Kopā ar augu var nopirkt arī kaitēkli

2020. gada 25. augusts 00:00

278

Kā izvairīties no agresīvā Spānijas kailgliemeža

Laikraksta «Bauskas Dzīve» 4. augusta numurā, 6. lappusē, publikācijā «Cīņā ar invazīvo sugu viens nav karotājs», stāstījām par kritisko situāciju ar Spānijas kailgliemežiem Bauskas pusē un cīņu ar tiem. Šoreiz sniedzam ieteikumus, kā no kaitniekiem izsargāties.

Vērtīgus padomus dod Latvijas Malakologu biedrības biedre, Spānijas kailgliemežu izplatības plāna autore Iveta Jakubāne.

Atbaidīs elektriskais gans
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» speciāliste uzsver, ka svarīgi ir apvienoties kaimiņiem vai mazdārziņu īpašniekiem un visiem kopā veikt preventīvas darbības. Teritoriju vajag ravēt, pļaut, ierīkot sētiņas; kompostu veidot tikai slēgtās tvertnēs. Tāpat arī pēc iespējas vairāk jāizvēlas kailsakņu stādus un rūpīgi jāpārbauda, lai podos pirktajos nav oliņu vai gliemežu. Minerālmēslu baltās bumbiņas viegli sajaukt ar kaitēkļu oliņām. Saspiežot gliemežu oliņas, iztek caurspīdīgs šķidrums; minerālmēslu lodītes nav iespējams saplacināt.
Lai izvairītos no nelūgtajiem viesiem, I. Jakubāne aicina būt vērīgiem un izstaigāt īpašumu vakarā vai agri no rīta – gliemežu aktivitātes laikā, jo pa dienu kaitēkļus var arī nepamanīt.

Mazdārziņos kā aizsargbarjeras var izmantot vara stiepļu sietiņus, žodziņu veidā tos izvietojot ap augiem. Jāatceras, ka varš ir efektīvs tikai tad, ja metāla virsma ir mitra un oksidējusies, pār sausu virsmu Spānijas kailgliemeži spēj pārrāpties, pastiprināti izdalot gļotas atbildē uz kairinātāju. Vara lentei jābūt vismaz divreiz platākai nekā maksimālais iespējamais izstiepta gliemeža ķermeņa garums. Vara plāksnes regulāri jāapsmidzina. Tās ieteicams aptīt ap puķupodiem, koku stumbriem un citām virsmām.
Kailgliemežu atbaidīšanai var izmantot arī elektriskos ganus – gan uz virsmām piestiprinātas divu metālu – vara un nerūsējošā tērauda – stieples, gan speciāli ražotas lentes. Tās pieslēdz pie parastajām vai saules baterijām, vai akumulatora. Gliemeži, pieskaroties stieplēm, rada īssavienojumu, gūst nelielu elektrisko šoku un atkāpjas.

Ap kailgliemežu iecienītākajiem augiem vai pa teritorijas perimetru var veidot barjeras, iestādot augus, kas gliemežus atbaida vai tiem negaršo. Tam piemērots ir ingvers, ķiploki, lociņi, piparmētras, cigoriņi, zilās hostas, flokši, pulkstenītes, dienlilijas, gundegas un citi augi. Taču tas negarantē, ka gliemeži neuzbruks šiem vai dobes iekšpusē esošajiem augiem. I. Jakubāne piekodina – ja tiek nolemts veidot ķīmisku aizsargbarjeru, nepieciešams konsultēties ar speciālistu.

Stādu «slīcināšana»
Kailsakņu stādu izmantošana ir visvienkāršākais pasākums, lai novērstu Spānijas kailgliemežu izplatīšanos. Tā kā nav iespējams rūpīgi pārbaudīt podos esošo augsni, stādu «slīcināšana» ir viena no iespējām, kā atbrīvoties no nevēlamiem gliemežiem, iesaka speciāliste. Ja stādu nav daudz, augus vēlams atbrīvot no augsnes, saknes nomazgāt (ja ir kupla sakņu sistēma) un augus uzreiz iestādīt, bet podus ar augsni var iemest verdošā ūdenī vai vara preparāta šķīdumā. Ja stādu ir daudz, tad podus ar visu augsni un augiem iegremdē lielā vannā ar ūdeni, lai arī augi atrastos zem ūdens. Tīrā ūdenī pieauguši Spānijas kailgliemeži noslīkst aptuveni pēc 24 stundām, mazāki gliemeži – ātrāk. Gliemežu bojāeju veicina vara preparāta (vara sulfāta) pievienošana ūdenim (1% šķīdums). Ja podos izveidojušās gaisa «kabatas» jeb burbuļi, gliemežu iznīcināšanai nepieciešamas vairāk nekā 24 stundas. Novērots, ka gliemeži slēpjas gaisa «kabatās» vai peld gaisa burbuļu virzienā, ja tāds vannā ir izveidojies, un paliek dzīvi ilgāk nekā 24 stundas.

Gliemežu olas nevar iznīcināt, stādus ķīmiski apstrādājot vai augus «slīcinot». Novērots, ka Spānijas kailgliemežu pārošanās un olu dēšana Latvijas apstākļos var sākties jau jūlija beigās, bet aktīvi – augusta otrajā pusē vai pašās beigās un turpināties līdz ziemai, informē I. Jakubāne. Spānijas kailgliemežu pilnīga iznīcināšana nav iespējama, ja suga nonākusi dabiskā vidē un izplatījusies plašā teritorijā. Šajos gadījumos var vienīgi ierobežot to izplatību.

Izplatību veicina nesakopta vide
Sugas izplatīšanās dabiskie «koridori» ir ceļu un grāvju malas, ūdenstilpju piekrastes, īpaši labvēlīga ir nesakopta vide. Pētījumu gaitā sarunās ar iedzīvotājiem noskaidrots, ka šie kaitēkļi četru piecu gadu laikā savairojas lielā skaitā. Pagaidām nav zināms, kādā ātrumā un attālumā Latvijā tie izplatās dabiski, bet ir zinātniski pierādīts, ka Spānijas kailgliemeži divu stundu laikā spēj pievarēt septiņus metrus, skaidro I. Jakubāne.

Spānijas kailgliemeži Latvijā nonākuši galvenokārt ar dekoratīvo augu stādiem, tāpēc to izplatīšanā jāievēro liela piesardzība. Tirgotāji ir atbildīgi par stādu tīrību, savukārt pircējiem ir jāpārbauda, vai kopā ar kāroto augu nav nopirkts arī kaitēklis.

Īsteno informatīvu kampaņu
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) īsteno informatīvu kampaņu, lai izglītotu iedzīvotājus par sugas problemātiku – veidiem, kā no Spānijas kailgliemežiem izvairīties, un metodēm, kā ar tiem cīnīties. Informācija regulāri tiek atjaunota un papildināta, tā pieejama DAP interneta mājaslapā.

Ja vajadzīgs padoms vai konsultācija gliemeža pazīšanā atradnes reģistrēšanai, DAP aicina iedzīvotājus aktīvi ziņot par jauniem atradņu gadījumiem, rakstot e-pastā: invazivs@daba.gov.lv vai iveta.jakubane@llkc.lv, norādot iespējami precīzu vietu un kontaktinformāciju un pievienojot atrastā Spānijas kailgliemeža foto.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kopā ar augu var nopirkt arī kaitēkli

Kategorijas