim jābūt sasilušam vairāk par +16 °C, un tajā vajag pietiekami daudz barības vielu. No tām vissvarīgākie ir slāpekļa un fosfora savienojumi, kas ūdenstilpēs nonāk no mēslotas lauksaimniecības zemes, lietusūdeņiem, sadzīves notekūdeņiem, neapēstas zivju barības u. c. Masveidā savairoties var tikai ap 6% no visām pasaulē sastopamajām aļģēm, un tikai ap 2% no visām aļģēm var būt toksiskas.

Bez krāsas un smaržas
Zilaļģes Latvijas ezeros sastopamas katru vasaru, to ziedēšanas intensitāte atkarīga no laikapstākļiem. Upēs zilaļģes tik intensīvi nezied, biežāk tās vērojamas rāmos ūdeņos un līčos, apstiprina I. Bārda.
Aļģes var producēt spēcīgus toksīnus, kas spēj saindēt un nogalināt citus organismus – zooplanktonu, gliemjus, zivis, putnus un jūras zīdītājus. Zilaļģu toksīnus esot grūti noteikt, tiem nav ne krāsas, ne smaržas, tie var saglabāties ūdenī vairākas nedēļas pēc ūdens «ziedēšanas». I. Bārda atzīmē, ka vieni no spēcīgākajiem toksīniem, ko izdala zilaļģes, ir ir hepatoksīni, kas ietekmē aknu šūnas un dzīvniekiem var izraisīt akūtus, bet cilvēkiem hroniskus aknu darbības traucējumus. Savukārt neirotoksīni rada ādas kairinājumu, piemēram, maziem bērniem acu gļotādas iekaisumu, niezi, smagos gadījumos – organisma vājumu, muskuļu krampjus, elpošanas un gremošanas sistēmu muskuļu darbības traucējumus. «Īpaši bīstami šādā ūdenī peldēties maziem bērniem,» uzsver zinātniece.

Situācija var mainīties ļoti strauji
Toksīni nonāk visos ūdenstilpes iemītniekos, arī zivīs, kas tos uzņem ne tikai ar žaunām, bet arī barojoties. I. Bārda stāsta, ka visvairāk toksīnu uzkrājas zivju aknās, ja zilaļģu ziedēšana ir ļoti intensīva, – arī muskuļu audos.

Makšķerniekiem, kas savas dienas pavada pie zaļi ziedošas ūdenstilpes, ar lomiem vajadzētu uzmanīties un katru dienu zivis neēst. Taču labā ziņa ir tā, ka toksīni spurainēs ilgi nesaglabājas un tiek izvadīti; beidzoties zilaļģu ziedēšanai, lomu atkal bez bažām var lietot uzturā.
Veselības inspekcijas speciālisti skaidro, ka upē atšķirībā no dīķiem un ezeriem ūdens ir plūstošs un situācija var mainīties ļoti strauji. Līdzko laiks kļūst vēsāks, vējaināks un lietaināks, zilaļģu ziedēšana rimstas, mazinās arī toksīnu daudzums, sajaucoties ūdens masām. Tomēr nevarot paredzēt, ka drīz zilaļģes neparādās no jauna, kā tas novērots vairākās peldvietās. Atpūtnieki jāinformē, ka pastāv risks potenciāli toksisko zilaļģu masveida attīstībai peldvietā, aicinot sekot līdzi pazīmēm, kas liecina par zilaļģu savairošanos, un pirms peldes vizuāli novērtēt ūdens stāvokli, kā arī atturēties no peldēšanās, ja ūdenī visā peldvietas akvatorijā novēro ūdens saduļķošanos un tā iekrāsošanos zaļā krāsā vai netīri zilganzaļu plēvi virs ūdens un/vai aļģu saskalojumus.
Nedrīkst pieļaut, ka šādu ūdeni, kurā savairojušās zilaļģes, dzer mājdzīvnieki. Dzīvnieki ar ūdenī esošajiem toksīniem var saindēties un pat aiziet bojā. Pašvaldībai būtu jāizvieto informācija ar brīdinājumu, ka peldvietā novērota masveida zilaļģu savairošanās. Zilaļģēm atmirstot, ūdenī var izdalīties toksīni, tādēļ peldvietā aizliegts peldēties, izmantot ūdeni saimniecībā, dzirdīt ar šo ūdeni mājdzīvniekus un lopus. Būtu jānorāda arī pašvaldības kontaktinformācija, lai iedzīvotāji var informēt, ja vēl tiek novēroti šādi gadījumi, kā arī ziņot Veselības inspekcijai, rakstot e-pastā: vi@vi.gov.lv.

Iesaka vizuāli novērtēt ūdens kvalitāti
Ja sezonā vienu reizi ir veiktas analīzes, kas uzrāda potenciāli toksisko zilaļģu vai toksīnu klātbūtni, atkārtotas analīzes neesot vajadzīgas. Turpmāk Veselības inspekcija iesaka vizuāli vērtēt ūdeni un, pamanot zilaļģu masveida savairošanās pazīmes, pieņemt, ka ūdens ir toksisks un to nevajadzētu izmantot, jo toksīni nepazūd pat pēc uzvārīšanas.

«Bauskas Dzīve» jau vēstījusi, ka zaļgans, necaurredzams ūdens ar nepatīkamu smaku Mūsā novērots jau jūlija beigās un augusta sākumā. Šonedēļ upē ūdens jau ir krietni dzidrāks. Atpūtnieki labprāt veldzējas ūdenstilpē un atklāj, ka peldējušies arī duļķainajā ūdenī. «Brīvdienās, kad karsēja saule, tveici pārlaidu tepat pie Mūsas, iegremdēšanās tās necaurspīdīgajos ūdeņos nekaitēja. Mēmele ir patālu no mājām, un tās dzelme man nepatīk,» teic Mūsas krastā sastaptā atpūtniece Linda.

Ūdens temperatūra vakar, 13. augustā, Mūsā bija +20,3 °C. Atbilstīgi pašreizējai meteorologu prognozei ūdens temperatūras paaugstināšanās gaidāma, sākot no brīvdienām, kad gaiss iesils līdz +27 °C. Bauskas novada pašvaldība atkārtotas analīzes upē sola veikt jaunnedēļ, 20. augustā.



Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

20200526-1606-maf-logo.jpg

#SIF_MAF2020