BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Bruknas kopienas vadītājs Andrejs Mediņš preses konferencē noliedz pārkāpumus

Sandra Giptere-Ivanova
Vietējās ziņas

2020. gada 26. augusts 12:57

4114
Bruknas kopienas vadītājs Andrejs Mediņš preses konferencē noliedz pārkāpumus

Otrdien, 25. augustā, Bauskas novada Dāviņu pagasta Bruknas muižā notika preses konference, lai atbildētu uz jautājumiem par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem kopienā. Kā «Bauskas Dzīve» jau informēja, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) kopā ar Tiesībsarga biroja pārstāvi pēc sūdzības veikusi pārbaudes Bruknas muižā un konstatējusi, ka bērni tikuši nodarbināti lauku darbos no desmit līdz 12 stundām dienā un pārkāpumu gadījumā tiekot sodīti ar pārtikas devu ierobežošanu. Ar kopienas vadītāju priesteri Andreju Mediņu daudziem, arī «Bauskas Dzīvei», neizdevās sazināties, jo viņš neatbildēja. Tāpēc uz preses konferenci bija ieradies prāvs pulks preses pārstāvju, arī kopienas un prāvesta atbalstītāji, kopskaitā ap 30 cilvēku.

Konferenci vadīja Maija Kalniņa, kas uz šo notikumu četras stundas bija braukusi no Liepājas. Daudzi bija pakārtojuši savas darbdienas gaitas, lai atrastos Bauskas novada Dāviņu pagasta Bruknas muižā. Visvairāk visi sanākušie gaidīja A. Mediņu. Priesteris sacīja: «Apzināti klusēju, jo uzskatīju, ka jums ir daudz informācijas, ko «gremot». Grūtāk bija tiem, kas maz pazīst Bruknu. Paldies Latvijas ļaudīm, visiem par to, ka neesat vienaldzīgi par to, kas notiek. Paldies par emocionālo un garīgo atbalstu, to sniedza tie, kas pazīst mani un Bruknu. Es pieņēmu Dieva Garu, ļāvu, lai izsakās. Es neesmu labāks par Jēzu, kam man sevi attaisnot?! Visu jau izšķir darbi, augļi. Kam katram atsevišķi ko skaidrot?! Labāk tad jau tagad visiem uzreiz atbildēt,» klusēšanu skaidroja kopienas vadītājs.

Priesteris uzsvēra, ka «valsts lieta būtu vilkt cilvēkus ārā» no atkarībām, problēmām, bet tā tas diemžēl nenotiek, vairs nav institūciju, kas ar to nodarbotos, turklāt bez maksas. Tāpēc sociālās un garīgās aprūpes darbs jo gadu kļūst aktuālāks, tā pirms aptuveni četriem pieciem gadiem palīdzību kopienā sākuši meklēt arī vecāki, kas netiek galā ar saviem pusaudžiem. Palīdzība viņiem nav atteikta, tomēr «ar vienu noteikumu – nav atsevišķas programmas, dzīvesveida un noteikumu, visu darām kopā». Tie bijuši bērni, kas nonākuši policijas un bāriņtiesu redzeslokā, nav gājuši uz skolu, «izmesti» no trim četrām mācību iestādēm. Citiem vecākiem bāriņtiesas, tiesneši, pieaugušajiem probācijas dienests ieteicis meklēt palīdzību Bruknas kopienā kā pēdējo glābšanas salmiņu. Pusaudži vesti no Rīgas un citurienes, vairāki bijuši arī no vietējās apkaimes. «Brukna nav mazgadīgo pāraudzināšanas iestāde, te nav ne žogu, ne restu, divreiz dienā kursē autobuss. Problēma ir vecāki, kas zaudējuši autoritāti, zaudējuši spēju būt par mugurkaulu, nav taisnīguma izpratnes. Kur sūtīt šos izmisušos vecākus? Vai ir kaut viena iestāde, kas palīdz šādiem bērniem?!» jautāja A. Mediņš.

Pēc pārbaudēm bērni aizvesti prom. Daudzi raudājuši, jo gribējuši palikt Bruknā. «Noteikumi šeit ir ļoti stingri, te ir ļoti liela kārtība, par to es esmu lepns,» uzsvēra A. Mediņš.

«Pašlaik jaunatne ir krimināla, tizla un izlaista, bet vecāki – nožēlojami, bezspēcīgi un vāji. Bruknā durvis nekad nav aizslēgtas, mums nekas nav slēpjams. Neko nedarām tādu, par ko mana kopiena pašlaik tiek nodirsta,» uzsvēra A. Mediņš. Viņš sacīja, ka jauniešiem esot telefoni, arī par ūdens nedošanu «ir meli». Ūdens pudeles ir sagādātas, un strādājot ir paredzēts tās ņemt līdzi, ja kāds pats nav paņēmis līdzi, tad kurš vainīgs, jautāja prāvests. Medmāsas kopienā patiešām nav, bet «kur mājās tāda ir katras vagas galā». Vecāki palīdzot, ja ir vajadzība. Savukārt par darba uzdevumiem A. Mediņš skaidroja, ka arī ģimenē allaž bijuši konkrēti uzdevumi, kas un cik daudz katram jāpaveic. Tā arī kopienā ir lietas, kas jāpadara, «pie galda viss tiek izrunāts no rīta un vakarā». «Tas māca atbildību. Katram sava vaga jānoravē – vai tās ir 15 minūtes vai divas stundas, vai visa diena citam. Nevar arī atstāt, piemēram, upenes nelasītas, bet visu darām kopā. Ja negribi, nedari, bet tad brauc mājās!» brīvprātības principu izklāsta prāvests. Turklāt ir vienošanās ar vecākiem, un lielākoties brīvajā laikā viņi paši ir Bruknā.

Trešdienās un piektdienās katoļu baznīcā tradicionāli esot gavēnis. «Tas nozīmē bez gaļas. Tēja, medus, ievārījums – vai tas ir briesmīgi?» «ēst nedošanu» komentēja kopienas vadītājs. Viņš sacīja – ja kādam ļoti sagribas ēst vai dzert, viņš var to darīt.
Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis nesaskatīja problēmu tajā, ka bērni ir kopā ar cilvēkiem, kas jau vairākus gadus, piemēram, nedzer. Visus «pārkāpumus» bīskaps nosauca par tendencioziem un safabricētiem.

Turpmākajos plānos esot veidot jauniešu māju Kurmenē, tur būtu vieta pusaudžiem. Visticamāk, Bruknā «problēmbērni» vairs netiks pieņemti un neatradīsies kopā ar pieaugušajiem, kas risina savas problēmas. Šo «skandālu», A. Mediņa un kopienas locekļu skatījumā, izraisījusi skaudība un atriebība.

Vairāk par dzirdēto preses konferencē Bruknas muižā lasiet piektdienas, 28. augusta, «Bauskas Dzīvē»!

Kategorijas

Kategorijas