BauskasDzive.lv ARHĪVS

Imants Lancmanis atklāj Spānijas mākslas maģiju

Aina Ušča

2020. gada 25. augusts 00:00

76
Imants Lancmanis atklāj Spānijas mākslas maģiju

Tematiskā sarīkojumā Rundālē tiekas novadu iedzīvotāji

Rundāles multifunkcionālā centra kultūras zālē atklāta mākslas zinātnieka Imanta Lancmaņa dokumentālo fotogrāfiju izstāde «Maģiskā Spānija» un notikusi publiska lekcija par Spānijas sakrālo arhitektūru.

Lielisko sarīkojumu 14. augustā organizēja Rundāles novada kultūras speciāliste Lilita Lauskiniece. Viņa ir jauna cikla «Tikšanās un sarunas ar Imantu Lancmani»  iniciatore. Rundāles pils muzeja ilggadējā direktora un publikas pirmā tikšanās  noritēja pavasarī, kad sarunā piedalījās arī ilustratore Anita Paegle un gleznotājs Aleksejs Naumovs. Māksliniece prezentēja bērnu grāmatu «Rožu spoks» – dzīvespriecīgu stāstu par Rundāles pili.

Spēks, daudzveidība un kvalitāte

Fotogrāfiju izstādes un lekcijas tēmu Imants Lancmanis šoreiz izvēlējās pats.  Rundāles pils muzeja speciālisti 2018. gadā devās kārtējā mācību braucienā, lai Spānijas vidienes, rietumu un dienvidu  pilsētās pētītu sakrālo arhitektūru. Imants Lancmanis spriež: «Spānija ir zeme, kas vibrē ar manām izjūtām un skar dvēseli. Spāņu arhitektiem un māksliniekiem ikvienā veidolā ir izdevies ietvert dziļu pārdzīvojumu. Šīs zemes sakrālo arhitektūru un mākslu raksturo spēks, daudzveidība un kvalitāte.»

Diemžēl mākslas vēstures grāmatās Spānija ir atstāta novārtā. Kāpēc tā notiek? Skaidro Imants Lancmanis: «Mākslas vēsturei ir sava vājība. Tas ir fakts, ka 19. gad-simta otrajā pusē Eiropas mākslas vēstures apkopojumu ir uzrakstījuši racionālie,  dažkārt dogmatiskie vācieši, izceļot klasiskās mākslas vērtības un ignorējot citādo.  Lasot šos traktātus, rodas pārliecība, ka viss skaistais un cēlais nāk tikai no Itālijas, bet tas ir ierobežots skatījums.»

Spāniju padara maģisku divu spēcīgu plūsmu – islāma un Vidusjūras kultūras –  sintēze. Islāmu uz Pireneju pussalu atnesa iekarotāji no Āfrikas ziemeļiem – mauri.  Spānijā galvenās vēsturiskās būves ir baznīcas. Tam pamatā bija ārkārtīgi stipra ticība, pat fanātisks katolicisms, un neierobežoti līdzekļi. Karaļu dinastiju laikos nauda tika izdota ticībai, skaistumam, emocijām. Spānijā – jūras lielvalstī – koncentrējās pasakainas bagātības. Līdzekļi tika nevis «notrallināti», bet ieguldīti mūžīgās vērtībās. Protams, nebija taisnīgi, ka vienkāršie ļaudis dzīvoja nabadzībā, kamēr katedrāles cita citu pārspēja greznībā.

Baznīcas līdzīgas muzejiem

Islāma mākslai ir raksturīga pārsātinātība. Turpina Imants Lancmanis: «Spāņiem patīk viss, kas ir grezns, uzbudinošs, dinamisks, bet ornamentālisma tieksmi viņi ir pārņēmuši no islāma. Ikviena Spānijas baznīca atgādina bagātīgu muzeju, turklāt visas vēsturiskās ēkas tiek izcili, nevainojami uzturētas. Nesaprotu, kā viņi to panāk? Kvalitatīvi restaurētas ir gan dievnamu fasādes, gan iekštelpas. Tas īpaši redzams Segovijā.

Katrā katedrālē ir gan centrālais altāris, gan vairāki kapelu altāri, kas izskatās kā mazas baznīciņas. Pārsteidzoši, ka dažās katedrālēs ir pat četras ērģeles. Spānijas dievnamiem piemīt vēl kāda īpatnība – ienākot uzreiz nevar redzēt centrālo altāri, jo telpas dū novietota atsevišķa būve ar soliem, bagātīgi dekorētām sienām. Tās nosaukums ir koris jeb lukta.
Katedrāles ir tik milzīgas, ka aizņem ielu vairākus kvartālus, tām ir daudz ieeju, un šī iemesla dēļ tās grūti apskatīt. Kopiespaids rodas no fragmentiem. Raksturīgs piemērs ir Toledo katedrāle.»

Rada klātbūtnes efektu
Stāstījumu Imants Lancmanis ilustrēja ar attēliem, uz ekrāna rādot Barselonas, Toledo, Salamankas, Kordovas, Seviļjas, Granādas, Avilas, Madrides, Malagas  katedrāles, baznīcas, karaļu rezidences un kapenes, klosterus, kā arī citas vēsturiskas ēkas. Ir pārstāvēti visi mākslas stili no gotikas līdz brāzmainajam, savdabīgajam  jūgendstilam arhitekta Antonio Gaudi interpretācijās. Renesanses māksla Spānijā ir tikpat spoža kā Itālijā.
Spāņu arhitektūras un mākslas izpausmes ir sakāpinātas kā flamenko mūzikā un dejā, kas apvienojumā ar Spānijas dramatisko, uztraucošo dabu rada neaizmirstamu  kolorītu un pārdzīvojumu. Visiem, kuri interesējas par šīs valsts vēsturi, Imants  Lancmanis iesaka noskatīties televīzijas seriālu «Izabella».

Sarīkojuma noskaņu papildināja flamenko dejotājas liepājnieces Zitas Valkas koncertnumuri, bet vakara noslēgumā uzstājās trio «Metamorfoze» ar programmu «Skaņas plūdums».

Imanta Lancmaņa fotoizstādi un lekciju apmeklēja daudzi viņa bijušie un esošie kolēģi, Rundāles, Bauskas un Iecavas novada iedzīvotāji. Fotogrāfe Māra Brašmane atzīst, ka Imanta Lancmaņa stāstījums par jebkuru mākslas vēstures tematu klausītājiem sagādā intelektuālu baudu. Viņa interpretācijā ikviens fakts emocionāli izgaismojas, iegūst jēgu un pilnskanīgumu. 

Dokumentālo fotogrāfiju izstādi Rundāles multifunkcionālā centra kultūras zālē varēs aplūkot vairākas nedēļas.