«Darbs ir mans vaļasprieks»

2020. gada 1. septembris 00:00

941

Iecavniece logopēde Ilze Arāja aicina vecākus sarunāties ar bērniem pēc iespējas vairāk

Iecavas novada pedagogu konferencē 24. augustā ilggadējā pirmsskolas izglītības iestādes «Dartija» logopēde Ilze Arāja saņēma novada domes apbalvojumu.

Godaraksts I. Arājai pasniegts par ilgstošu, profesionālu un kvalitatīvu darbu Iecavas novada izglītības un sabiedriskās dzīves veidošanā. Kolēģu skaļie un sirsnīgie aplausi izskanējuši, ziedi un apsveikumi saņemti. «Bauskas Dzīve» 1. septembra priekšvakarā aicināja logopēdi Ilzi Arāju dalīties savās atziņās par darbu un dzīvi.

Vislielākais prieks – par darbavietu
«Ir ļoti patīkami saņemt apbalvojumu, bet vislielākais prieks un pagodinājums man ir par savu darbavietu – mācību iestādi «Dartija», par audzēkņiem, kolēģēm un vadītāju, par mūsu kopīgā darba rezultātu. Esmu laimīga, ka liktenis tā lēmis – esmu izvēlējusies vispiemērotāko profesiju, kurā vislabāk varu realizēt savus talantus, saglabājot arī ģimenei kopīgas intereses,» laikrakstam atzīst I. Arāja.
Logopēde atceras – lai gan viņas vecākiem dzīvē bijuši smagi pārbaudījumi, viņi savus trīs bērnus audzinājuši harmoniskā un ģimeniskā vidē. Tētis materiāli nodrošināja ģimeni, un mamma veltīja laiku bērniem. Brīnišķīgi un saulaini bijuši skolas gadi Iecavas sarkanajā skoliņā. «Ar pateicību atceros skolotājus. Vēl tagad žēl, ka viens gads mums tika atņemts, jo tolaik vidusskolā bija tikai desmit klases,» teic Ilze.
Viņu ģimenē pats par sevi bijis saprotams, ka visiem bērniem jāiegūst augstākā izglītība, tā arī notika. Ar Iecavas vidusskolas diplomu kabatā devusies uz toreizējo Medicīnas institūtu. «Kāpēc izvēlējos mediķa profesiju? Mana mamma pēc profesijas ir medmāsiņa, turklāt mūsu ģimenei bija pazīstami daudzi ārsti «ar vārdu» – dakteri Dobelnieks, Boka, Ebels, Erdmane... Dakteru sarunas un skatījums man nebija svešs.»

Dzīve pie upes ir kā dāvana
Studiju gadi nebija viegli – bija ļoti daudz jāmācās. No izslavētās studentu bohēmas nebija ne miņas, Ilze ļoti skumusi pēc ģimenes, bieži braukusi uz mājām – uz Iecavu. 1972. gadā sāka strādāt par pediatri toreizējā Bauskas rajona slimnīcā. Kad piedzima bērni, sapratusi, ka nakts dežūras, laiks ceļā uz darbu un atpakaļ, intensīvais darba grafiks nenāk par labu nevienam.

«Braucot uz darbu, satiksmes autobusā sadraudzējāmies ar logopēdi Vandu Korbi, tajā laikā «Dartijā» bija vajadzīgs logopēds. Atkal devos mācīties. Man paveicās, jo satiku savu skolotāju – izcilu logopēdi Annu Baumani. Vanda līdz šai dienai ir mana kolēģe, apmaināmies viedokļiem un analizējam specifiskas darba nianses. 1977. gada 1. novembrī vēru bērnudārza «Dartija» durvis, un nu jau 42 gadus tās ir manas otrās mājas,» stāsta I. Arāja.

Ilzes balsī nedzird ne rutīnu, ne tagad tik moderno izdegšanas sindroma atbalsi, atliek tikai jautāt – kas dod spēku un līdzsvaru? Logopēde saka: «Darbs ir mans vaļasprieks. Allaž meklēju to, ko varu radoši izmantot darbā, man noder puķes, koku lapas, kastaņi, zīles, akmentiņi, āboli un gliemežvāki. Mans ceļš uz darbu katru dienu vijas cauri Iecavas parkam, esmu to iepazinusi un iemīlējusi. Tas man dod spēku un prieku. Lai gan tagad parku ir apsēduši gliemeži, tas ir krāšņs un gleznains. Man nav vienaldzīgs Iecavas parka liktenis, jo tā ir vieta, kur mierpilnu veldzējumu var gūt ikviens. Protams, mīļa man ir arī Iecavas upe. Dzīve pie upes ir īpaša dāvana, kas sniedz bagātu izjūtu gammu.»

Logopēda darbu I. Arāja uzskata par ļoti radošu un daudzpusīgu, tas sniedzot milzīgu gandarījumu. Reizēm jāapgūst jaunas zināšanas, jāveic ilgstošs pētniecisks darbs. Viņa aicina vidusskolas beidzējus padomāt par šo profesiju.

Speciālistei ir ieteikums arī vecākiem: «Sarunājieties ar bērniem pēc iespējas vairāk, ieklausieties viņos vērīgāk – kā viņi runā, cik pareizi izsaka skaņas. Nepieņemiet nepareizu skaņu izrunu par jauku maza bērna čalošanu, laikus lūdziet padomu speciālistam!»

KOLĒĢES VIEDOKLIS

Ilzes vērīgumu var apbrīnot
Vanda Korbe, logopēde ar 50 gadu darba stāžu, vairāku publikāciju, didaktisko materiālu un programmu autore, Latvijas Logopēdu asociācijas balvas «Gada logopēds 2018» ieguvēja:

– Ar Ilzi Arāju (tolaik Sinku) esam skolasbiedres. Atminos viņu no mūsu jaukajiem Iecavas sarkanās skoliņas laikiem – kopā esam izstaigājušas romantisko, katram vidusskolēnam zināmo puķu leju, tagad pastaigājamies pa gleznaino Iecavas parku. Ilze ir ļoti daudzpusīga un radoša. Mums ir vienāda lietu un procesu uztvere, daudz kopīgu interešu: daba, augi, putni, puķes, vēsture, Iecavas sabiedriskā un kultūras dzīve, arī politika..., bet, protams, visas mūsu sarunas nonāk pie logopēda darba jautājumu risināšanas. Saprotamies no pusvārda.

Ar Ilzi cieši sadraudzējāmies pirms gadiem 45, kopā braucot no Iecavas uz darbu Bauskas slimnīcā. Jau toreiz mani fascinēja viņas plašās zināšanas medicīnā un talants – vērīgums. Logopēdijai ir ļoti trausla robeža ar medicīnu, daudzi jautājumi jārisina abu zinātņu kontekstā, komplicēti gadījumi sastopami arvien biežāk. Ilzes vērīgumu var apbrīnot. Viņa niansēti iedziļinās katra bērna problēmsituācijā, tāpēc sasniedz izcilus rezultātus. Cienu Ilzes prasmi visu laiku mācīties, papildināt zināšanas, pētīt visu jauno mūsu profesijā, prast «izsijāt» informāciju un izmantot vērtīgo.

Esmu gandarīta par mūsu ilggadējo draudzību, par jaukajām dienām ģimeņu lokā, par profesionālo sadarbību – abas kopā analizējam situācijas, spriežam un meklējam risinājumus, kā vislabāk palīdzēt bērnam un viņa ģimenei.
Ilzei jaunajā mācību gadā vēlu veselību un sirdsmieru.

Lai visiem «Bauskas Dzīves» lasītājiem ir darba mīlestība, patiesa mīlestība un dziļa bērnu izpratne, īpaši vecākiem – lai ir laiks, ko veltīt bērniem, un bērniem lai ir saprotoši un sirdsgudri vecāki!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Darbs ir mans vaļasprieks»

Kategorijas