BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pasniedz apbalvojumus Bauskas novada pedagogiem

Uldis Varnevičs

2020. gada 28. augusts 00:00

1771
Pasniedz apbalvojumus Bauskas novada pedagogiem

Jaunais mācību gads prasīs vairāk darba un spēka nekā līdz šim

Mūspuses novadu pedagogu apvienotajā konferencē, kas notika Bauskas kultūras centra ēkā, šoreiz piedalījās pārsvarā tikai izglītības iestāžu vadības pārstāvji – saistībā ar «Covid-19» izplatības ierobežojošajiem pasākumiem apmeklētāju skaits bija samazināts, salīdzinot ar citiem gadiem.

Konference notika 25. augustā, uz to bija ieradušies pedagogi no Bauskas un Vecumnieku novada. Rundāles novadu pārstāvēja Pilsrundāles vidusskolas direktore, neatbrauca uzaicinātā izglītības iestāžu vadība no Iecavas novada, tāpat arī neieradās lūgtie Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.

Viss strauji mainās
Sanākušos sveica Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs un Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals, kurš savā novadā atbild par izglītības jomu. J. Kovals arī iezīmēja virkni problēmu, ar kurām izglītības iestādes jau sastopas un kas noteikti sagādās papildu darbu pedagogiem.

«Katrs 1. septembris nāk ar pārmaiņām – citreiz lielākām, citreiz mazākām. Šogad startēs jaunais, kompetencēs balstītais mācību saturs. Pedagogiem būs grūti, jo tas vienlaikus netiks realizēts visās klasēs – vienā vajadzēs strādāt un vērtēt pa vecam, citā – pa jaunam. Labi, ka izglītības iestādēs dara visu, lai skolēni un vecāki nejustu nepārtrauktās pārmaiņas, ar ko saskaramies ikdienā, – gan normatīvajos dokumentos, gan saistībā ar «Covid-19» izplatības nepieļaušanu. Šis mācību gads sākas straujā tempā, kad visi dokumenti jāsagatavo ļoti ātri, jāievieš daudz ierobežojumu; ar kaut ko tādu nekad neesam sastapušies,» stāsta J. Kovals.

Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt mācības klātienē. «Kādu drošības izjūtu radīja bērnudārzu atvēršana – to pat nevar aprakstīt! Tāpat būs ar mācībām klātienē. Mums jādara savs darbs – jāsniedz bērniem vislabākā izglītība,» viņa sacīja.

Cīņa par finansējumu
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure atgādināja to, kāda ir izglītības sistēmas struktūra valstī, norādot, ka gandrīz lielākā daļa darba un finansējuma skolēnu izglītībai gulst uz pašvaldības pleciem. Savukārt valsts līmenī valdībā notiekot nepārtraukta cīņa par finansējumu pedagogiem, ik pa brīdim kādu atalgojuma pozīciju cenšoties novelt uz pašvaldību budžetu. «Ir vēlme uz pašvaldību rēķina ietaupīt, bet pašvaldībām jebkurā gadījumā jānodrošina izglītības vajadzības,» pauda I. Dundure. Savukārt par jauno kompetenču pieeju viņa sacīja, ka vēl aizvien ir daudz nezināmā, bet jācer uz skolotāju profesionālismu, kas spēs nogludināt jaunās pieejas pārspīlējumus un pieņemt labus jauninājumus. I. Dundure atzina, ka saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu būtisku izmaiņu prasībās pret izglītības iestādēm nav.

Pedagogus uzrunāja arī Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projekta vadītāja un programmas «Latvijas skolas soma» vadītāja Aija Tūna un biroja projektu vadītāja Ilze Tormane. Viņas pateicās M. Bauvarei un koordinatorēm Līgai Kirilko, Zinaīdai Sparānei un Vijai Beļūnai par atbalstu.

Ģimenes psihoterapija
Par jaunumu pastāstīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas speciālistes Amanda Vēja un Inga Gulbe. Labklājības ministrijas Konsultatīvā nodaļa vismaz līdz 2023. gadam nodrošinās atbalstu bērniem ar uzvedības un komunikācijas problēmām, un ir piešķirts finansējums arī īpašam pakalpojumam – ģimenes psihoterapijai. Plānots, ka ikvienai ģimenei, kam tas būs nepieciešams, būs kopējas desmit tikšanās ar psihoterapeitu. «Tas ir dārgs pakalpojums – katrai ģimenei to apmaksās apmēram 500 eiro vērtībā,» tā I. Gulbe.
Par interesantiem statistikas datiem pastāstīja Lauma Tuča, interneta aptauju platformas «Edurio» speciāliste izglītības jautājumos. Viņa atklāja, ka «Covid-19» lielāko ierobežojumu laikā, kad mācības notika attālināti, uzņēmums veica trīs aptaujas, kuru rezultāti ietekmēja arī Izglītības un zinātnes ministrijas pieņemtos lēmumus. Aptaujās uzrādījās gan attālinātās izglītības pozitīvie ieguvumi, gan nepatīkamās sekas. «Daudziem bērniem, kam bija mācīšanās grūtības, izrādījās vieglāk mācīties attālināti – var strādāt lēnāk, mierīgāk un ilgāk, neuztraucoties par ierobežoto laiku. Daudz komentāru, kur bērni pauda cerību, ka varēs arī tālāk strādāt no mājām, un tie parasti saistīti ar agresiju skolā – mājās neviens viņus neapsaukā, neapceļ,» stāstīja L. Tuča.



Pāru stundu nozīme
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka izglītības iestādēm būtu vairāk jādomā par mācību stundu organizācijas izmaiņām, vairāk veidojot stundas pa pāriem.
«Divās stundās pedagogam ir vairāk laika strādāt gan ar tiem, kam ir mācību priekšmeta apguves problēmas, gan ar spējīgākajiem bērniem, šādā veidā veiksmīgāk apgūstot mācību vielu. Skolēnam soma arī ir vieglāka, mājas darbus var uzdot mazāk vai neuzdot nemaz. Veidojas paliekošas zināšanas. Tas ir arī labāks veids, kā īstenot jauno kompetenču izglītību,» uzsvēra I. Dundure.
Speciāliste uzskaitīja izglītības iestādes, kur jau šādu mācību organizāciju īsteno – Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija, Dobeles Valsts ģimnāzija un virkne citu. Kā piemēru viņa minēja Teikas vidusskolu, kur šāda sistēma ieviesta pirms četriem gadiem, un tā no necilas izglītības iestādes kļuvusi par tādu, kur tagad ir konkurss uz mācību vietām.