Zudušās debesis meklējot

2020. gada 25. augusts 00:00

691

Rundālē diskutē par to, kā veicināt tautiešu atgriešanos

Pagājušās nedēļas nogalē Rundāles novada multifunkcionālā centra (MFC) kultūras zālē, amfiteātrī un mājtirgū notika ģimeņu dienas sarīkojums «Esi gaidīts Rundālē». Tā mērķis bija pulcināt kopā novada ģimenes – gan tās, kas jau atgriezušās no ārzemēm, gan tās, kam tuvinieki, radi vai draugi vēl dzīvo ārpus Latvijas. Dalībnieki runāja par atgriešanos dzimtenē un dalījās pieredzē par iespējām īstajā brīdī saņemt nepieciešamo informāciju galīgā lēmuma pieņemšanai.

Piektdienas, 21. augusta, novakare bija veltīta dzimtas koka veidošanai un stāstiem par to, kā radīt un turpināt stipru dzimtu ar dziļām saknēm novadā un valstī. Bija iespēja noskatīties dueta «Pastakaste» – Andreja Grimma un Mares Ābeles – koncertu «Visādas mājas». Savukārt sestdien, 22. augustā, vienlaikus ar nopietnām sarunām MFC, mājtirgū un amfiteātrī rīta cēliens bija atvēlēts pašiem mazākajiem. Darbojās pankūku restorāniņš un sapņu ķērāja meistarklases. Dienas vidū MFC kultūras zālē klātesošos aizkustināja Rundāles drāmas terapijas grupas uzvedums «Man ir sapnis». Uz šokolādes fabrikas «Laima» darbnīcu ģimenēm vajadzēja pieteikties iepriekš.

Prasības un vērtību sistēma
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis iepazīstināja ar iespējām saņemt pašvaldības finansiālo atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai novadā – programmu «Īsteno savu ideju Rundālē». To izmantojuši pieci novada uzņēmumi.
A. Okmanis ir pārliecināts, ka liela nozīme ir praktiskām lietām, piemēram, mājoklim: «Tas nenozīmē, ka cilvēki vēlas atgriezties iepriekšējā dzīvesvietā, tikpat svarīgas ir darba iespējas un atalgojums. Ģimenei ar bērniem diistabu dzīvoklis ir par šauru,
īpaši, ja ārzemēs dzīves telpa bijusi daudz plašāka. Jūtamas iepriekšējās reformas sekas, kad, izzūdot pagastu varai un to praktiskajām funkcijām, mazinājās arī saikne ar valsti. Atalgojuma cipari vien ir relatīvs jēdziens, jārunā plašāk – par dzīves kvalitāti un cilvēka individuālajām prasībām un vērtību sistēmu. Ja bērni jau ir skolas vecumā, ļoti svarīga ir tuvākās mācību iestādes aizsniedzamība, mazākajiem – pirmsskolas izglītības iestādes pieejamība utt. Arī Latvijā daudzi mēro lielu attālumu uz darbu, piemēram, uz Rīgu, taču, papētot tuvāk, izrādās, ka ārzemēs šie attālumi mēdz būt vēl lielāki. Pie mums vairums darba piedāvājumu, teju divas trešdaļas, ir Rīgā. Un tie, kas raduši dzīvot lielajās pilsētās, nez vai ļausies lauku idillei.»

Jājūtas gaidītiem
Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja Santa Švāģere atklāja domes rīkotās aptaujas rezultātus par iedzīvotāju remigrācijas veicināšanu. Aptauja veikta konkursā «Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās». Uz jautājumiem atbildējuši 87 respondenti, kuru vidējais vecums ir 37 gadi, viena grupa dzīvo Latvijā, otra – ārvalstīs.

Par atgriešanos un palikšanu Latvijā kā trīs galvenie iemesli minēti ģimene un draugi, saprotama valodas vide un ilgas pēc Latvijas. Savukārt kā trīs svarīgākie aizbraukšanas iemesli norādīti labi atalgota darba trūkums, nākotnes nesaredzēšana Latvijā un vilšanās valstī. Uz jautājumu, vai ārzemēs dzīvojošie piedalās kādā no latviešu diasporas rīkotajām aktivitātēm, tikai 9% atbildējuši pozitīvi.
S. Švāģere atzina, ka aptauja vēlreiz apstiprināja to, ko līdz šim atklājuši visi lielākie pētījumi par šo jautājumu, proti, galvenais «vaininieks» aizceļošanai no Latvijas ir darba un finansiālais jautājums. Izkristalizējies secinājums – lai iedzīvotāji vēlētos atgriezties dzimtenē, viņiem jājūtas gaidītiem gan ģimenē, gan valstī.

Mīti un pieredze
Uz tikšanos bija uzaicināti arī viesi – Inta Mieriņa, Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore un Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, un Juris Liepiņš, Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālās filiāles konsultants EURES jautājumos. Sarunu vadīja žurnālists Ansis Bogustovs.

I. Mieriņa iepazīstināja ar atgriešanās mītiem un reālo pieredzi. Viņa uzsvēra, ka liela nozīme ir ne vien aktīviem pašvaldību remigrācijas koordinatoriem, bet arī neformālajiem kontaktiem portālos un sociālajos tīklos. Komunikācija un uzticams, precīzs informācijas avots ir ļoti nozīmīgi. Pandēmijas dēļ iezīmējusies jauna, svārstīga iedzīvotāju grupa. Līdz šim varēja brīvi un lēti ceļot, tikties ģimenes un draugu lokā u. tml. Tagad tas ir komplicēti, ja aizbraukušajiem Latvijā ir ģimene un draugi, tad vēlme būt kopā var kļūt par nopietnu iemeslu atgriezties, taču visi ar to saistītie jautājumi valstij jārisina kompleksi un atbildīgi.

Pamats, ko dod mājas un
ģimene
Diskusijā atklājās, ka bieži vēlmes nesakrīt ar iespējām. Kāda seniore, rundāliete, kas savu vārdu nevēlējās atklāt, bija norūpējusies par meitas gaitām Anglijā, kur viņa dzīvo jau desmit gadu. Iespējas abām nav plašas, taču kundze atzina, ka labprāt redzētu meitas ģimeni daudz tuvāk nekā pašlaik. Noprotams, ka vairāki iemesli meitai kavē pieņemt galīgo lēmumu par atgriešanos un palikšanu Latvijā, kaut arī viņa tiek ļoti gaidīta.

Laima Grigone, māksliniece-keramiķe un uzņēmuma «Laima Ceramics» dibinātāja Rundāles novada Svitenes pagasta «Urštēnos», pastāstīja par motivāciju atgriezties un īstenību, ar kādu sastapās. L. Grigone atceras: «Ir svarīgi, ka tevi gaida un atbalsta. Man šis atbalsts no vecāku puses bija liels. Pēc studijām Lielbritānijā es arī sapņoju par tālām zemēm, piemēram, Japānu. Taču to pamatu, ko varēja dot mājas un ģimene, nekur citur es nesaņemtu. Rīgu nepazinu, bet Rundāles novadā jutos kā savējā. Sākumā Zemgales līdzenums šķita vienmuļš, taču ar laiku sāku novērtēt plašumu. Darbs man dod milzīgu piepildījumu, esmu laimīga. Kādā brīdī atskārtu, cik Zemgalē augstas un zvaigžņu pilnas debesis kā nekur citur... Man šī vieta ir ļoti nozīmīga, lai veltītu tai savu darbu un talantu.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zudušās debesis meklējot

Kategorijas