Komentāri: Vai glābs Ķekavas apvedceļš?

2020. gada 21. augusts 00:00

Valdība atbalstījusi Ķekavas apvedceļa būvniecību. Vai šis projekts, ko īstenos autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posmā no 7,78. līdz 25. km, atrisinās sastrēgumu problēmu uz Bauskas šosejas?

Anna Kononova, va/s «Latvijas Valsts ceļi» komunikācijas daļas vadītāja
Komforts un drošība
– Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā. Satiksmes intensitāte ir vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienības, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta plūsma trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ceļa lietotājiem šis valdības lēmums nozīmē to, ka visiem autobraucējiem, gājējiem un velosipēdistiem, kuri ikdienā izmanto Bauskas šosejas sākuma posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim uz Rīgas apvedceļa, tuvāko trīs gadu laikā dzīve kļūs daudz komfortablāka, jo tiks atrisināta mūžīgo sastrēgumu problēma, ceļš būs drošāks gan autobraucējiem, gan mazāk aizsargātajiem lietotājiem, proti, gājējiem un velosipēdistiem.

Ķekavas apvedceļa būvniecība ir pirmais nozīmīgais industriālais publiskās un privātās partnerības projekts Baltijā, kas tiks īstenots pēc «projektē-būvē-uzturi-finansē» modeļa. Publiskais partneris šajā projektā ir valsts Satiksmes ministrijas personā; tās vārdā projektu īsteno va/s «Latvijas Valsts ceļi», savukārt privātais partneris – publiskā iepirkumā izvēlēts privātais uzņēmējs.

Renārs Skudra, a/s «Agaris Latvia» valdes priekšsēdētājs
Jāievieš gudrāki risinājumi
– Prieks par visiem valsts ieguldījumiem savā infrastruktūrā. Jebkuri uzlabojumi nāks par labu iedzīvotājiem, kuri strādā galvaspilsētā, un uzņēmumiem, kas izmanto Rīgas ostu no Bauskas puses. Ja aprēķinātu degvielas patēriņu un cilvēku resursus, ko valsts zaudē šādos punktos, naudu varētu piemeklēt operatīvāk.

Ķekavas apvedceļa projektā nav skaidrs, vai ir atrasts risinājums, kā iebraukt Rīgā bez sastrēguma pie pagrieziena uz Baložiem; ja tur viss ir saplānots, tad lieliski. Tiem, kas izmanto Rīgas ostu, un tāds ir arī kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums «Agaris Latvia» ar ražošanas cehu Vecumnieku novada Misas ciemā, būtiski ir nokļūt ostā no apvedceļa, taču tas nav atrisināts. Viss kravas transports Rīgā ir spiests braukt pa tiem pašiem ceļiem, kur cilvēki dodas uz darbu, pie ārstiem vai iepirkties; tur vēl ir daudz jābūvē.

Bieži problēmas var novērst ātrāk un ar mazākiem līdzekļiem, ja ievieš gudrākus risinājumus. Rīgā un Rīgas apvedceļam trūkst divlīmeņu krustojumu un pārdomātāku apļveida krustojumu risinājumu, kur vismaz pa labo joslu braucošie varētu nogriezties pa labi, neizbraucot apli. Tur, kur tādi ieviesti, kustība krietni uzlabojusies.

Edgars, dzīvo Vecumniekos, strādā Rīgā
Varētu ietaupīt laiku
– Abi ar sievu strādājam Rīgā un katru rītu ar savu automašīnu no mājām izbraucam plkst. 7. Svarīgi, mērojot 50 – 60 kilometru līdz darbavietai, galvaspilsētā nonākt plkst. 8.10, tāpēc lietoju aplikāciju «Waze», kas brīdina par sastrēgumiem vai ceļa remontu. Vistrakāk ir ap plkst. 8.30 – 9; ja brauc ap šo laiku, labāk doties pa citu ceļu, piemēram, caur Rīgas HES.

Uzbūvējot Ķekavas apvedceļu, iegūtu tie iedzīvotāji, kuri tagad šosejas lielās noslodzes dēļ spiesti kavēt laiku, sēžot «korķī». Domāju, ka mūsu ģimenei infrastruktūras sakārtošana gan rītos, gan vakaros ļautu ietaupīt apmēram 15 – 20 minūtes. Rītos rindas reizēm sākas jau Ķekavas aplī, bet vistrakākā ir situācija pie Baložu pagrieziena.

Autovadītājiem ne par mata tiesu labāk nesokas, pēc darba mērojot ceļu uz mājām. Milzīgi sastrēgumi ap plkst. 16.30 līdz pat 18 un vēl vēlāk veidojas jau pie nobrauktuves no Dienvidu tilta, lielveikalu tīkla «Maxima» noliktavām un «Rimi A7», kur plūsma burtiski nekust no vietas. Tiekot līdz Baložu pagriezienam, ceļš kļūst brīvāks.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Vai glābs Ķekavas apvedceļš?

Kategorijas