Skan upju krasti Zemgalē

Jauniešu koris «Balsis» – koncertsērijā «Lielupes balsis» Bauskas un Rundāles pusē
Tie
mūspuses cilvēki, kuri interesējas par kultūras norisēm, pagājušajā
nedēļā bija klātesoši neparastā notikumā. Jauniešu koris «Balsis» 27. un
28. augustā dziedāja Bauskas un Rundāles novadā, Mēmeles, Mūsas un
Lielupes krastos.
Bez mikrofoniem un pastiprinātājiem, arī bez
muzikālā pavadījuma dzīvās un dzidrās jauniešu balsis plūda gan Lielupes
rāmumā, gan uzbangoja dažām Mēmeles straumītēm līdzi.
Mājup no Lietuvas sūtītās…
Koncertsēriju
«Lielupes balsis» koris sāka Bauskas pilskalna estrādē, starp Mūsu un
Mēmeli, ar Pētera Barisona «Dziesmai šodien liela diena» – skaisti,
svinīgi, zīmīgi.
Repertuārā ir arī dziesmas ar Ineses Zanderes
dzeju. Un viņa Bauskā bija ieradusies kopā ar kori, jo… «Bauska ir manas
mammas Laimas Vidulejas pilsēta, viņa beigusi Bauskas ģimnāziju, daudz
stāstījusi par to, kas bijusi Bauska pirms kara,» tiekoties pilskalnā
sacīja I. Zandere. «Nopietnība un pārliecība par sevi ir redzama
starpkaru Latvijas fotogrāfijās, drošības sajūta – arī manai mammai tā
bija.» Dzejnieces tētis savukārt no Rundāles, pils ēkā skolā gājis, pils
zālēs bumbu basketbola grozā metis, ziemā laidies pa Lielupes ledu.
«Abi vecāki saplūda kopā kā Mēmele un Mūsa Īslīcē, kur sāka strādāt
skolā un satikās,» ģimenes stāstu skaisti izritina I. Zandere.
Dzejniecei
ir vēl viens stāsts – par Raimonda Paula un Ineses Zanderes dziesmu
ciklu «Par Latvijas upēm», jo viņa, kā sacīja kora «Balsis»
mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis, «māk ar valodu labi krāsot».
Ciklam tekstu pasūtīja 2010. gada Skolēnu dziesmu svētkiem – astoņām
Latvijas upēm veltītus dzejoļus, lai astoņi komponisti sacerētu katrs
vienu cikla daļu korim. Vienu dziesmu – par Lielupi – komponējusi Līga
Celma-Kursiete Jelgavā. Bet arī Raimonds Pauls noskatījis šos dzejoļus,
savācis tekstus un sakomponējis mūziku visām astoņām upēm. «Pauls ir
liels kā jūra, un visas upes jau tek uz jūru… un tagad «Balsis» dzied
ciklu ar Paula mūziku,» noteic Inese Zandere.
Un tad «Balsis»
dzied – «Zemgales upītes, mājup no Lietuvas sūtītās...», dzied par
Lielupi, arī par Ventu. Tikšanās ar kori ritēja teju divas stundas, kas
aizlidoja kā mirklis. Koncerta izskaņā piebiedroties «Balsīm» aicināja
arī vietējos Bauskas koristus, un bija, kas uz to priecīgi atsaucās.
Dod tik latvietim padziedāt!
Viena
no baušķeniecēm, kas koncerta izskaņā kopā ar «Balsīm» uz skatuves
dziedāja, bija ilggadēja koriste Inga Muižniece. Noslēgumā tika
izpildīta Jāzepa Vītola «Gaismas pils», un Inga atklāj: «1973. gadā,
Dziesmu svētku simtgadē, lielajā kopkorī «Gaismas pili» dziedāju
pirmoreiz, Latvijas valsts simtgades svētkos 2018. gadā to dziedāju, kā
domāju, pēdējoreiz. Bet dziedāt tik ļoti gribas – kad aizgāju no koriem,
sirds smeldza, biju slima… Dod tik latvietim padziedāt, nākamajā dienā
pushektāru kartupeļu noraks.» Inga var dziedāt gan pirmo, gan otro altu,
«Balsīs» starp altiem arī nostājās, kādu dziesmu no jauniešu repertuāra
nav zinājusi, gribējusi ieskatīties līdzās esošās meitenes notīs, bet…
«Viņiem jau tajos vākos planšetes, ne nošu lapas! Saredzēt slikti. Nu
ja, man blakus stāvēja jaunieši, kas nav dzimuši pat ne 1991. gadā.»
I.
Muižniece kora diriģentam Intam Teterovskim bija sarūpējusi sirsnīgu
dāvaniņu – pašas dārzā Mūsas krastā audzētus pašas marinētus gurķīšus
burciņā. Aizkustinoši.
«Balsīs» Rīgā un citviet, ne tikai Bauskā,
dzirdama arī kādas baušķenieces balss – šajā izcilajā korī dzied
Bauskas meitene, Mūzikas akadēmijas studente Linda Kupča. Viņai, tāpat
kā vairākiem jaunuzņemtajiem kora dalībniekiem, koncertizbraukums
«Lielupes balsis» ir pirmā nopietnā uzstāšanās. Pilskalnā bija atnākuši
arī atbalstītāji, tuvinieki, sirsnīga tikšanās Lindai ar vectētiņu
Sigitu Narbutu.
I. Teterovskis koncerta gaitā iespēja skatītājus
arī informēt par kultūras jaunumiem, gatavošanos nākamajiem Dziesmu
svētkiem un jaunās skatuves Mežaparkā iemēģināšanu. Diriģents aicināja
baušķeniekus atbalstīt viņa domu – katram Latvijas koristam dot iespēju
saņemt vienu biļeti uz Dziesmu svētku koncertu, lai svētkus patiesi
izbaudītu tie, kas tos prot novērtēt.
Ūdens līdz ceļiem…
Pie
Bauskas pilskalna parka koristi ielaida laivas Mūsā, lai pēc dažiem
airu vēzieniem jau ieslīdētu Lielupē un nokļūtu Ziedoņos pie Bornsmindes
muižas ēkas, kur viņus nākamajā koncertā gaidīja klausītāji un viņu
pulkā arī jaunie muižas īpašnieki, kuri cer trīs gadu laikā šo
kultūrvēsturisko namu vismaz daļēji atjaunot. Vairāki «fani» devās
«Balsīm» pa pēdām – tik pa sauszemi –, apmeklējot četrus un piecus
jauniešu koncertus, un katrs no tiem skanēja citādāk, radīja
neatkārtojamu muzikālo un emocionālo baudījumu, vērtē Daina un Jānis
Mičuļi, kuri pabija pat koncertā ārpus mūsu novadiem – pie Salgales
baznīcas.
Koncertsērijā «Lielupes balsis» jaunieši dziedāja
desmit dažādās vietās Lielupes abos krastos posmā Bauska–Jelgava.
Mūspusē «Balsis» skanēja Bauskā, Bornsmindē, Igo mūzikas un mākslas
centrā «Ceplis» Mežotnē, Mežotnes pilskalnā un Mežotnes Līgo dārzā.
Jauniešiem pie Igo «Ceplī» ļoti paticis, tur izvadāti arī ekskursijā.
Nakšņoja Mežotnes skolas telpās, dažus organizatoriskos un saimnieciskos
risinājumus palīdzēja rast Mežotnes pagasta pārvalde, savukārt Mazās
Mežotnes pils saimniece Regīna Deičmane savā īpašumā «sargāja» koristu
22 laivas.
Par laivām un laivošanu arī varētu būt garš stāsts.
Tās «Balsīm» atgādāja laivu noma «Mučas», un ļoti piemērotas seklajām un
aizaugušajām Zemgales upēm. Koristi gan «Bauskas Dzīvei» atzina, ka
dažviet tomēr nācies pa Liel-upi kājām brist un lauzties cauri zālēm.
Jā, Zemgales upītēs «Balsīm» ūdens līdz ceļiem…
Ints Teterovskis
par šīs koncertsērijas mērķi piebildis: ««Lielupes balsis» ir arī
ceļojums, kurā vēr-šam uzmanību kultūrvēsturiska-jam mantojumam,
iepazīstam, atgādinām, popularizējam un galu galā – paši izzinām mūsu
zemes vēsturi un smeļamies spēku rītdienai.» Vismaz Bauskas un Rundāles
pusē Zemgales plānošanas reģiona, Valsts kultūrkapitāla fonda, akciju
sabiedrības «Latvijas Valsts meži» atbalstītā projekta ideja lieliski
piepildījās.
«Balsis» tiekas ar klausītājiem apmēram 60
koncertos gadā, kā arī citos tradicionālos un inovatīvos projektos un
kora saliedēšanās aktivitātēs.
Raksts sagatavots ar «Latvijas Valsts meži», Valsts Kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»