«Nevaram palīdzēt, ja pie mums nenāk»

2020. gada 25. augusts 00:00

415

Sociālo pakalpojumu «grozs» – tuvu mājām

Bauskas novads ir viens no retajiem, kur pašvaldības sociālajā dienestā ir pieejams ergoterapeita pakalpojums. «Bauskas Dzīve» sarunā ar sociālā dienesta vadītāju Dinu Romanovsku, sociālo darbinieci darbā ar personām ar funkcionāliem traucējumiem Aneti Brazausku un ergoterapeiti Marinu Žurkeviču centās noskaidrot, kāds ir sociālā dienesta pieejamo palīdzības pakalpojumu «grozs».

Ko sociālais dienests ir paveicis, lai attīstītu ergoterapiju Bauskas novadā?
Dina Romanovska (D. R.): – Ergoterapeits sociālajā dienestā klientiem ir pieejams jau ilgu laiku. Piedāvājam vingrošanu, ir izstrādāts cenrādis, un tā par samaksu pieejama gan pensionāriem, gan citām iedzīvotāju grupām. Zinu, ka citas pašvaldības šādu pakalpojumu nenodrošina.

Kāda ir ergoterapeita darba ikdiena sociālajā dienestā?
Marina Žurkeviča (M. Ž.): – Braucu uz mājām novērtēt cilvēka fiziskās spējas un vides piemērotību, un nepieciešamību īpašās kopšanas pabalstam, mēnesī apmēram 20 cilvēku. Papildus strādāju ar dienas centra jauniešiem, viņiem ir pieejamas vingrošanas un sīkās motorikas nodarbības, tiek izvērtēts, kas katram vairāk nepieciešams. Veicu vides pielāgošanu, nepieciešamos darbus, lai sagatavotos tai. Radām plānu, kā, piemēram, pārveidot dušu, lai pacientam būtu drošāka vide. Braucu mājas vizītēs pie gados veciem cilvēkiem, jo bieži vien šie klienti uz Bauskas slimnīcu nav atvedami. Bauskas novada pašvaldība apmaksā 15 vizītes pusgadā. Šiem cilvēkiem palīdzu pagriezties, izvēlēties pozu ar vismazāko iespējamo gravitācijas spēka ietekmi, tāpat arī vingrojam, pacientiem un viņu tuviniekiem skaidroju ergoterpijas pamatprincipus. Vai-rāk strādāju ar gados veciem klientiem. Ļoti daudzi nezina, kas ir ergoterapija, bet zina, kas ir fizioterapija, tāpēc varbūt rodas bailes.

Vai ir kāds projekts, kurā iesaistoties iespējams iegūt finansējumu, lai attīstītu ergoterapiju?
Anete Brazauska (A. B.): – Pateicoties deinstitucionalizācijas projektam «Atver sirdi Zemgalē!», esam varējuši piesaistīt ergoterapeitu Filipu Bernadski (vairāk par viņu lasiet «Bauskas Dzīves» 4. augusta numurā), kas dodas uz mājām pie bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība. Ergoterapijas nodarbības notiek klienta ierastajā vidē, lai speciālists varētu novērtēt bērna uzvedību un redzēt, kas viņam nepieciešams. Piemēram, ir grūti veidot secinājumus, ja bērns kopā ar vecākiem ierodas kabinetā. Viņam kājās ir kurpes, bet speciālists neredz, vai citi apavi piemēroti. Tāpat arī dabiskajos apstākļos redzams, vai pacientam nepieciešams palīglīdzeklis, vai vajag ko pielāgot. Projektā ir izvērtētas 58 personas, no kurām vairāk nekā 40 ir nepieciešama ergoterapija.

Kā notiek sadarbība ar Bauskas slimnīcu?
A. B.: – Projektā «Atver sirdi Zemgalē!» esam sadarbojušies ar Bauskas slimnīcu, ar F. Bernad-ska uzņēmumu arī esam slēguši līgumu par iespējām doties mājas vizītēs. Slimnīcā ir pieejami fizioterapeiti, logopēdi, uztura speciālisti un citi; slimnīcā ir pavisam 15 sadarbības partneru.

Vai veselam cilvēkam ir iespējams apmeklēt Bauskas novada sociālā dienesta ergoterapeita nodarbības?
M. Ž.: – Vienu brīdi bija tāda iespēja, taču pašlaik ir mainījušies saistošie noteikumi – tagad tikai ar ārsta izrakstītu zīmi par nepieciešamību apmeklēt šādu speciālistu var nokļūt pie Bauskas novada sociālā dienesta ergoterapeita. Mums ir pakalpojumu izcenojums – pensionāriem tie ir 0,57 eiro, bet citiem klientiem, kam nepieciešama ergoterapeita konsultācija, – 2,85 eiro par konsultāciju, trūcīgajiem, maznodrošinātajiem un invalīdiem ir bez maksas. 2019. gadā klātienē pacienti pie manis bijuši 1600 reizes, neskaitot mājas vizītes un invaliditātes novērtēšanu.

D. R.: – Šādi noteikumi ir tāpēc, ka mums ir ierobežoti telpu resursi – ir viena nodarbību telpa, kurā maksimāli var ietilpt četri cilvēki, bet ir arī klienti, ar kuriem nepieciešams strādāt individuāli. Kādreiz šāda iespēja bija pieejama lielai iedzīvotāju daļai, taču tagad ergoterapeita konsultācijas nav iespējams nodrošināt tik daudziem, tāpēc tika ieviesti noteikumi – vienam cilvēkam ergoterapeitu sociālajā dienestā pusgada laikā ir iespējams apmeklēt 20 reizes, savukārt vienai personai ir pieejamas 15 mājas vizītes. Marina strādā ar pieaugušajiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Varat minēt kādu labo piemēru, kad ergoterapija ir palīdzējusi atgūties pēc traumas?
M. Ž.: – Ir kāda meitene Bauskā, kura kopā ar māti cieta autoavārijā. Ārsti Rīgā pateica, ka viņa nekad vairs nestaigās un nestrādās, bet meitenes pacietība un intensīvais darbs ļāva «uzcelties kājās». Pašlaik viņa strādā bērnudārzā par skolotāju un dejo vēderdejas.

Vai rehabilitācijas nozarē ir speciālistu trūkums?
M. Ž.: – Visā Latvijā ir liels ergoterapeitu trūkums. Darbojos Latvijas Ergoterapeitu asociācijā un redzu, ka nāk piedāvājumi speciālistiem. Daudzi, ieguvuši medicīnas izglītību, dodas strādāt citā jomā, citi jaunie speciālisti meklē darbu tuvāk Rīgai. Šis darbs nav viegls, svarīgs ir emocionālais faktors. Nereti cilvēks «izdeg».

D. R.: – Ņemot vērā speciālistiem pieejamo atalgojumu no pašvaldībām un salīdzinot ar uzņēmumiem, kas strādā šajā nozarē, samaksa ir ļoti atšķirīga. Marinu cenšamies noturēt.

Kādas iespējas gaidāmas sociālajā dienestā Bauskā?
A. B.: – Vēl joprojām daudzi cilvēki baidās nākt un sadarboties ar sociālo dienestu, jo pastāv uzskats, ka dienests pārsvarā sniedz sociālo palīdzību alkoholiķiem, maznodrošinātajiem un invalīdiem, taču tā sen vairs nav.

Pašlaik sociālais dienests strādā ar dažādiem sociālajiem pakalpojumiem vairākām mērķa grupām – ģimenēm, ģimenēm ar bērniem, jauniešiem u. c. Nevaram palīdzēt, ja pie mums nenāk. Varam veidot piedāvājumu tikai tad, ja ir pieprasījums. Esam atvērti sadarbībai. Sociālais dienests ir vieta, kurp doties un jautāt palīdzību. Arvien vairāk iedzīvotāju sāk pieņemt mūs, un cilvēki saprot, ka neesam tikai pabalstu sniedzēji.

D. R.: – Dažādos projektos gaidāmi grupu dzīvokļi, dienas centri, atelpas brīži, terapiju telpas, specializētas darbnīcas. Bauskā būs sakopta vide, jo blakus sociālā dienesta ēkai veidojas dienas centrs ar dažādiem pakalpojumiem. Drīz Bauskā, Zaļās ielas ēkā, gaidāms ģimenei pietuvināts pakalpojums. Tur, kur pašlaik Bauskā atrodas pansionāts, blakus Bauskas slimnīcai būs grupu dzīvokļi. Mūsdienās sociālais darbs ir moderna nozare. Galvenokārt tas ir, pateicoties Eiropas Savienības piedāvātajiem projektiem. Bauskas novadā trūkst bērnu psihiatra, narkologa, kas strādātu ar jauniešiem. Atkarību problēmas ir samilzušas, arvien aktuālāka ir vardarbība ģimenē. Sociālās uzņēmējdarbības Bauskas novadā nav. Ne visas lietas būtu jānodrošina pašvaldībai, ir daudz pašvaldību, kas strādā ar ārpakalpojumiem, un tas mūsdienās ir gan moderni, gan izdevīgi.

A. B.: – Strādājam tā, lai cilvēkiem pakalpojumi būtu pēc iespējas tuvāk mājām. Ne vienmēr ir jādodas uz nacionālo rehabilitācijas centru «Vaivari», lai iegūtu sociālo palīdzību. Pašvaldībām būtu jārūpējas par telpām, speciālistu konkurētspējīgu atalgojumu. Daudzas novadā dzīvojošās mammas brauc uz Jelgavu apmeklēt Montesori nodarbības. Kāpēc tās nevarētu būt Bauskā? Bērni un vecāki nogurst, vecāki nevar strādāt, un pašvaldības zaudē līdzekļus, jo pakalpojumu nevar saņemt šeit.

Uzziņai

- Ergoterapeits ir veselības aprūpes speciālists, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt/atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs. Pienākumi ietver: novērtēšanu, ārstēšanu un sadarbību ar pacientu, viņa ģimeni, draugiem un aprūpētājiem. Vairākumā gadījumu ergoterapeits sadarbojas ar citiem rehabilitācijas speciālistiem.
- Uzsākot darbu ar pacientu, ergoterapeits novērtē personas spēju veikt ikdienas nodarbes, fiziskās, izziņas un sazināšanās prasmes, kā arī iegūst informāciju par fizisko vidi – dzīvesvietas, mājokļa, darbavietas vai skolas apstākļiem, kā arī sociālo vidi – ģimeni, draugiem, skolasbiedriem, darbabiedriem u. c.

Ergoterapeits izmanto nodarbes, kas ir nozīmīgas un svarīgas pacientam. To mērķis ir kavēt slimības progresēšanu, invaliditātes attīstīšanos un veicināt indivīda neatkarību ikdienas darbībās. Ergoterapeits palīdz adaptēties jauniem apstākļiem, mazinot vai novēršot vides šķēršļus, māca lietot tehniskos palīglīdzekļus ikdienas aktivitātēs, pielāgo tos, izgatavo rokas ortozes no speciāliem
materiāliem u. c.

Avots: ergoterapija.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Nevaram palīdzēt, ja pie mums nenāk»

Kategorijas