Talkā ravē upi

Sakopj Mūsas pēdējos metrus jeb Lielupes augšteci
Vairāk nekā desmit Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības dalībnieku un daži jaunākās paaudzes pārstāvji sestdien, 29. augustā, satikās Lielupes augštecē upes ravēšanas pasākumā. Tā bija izglītojoša talka, kuras mērķis ir palīdzēt mazināt gultnes apaugumu un veidot zivju nārsta vietas.
Atšķirībā no pagājušā gada, kad talka notika pie Ziedoņiem, šogad izvēlēta cita vieta – pie Lepšām Rundāles novadā. Pirms gada talkotāju vairākums bija bērni, šoreiz – pieaugušie. Iespējams, tas bija saistīts ar laika apstākļiem – sestdien gandrīz visu dienu lija un bija diezgan vēss.
Vairākas salas
Talkas vietu var saukt gan par Lielupes augšteci, gan par Mūsas pēdējiem metriem. Lai arī Mūsai ar Mēmeli pirmā sateka ir uzreiz aiz Bauskas pilskalna estrādes, veidojot Ķirbaksalu, tomēr arī pēc tam ir vairākas satekas. Abas upes tā pa īstam savienojas Lielupē iepretim Bauskas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas stacijai.
Talkas organizators Valērijs Gabrāns pastāstīja, ka Lielupe agrāk veidojusies augstāk, bet 1998. gadā rīkota liela talka, sastumjot apaugumu nevis uz krastiem, bet gan uz upes vidu, izveidojot vairākas salas un pagarinot Mūsas un Mēmeles satekas vietu. Tagad, pēc vairāk nekā 20 gadiem, upe atkal tika tīrīta.
Nārsta vieta
Pirms talkotāju ierašanās liels darbs bija paveikts ar traktortehniku, taču ne visi sanākušie par to bija sajūsmā. Upes apaugumu kopā ar akmeņiem sastūma gan uz saliņām upes vidū, gan krastā. Paveikto vēroja mežotnieks Jānis Dzelzkalējs, kurš sacīja, ka labāk būtu redzējis takas pamatu, lai varētu staigāt gar upi, tagad krastā sagrūsta akmeņu kaudze.
Talkotājiem bija divi uzdevumi – ar dakšām vai rokām izcelt krastā apaugumu un ar akmeņiem veidot dažādus šķēršļus. Vides inženierzinātņu maģistrs V. Gabrāns pastāstīja, ka tas vajadzīgs nārsta vietām – uzbērumu malās palu laikā veidojas ātrāka straume, kur zivīm patīk nārstot. Aiz šiem uzbērumiem ir svarīgi veidot nelielas bedrītes, kur uzreiz pēc nārsta nokļūst zivju ikri. Šeit mazuļi var labāk attīstīties – ir barības vielas, plēsoņas parasti te nemedī, jo ir pārāk sekls. Kad mazās zivtiņas ir paaugušās, tad dodas uz dzīvi upē.
Talkas dalībnieki atzina, ka ir gandarījums par labi paveiktu darbu. Makšķernieki pietiekami daudz no upes ņemot, talka esot iespēja ar savu darbu atlīdzināt ūdeņiem.
V. Gabrāns stāstīja, ka nākotnē upi plānots tīrīt vēl augstāk, lai uzlabotu zivju nārsta iespējas Lielupē un mazinātu apaugumu.
Uzziņai
Upes ravēšanas talku Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība realizē upju tīrīšanas projektā «Vimbu un upes nēģu nārsta vietu atjaunošana Lielupes augštecē» sadarbībā ar biedrību «Tīru vidi nākotnei».
Piedalīties varēja gan lieli, gan mazi, taču vecākiem bija jānodrošina mazu bērnu uzraudzība. Darbu gaitā tika sniegtas zināšanas par dabā notiekošajiem procesiem, veidota izpratne par zivju dzīves apstākļiem.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»