Ķīniešu Jangu ģimene aktīvi iesaistās vietējā sabiedriskajā dzīvē
Mīļākā vieta Latvijā – mājas Bauskā
Saulainā
augusta dienā «Bauskas Dzīves» auto ieripo Jangu ģimenes pagalmā
Bauskas novada Bērzkalnos. Gaidot ciemiņus, vārti jau laikus atdarīti.
Pretī nāk Enzo un runā latviski, zēns šoruden sāk mācības piektajā klasē
Bauskas Valsts ģimnāzijā. Laipni un draudzīgi smaidot, sasveicinās arī
mamma Ankija Kukija Janga un nosvērtais tētis Jaks Jangs.
Viesmīlīgie
saimnieki saklājuši bagātīgu galdu, kas ļauj labāk izprast ķīniešu
ēdienu garšas sajūtas. Uz galda ir gan irbulīši, gan eiropiešiem
ierastie piederumi. Taču šī saruna nav tikai par maltītes gatavošanu.
Arī par dzīvi Latvijā un to, kas Jangus šurp atvilinājis un kāpēc viņi
savu lēmumu iemainīt Ķīnu – lielvalsti Austrumāzijā – pret zemi Baltijā
nenožēlo.
Svaiga gaisa un ūdens vilinājums
Ģimene uz
Latviju pārcēlusies 2014. gadā. Dzimtā pilsēta ir Čončinga, 20 gadi
aizvadīti arī Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsētā Pekinā. Ankija rāda
telefonā video un stāsta, ka Čončingā pašlaik ir plūdi, labi, ka par
tiem laikus ziņots, radinieki nav cietuši. Draudzene Ankijai atsūtījusi
brīnišķīgu saulrieta foto, ko namamāte demonstrē arī viesiem.
Vēlme
pārcelties uz citu valsti radusies Pekinā. Tieši tajā laikā Latvijā
varēja iegādāties īpašumus un tādējādi sākt dzīvi te. Vilinājusi jūra.
Bauska Jangu ģimenei šķietot kā sapņu vieta – «klusa, skaista pilsēta».
Atbraukuši vasarā, pirmais iespaids – «te ir viegli elpot». Sākumā daudz
staigājuši kājām, jo vēl nebija iegādāta ne mašīna, ne velosipēds.
Kājām nākuši visi kopā ar trauku komplektu no lielveikala Bauskā, tas
licies skaisti.
Kaimiņi Bērzkalnos uzņēmuši draudzīgi un
cienājuši ar ļoti garšīgiem bumbieriem. Kad pirmo gadu svinējuši ģimenei
svarīgos Ziemassvētkus, cita kaimiņiene iepriecinājusi, atnesot
pašceptu kūku. Tas atvieglojis iejušanos. Savukārt kaimiņš Jānis
palīdzējis iegādāties sadzīves tehniku.
Bauskas apkārtnē dzīvojot
trīs četras ķīniešu ģimenes, ar vienu no tām Jangi kontaktējas, kopā
sagaidot Jaungadu, svinot dzimšanas dienas un Ziemassvētkus.
Lielākās grūtības rada valodas nezināšana
Internetbankā
maksājot rēķinus, sākumā tekstu tulkojuši, izmantojot «Google»
tulkotāju. Mazliet zinājuši un lietojuši angļu valodu, bet tieši
latviešu valodas neprašana apgrūtinājusi iejušanos, tā bijusi vislielākā
problēma ikdienā. Tā radušies arī sadzīves kuriozi, sākumā atkritumus
nesuši uz vietējās viesnīcas atkritumu urnu, jo domājuši, ka tā domāta
visiem iedzīvotājiem. Ķīnā, dzīvojot dzīvoklī, bijusi citādāka atkritumu
apsaimniekošana, tos pa ēkā speciāli izbūvētu «reni» varējuši izmest
uzreiz no sava mitekļa.
Enzo latviski varējis jau runāt pēc
pieciem sešiem mēnešiem. Pēc gada sācis apmeklēt bērnudārzu.
«Visgrūtākais burts latviešu valodā ir «r», bija ļoti sarežģīti pateikt
vārdu «Ralfs»,» smaidot stāsta Enzo.
Ankija un Jaks apmeklējuši
latviešu valodas kursus, saprot teikto, bet sarunāšanās vēl nevedas,
tālab turpina mācīties. Abi ir mākslinieki. Pekinā Jaks strādājis
kompānijā «Disney International Group Programms» par datorspēļu
mākslinieku, savukārt Ankija – Pekinas laikrakstā «Ķīnas Pilsētas Seja»
par mājaslapas dizaineri. Tagad dzīvesbiedri mājās daudz gleznojot, top
ilustrācijas arī grāmatām Ķīnā. Ankija rāda jaunāko viņas radīto
noformējumu ķīniešu pasaku grāmatai ar ābeces elementiem. Darbi uz tālo
zemi ceļo, izmantojot interneta platformas «WhatsApp» nodrošinātās
iespējas. Arī Jaks sūta savas gleznas uz Ķīnu, pēc tam radinieki tās
ierāmē un pārdod. Abi
mākslinieki aktīvi iesaistās vietējā sabiedriskajā dzīvē – piedalās
dažādās izstādēs, Rundālē mācījuši sagaidīt jauno gadu, daudzreiz
redzēti vietējos sarīkojumos. Vairāki baušķenieki ievērojuši draudzīgo
un komunikablo ķīniešu ģimeni, seko arī viņu aktivitātēm vietnē
«Facebook». Tamdēļ, vairākus mēnešus vīrusa un pēcvīrusa laikā neredzot
viņu ierakstus, jutušies izbrīnīti. Taču bažas par Jangu ģimenes
«klusēšanu» kliedē Enzo skaidrojums: «Nav laika «feisbukam», jo mamma
glezno, bet tētis strādā dārzā.»
Migrējoši putni
Šogad
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā bija Jangu gleznu
izstāde «Migrācijas ainava». Darbus joprojām var apskatīt virtuāli,
izmantojot saiti https://my.matterport.com/show/?m=8uQ8hEKZWHs. Tajos
daudz attēloti koki un putni.
«Putni lido uz citu valsti – lido
uz turieni, kur patīk dzīvot, viņi ir brīvi,» populārākā tēla nozīmi
skaidro Jangi. Pēc izstādes Bauskas muzejā direktore Baiba Šulce
uzaicinājusi izrādīt gleznas Saldū. Esot plāns arī nākamgad tur iekārtot
ekspozīciju. 2019. gadā bijusi izstāde «Dzīves dzeja» Ikšķiles
evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Ikdienas dzīvē nav trūcis
izaicinājumu. «Tā kā Ķīnā mums bija dzīvoklis, neko nezinājām par
dārzkopību, tomēr mēģinājām kaut ko audzēt. Sākām ar kartupeļiem,
sagriezām un stādījām, nekas prātīgs diemžēl nesanāca… Šogad pirmo reizi
audzējam gurķus, kaimiņiene palīdz ar padomiem. Tagad mums ir gurķi,
kartupeļi, triju veidu salāti, sīpoli, ķiploki, bija arī zemenes.
Visa
ģimene strādā dārzā. Ir arī ābeles, būs āboli,» stāsta Ankija. Āboli
jālasa Enzo. Zēns atzīstas, kas tas ir «visgarlaicīgākais darbs». Jaks
pļaujot zāli. Uz jautājumu, vai jau pieraduši pie šiem darbiem, katrs
atbild dažādi. Namamāte apgalvo, ka pieraduši, bet vīrs noraidoši purina
galvu… Zāle augot pārlieku ātri.
Puika divus trīs gadus
nodarbojies ar tekvondo, jo kaimiņos dzīvo treneris. Vēlāk izrādījās
neiespējami apvienot treniņus ar klavierspēles apguvi Mūzikas un mākslas
skolā, tāpēc priekšroka dota mūzikai. Rādot trīs gadu laikā iegūtos 11
apbalvojumus dažādos prestižos konkursos, Enzo atzīst, ka izvēli
nenožēlo. Visvairāk jaunais pianists lepojas ar 2019. gadā
konkursā-koncertciklā «Talants Latvijai» saņemto godalgu.
Trūkst asuma
Kādi
ēdieni tiek celti galdā Jangu ģimenē? Ankija stāsta, ka cenšoties
gatavot ierasto ķīniešu maltīti no Latvijā pieejamiem produktiem, tomēr
dažu lietu trūkst. Čili pipari tiekot sūtīti no Ķīnas, jo «Latvijā nav
pietiekami asu garšvielu». Par to, vai te iespējams pagatavot ķīniešu
ēdienus, domas atkal dalās. Jaks uzsver, ka tādi te nesanākot, savukārt
Ankija apgalvo, ka lielākoties varot pagatavot ķīniešu maltīti.
Namamātei garšojot rīsu bumbiņas ar ievārījumu, bet tādas diemžēl te
nesanākot, vajadzīgi īpaši rīsi, bet Latvijā tos nevar nopirkt. «Mammai
garšo saldumi no Ķīnas,» noslēpumu atklāj Enzo, «kad braukājos ar
riteni, pērku viņai saldumus, stiklenes – apaļās bumbiņas.»
Latvijā
pirmoreiz dzēruši «skābo jogurtu» jeb kefīru. Sākumā tas šķitis ļoti
skābs. Galda bietes Ķīnā salātos nerīvējot, no bietēm lielākoties gatavo
cukuru, sākumā domājuši, ka tie ir sarkani kartupeļi. Dzimtenē
lielākoties priekšroku dodot viena siera šķirnei – tofu. Latvijā tas
diemžēl maksā pārāk dārgi, secinājuši Jangi. Bet saimnieks atradis
recepti un iemācījies pats pagatavot šādu produktu, tomēr Enzo klusi
nobrāķē, ka esot par skābu. «No Ķīnas sūtām daudz garšvielu, tad
saudzīgi lietojam. Latvijā nav arī daudzu mums ierastu dārzeņu,» stāsta
Ankija un rāda ziediem līdzīgas ēdamlietas. Toties Ķīnā nav rabarberu,
bet Latvijā ir.
Saikne ar Ķīnu un arī Latviju
Latvijā
viesojušās arī Enzo vecmāmiņas. Ankija ar savu mammu katru dienu
runājot, izmantojot aplikāciju «WhatsApp», Enzo to parasti darot reizi
nedēļā. Jangu vecmāmiņas Latvijā «uzrunājis» svaigs gaiss, pārsteigušas
avenes, kas Ķīnā esot reti atrodamas. Savukārt Jaka mamma cēlusies agri,
lai… vāktu ābolus.
No klejojošā vīrusa Jangu radinieki Ķīnā
neesot cietuši, atsūtījuši arī dezinfekcijas līdzekļus un citas lietas
aizsardzībai. Mākslinieku ģimene piedalījusies arī labdarības izstādē
Latvijā, kad galerijas «Birkenfelds» tīmekļa vietnē www.birkenfelds.lv
notika labdarības interneta izsole «Zem vienām debesīm...». Tās mērķis
bija piesaistīt finanšu līdzekļus, lai atbalstītu risinājumu meklēšanu
un aizsardzības pasākumu organizēšanu pret koronavīrusu Ķīnas pilsētā
Uhaņā. Jangu gleznas nopirktas, bet nauda tomēr netika nosūtīta uz Ķīnu,
jo situācija uzlabojusies; līdzekļi tika nodoti Rīgas bērnu slimnīcai.
«Mums
ir paveicies, šurp atbraucot, to nenožēlojam,» vienprātīgi atzīst Jangu
ģimene. Iepatikušies Jāņi, Līgosvētki, kā kristiešiem tuvi
Ziemassvētki, apmeklējot arī internacionālas baznīcas dievkalpojumus
Rīgā. Ankiju aizrauj klasiskā mūzika – Francis Šūberts, Dmitrijs
Šostakovičs, Ferencs Lists un citi.
Ģimene braucot arī
ekskursijās, Latvijā skaista šķietot Ventas rumba, Bauskas pilskalns,
patīkot peldēt upē, tomēr priekšroku dodot Mūsai, jo jau secinājuši, ka
Mēmele «ir pārāk strauja». «Mīļākā vieta Bauskā ir mājas,» pārliecināti
Jangi. Sarunas noslēgumā Ankija grib novēlēt kaimiņienei ārstei
izveseļoties, Jaks vēlreiz pateicas kaimiņiem par laipnību, bet Enzo
cer, ka «Bauskas Dzīves» lasītājiem garšos ēdieni, ar kuru receptēm
dalās mamma.
VIEDOKĻI
Ināra Muraško, Enzo klases audzinātāja no 1. līdz 3. klasei:
–
Pirms sastapšanās ar savu 1. klasi uzzināju, ka klasē būs ķīniešu
puisēns. Viņš piedalījās visās sagatavošanas grupas nodarbībās. Ķīnieši
skolotāju uztver kā ģimenes locekli, ar Enzo vecākiem bija lieliska
sadarbība. Viņi izturējās ar dziļu cieņu, pie klases durvīm pieklauvēja,
allaž pat paklanījās. Vecāki bija visās sapulcēs, viņiem visu paziņoju
rakstveidā, to viņi pēc tam tulkoja ar «Google» tulkotāju. Ziņas vecāki
iztulkojuši man sūtīja latviski. Vēlāk mamma centās runāt latviski,
tomēr saziņai ar vecākiem traucēja valodas barjera. Arī Enzo sākumā
runāja neskaidri, visus nesaprotamos vārdus un jēdzienus viņam
skaidroju, puisim arī nebija bail jautāt, un sasniegtais rezultāts
pārsteidza – 4. klasē zēns jau piedalījās latviešu valodas olimpiādē.
Katru gadu Enzo bija izcilnieks, pēc 3. klases man bija žēl no viņa
šķirties.
Jauki, ka manā klasē bija Enzo, tā bija citāda
pieredze, bet sadarbība mums izdevās. Joprojām ir siltas attiecības arī
ar vecākiem, patiešām jutos kā ģimenes locekle.
Baiba Šulce, Bauskas muzeja direktore:
–
Kad uzzināju par Jangu ģimeni, nodomāju, ka būtu interesanti viņus
uzmeklēt, bet viņi paši atnāca uz muzeju un piedāvāja izstādīt savus
darbus. Pērn ekspozīcija raisīja lielu interesi, viņu darbi pēc tam tika
izrādīti arī Saldū, Jelgavā un citur, jo citiem muzejiem par viņiem
pastāstīju. Šogad māksliniekiem bija izstāde arī Rundālē.
Visiem
ļoti patīk viņu gleznas, jo tās atšķiras no latviešu mākslinieku
darbiem, gleznošanas veida. Ankijas darbos ir dziļa filozofiska doma,
piemēram, liels cilvēks un mazs koks un otrādi. Viņu devums vietējo
sabiedrību nenoliedzami ir bagātinājis.
JANGU ĢIMENES ĒDIENU RECEPTES
Čau dze (mazi pelmenīši, virtenīši)
No
miltiem, ūdens, nedaudz sāls, olas (to var arī nelikt), rauga pagatavo
mīklu, samīca. Atstāj, lai uzrūgst. Vēlāk izrullē, iepilda malto gaļu ar
sev tīkamām garšvielām. Pēc tam čau dze vāra ūdenī vai cep eļļā. Šoreiz
bija cepti eļļā. Pie šiem pelmenīšiem tiek pasniegta garšvielu mērce.
Tajā liek lociņus, Ķīnas čili, kas sakarsēts, apcepts sezama sēklu eļļā,
pēc tam eļļu nenolej, tas ir mērces pamats. Pelmenīšus ēd, tajā
iemērcot.
Zupa ar ceptu olu un tomātiem (Jaka recepte)
Olas
sakuļ, pieber sāli un apcep eļļā, iznāk kā «pankūkas», tad pamaisa,
sadalot gabaliņos, pievieno sagrieztus tomātus, mīkstumu var saspiest,
tad iznāks viendabīgāka masa. Var noņemt mizu, ja vēlas. Kad arī tomāti
apcepti, uzlej ūdeni, pievieno kaltētus, granulētus jūras kāpostus (tos
gan Jangi sūta no Ķīnas; mūsu lielveikalos esot tikai jūras kāpostu
konservi, bet «ar tiem noteikti nebūs tas») un vāra. Pieliek klāt rīsu
nūdeles (tās iegādājamas arī Latvijas lielveikalos), pievieno sāli un
rīvētu ingveru (Enzo krata galvu, ka negaršo). Jāvāra aptuveni piecas
minūtes.
Kāpostu salāti
Sarīvēti burkāni,
sagriezti sarkanie un zaļie kāposti, jūras kāposti, izvārītas rīsu
nūdeles. Salātiem pagatavo mērci, sajaucot sezama sēklu un olīveļļu, kā
arī mazliet balzamiko etiķa. Ja vēlas, var pievienot arī ķiploku.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»