Iepazīt, saimniekot gudri un ilgtspējīgi

2020. gada 18. augusts 00:00

Permakultūra – jauna pieeja eksistences nodrošināšanai
Permakultūra ir harmoniska dzīvošana, saimniekošana ar vidi saudzējošām metodēm un taupīga attieksme pret dabas resursiem.
«Permakultūru var uzskatīt gan par neformālu kustību alternatīviem sociālajiem ideāliem, gan par dabas un ekoloģijas arhitektūru. Tādējādi permakultūru vienlīdz labi var lietot lauksaimniecībā, atdarinot dabas modeļus un principus, kā arī apdzīvoto vietu projektēšanā, tiecoties uz mērķi radīt stabilas, produktīvas sistēmas, kas nodrošina cilvēku vajadzības, harmoniski integrējot tās apkārtējā vidē.
Atslēgvārdu «permakultūra» mēdz izmantot daudzviet: dārzniecībā, ekociematos, mācību programmās un kursos, domubiedru tīklos, pārmaiņu iniciatīvās («Transition Initiatives») utt. Permakultūra vienlaikus ir filozofija, principu un paņēmienu komplekss, holistiska jeb visaptveroša pieeja dzīvesveidam, projektēšanai un plānošanai. Tā tiek aktīvi praktizēta visos ievērojamākajos pasaules ekociematos Portugālē, Skotijā, Vācijā, Itālijā, Zviedrijā un daudzos citos,» tā kādā interneta vietnē skaidrota permakultūras būtība.

Arvien lielāka interese
Nav grūti saprast, kas pasaulē, arī Latvijā, liek meklēt jaunu pieeju eksistences nodrošināšanai. Jau industriālās ēras sākumā vairāki zinātnieki brīdināja par lauksaimniecības ķimizācijas sekām un tehnokrātijas radītajiem apdraudējumiem dabai un civilizācijai. Šopavasar raisījās asa domu apmaiņa par fungicīdu lietošanu rapšu laukos. Pēc biškopju domām, tā nodarījusi lielu postu bišu saimēm, jo lauki nav smidzināti piemērotā brīdī. Būtībā strīds ir par mums un tikai par mums pašiem. Lauksaimniecības biznesa vārdā cilvēks bieži vien paliek otrajā plānā. Par citu izvēli un alternatīvām saimniekošanas metodēm nebūs jāpārliecina tas, kurš netīšām iekļuvis tikko miglotā mākonī un zaudējis darba spējas uz vairākām nedēļām. Hroniski ķimizēta lauku vide nav mazāk kaitīga veselībai. Pierādījumu tam kļūst aizvien vairāk.
Arī Latvijā arvien skaļāk sevi piesaka permakultūras piekritēju kustība, vēlēšanās saprast un izzināt «labi aizmirsto veco». Latvijā jau septīto reizi notika permakultūras festivāls – augustā tas tika rīkots Smiltenes novadā, atvērtajā saimniecībā «Zadiņi». No dažu entuziastu veidota pasākuma festivāls izvērties par notikumu, ko apmeklē vairāki simti cilvēku no visas Latvijas.
Nevis karot «pret», bet iestāties «par»
Vienas no nozīmīgākajām publikācijām par permakultūras attīstības iespējām ir agronomam Mārim Narvilam, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākajam speciālistam augkopībā. Viņš, būdams aktīvs permakultūras principu piekritējs un īstenotājs, uzsver, ka šis dzīvesveids aptver visas jomas, ne tikai dārzkopību.

Māris Narvils par Smiltenes pusē redzēto un dzirdēto «Bauskas Dzīvei» sniedza šādu komentāru: «Īpašs prieks par pilsētniekiem, kas meklē iespējas dzīvot laukos, domā par vidi un to, lai ģimenei ir veselīga dzīvošana. Ik gadu festivālā ir arvien vairāk apmeklētāju, visu nevar pakļaut naudas dievam... Alkatīgās un intensīvās dabas izmantošanas iespējas drīz būs izsmeltas, dažviet tas jau noticis. Mēs piedzīvojam vērtību sistēmas maiņu, kad par svarīgāko kļūst nevis karot «pret», bet iepazīt dabas procesus un tos izmantot savā labā, tātad iestāties «par».

Latvijas lauki ir cietuši vismaz trijos viļņos, neskaitot karu, – kolektivizācija, meliorācija un jaunlaiku lielsaimniecības, kas valsts politikas dēļ aizdzen cilvēkus no laukiem. Daudzi lielo zemes gabalu īpašnieki nemaz nedzīvo savu lauku teritorijā. Permakultūras biedrība par to nerimsies runāt, tikai skumji, ka argumentus negrib uzklausīt un bieži vien mūs uzskata teju par tautas ienaidniekiem. Latvija kā viena no zaļākajām valstīm Eiropā patiesībā ir mīts. Summējot dabisko pļavu un biotopu platības, mums to nav vairāk kā viens Rucavas novads.
Mūsu biedrība ir sākusi projektu «Dzīvā zeme», kas paredz tikšanās un diskusijas arī ar Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistiem. Ir jārunā par to, ka mums nevajadzētu atkārtot Rietumeiropas kļūdas, bet mācīties no viņu pieredzes un izvairīties no tām. Zaļināšanas programma, kas zemniekiem jāpilda, ir naudas šķērdēšana. Šie līdzekļi jānovirza bioloģiskajām saimniecībām un tām vidēja lieluma zemnieku saimniecībām pārejas perioda īstenošanai, kas grib pievērsties videi draudzīgākai bioloģiskajai lauksaimniecībai. Vērtīga bija Lāsmas Ozolas lekcija par augsnes veselības atjaunošanas iespējām. Jaunas zināšanas varēja gūt mežsaimniecībā. Iepazinām kolekcionāru veikumu mūsu klimatiskajiem apstākļiem atbilstošā vecā sēklas materiāla saglabāšanā, kas ilgtermiņā ir nenovērtējams ieguldījums augu valsts ģenētikā.»

Sapnis par dažādu sugu koku jaunaudzi
Permakultūras festivālā piedalījās arī Bauskas novada Īslīces pagasta zemnieku saimniecības «Īslīčmuiža» saimnieks Normunds Jankausks.
«Bauskas Dzīve» apciemoja saimniecību, lai uzzinātu vairāk par tās ikdienu, rūpēm un paveikto kopš 90. gadu sākuma. Normunds atceras, ka, atnākot uz šo vietu, atradis aizaugušu gruvešu kaudzi. No kādreizējās muižas godības – septiņām ēkām – vēl palikušas vien pāris nelietojamas. Tagad Īslīces upes krastā slejas neliela pašu celta guļkoku māja, iestādīti jauni kociņi, zaļo pļava. Siena ruļļus saimnieks piegādā kaimiņu govju fermai, bet pretī tiek kūtsmēsli, kuru īsto cenu zina katrs, kas sava dārza zemi gribējis ar tiem palutināt. Lai sadzīvotu ar dabu, jābūt atjautīgam... Proti, jaunu priedīti no stirnu apstaigas var paglābt vienkārši – apaudzē apkārt ko tādu, ko buks apēdīs pirmo, un vai nu viņam pietiks, vai tālāk netiks kāda dabiska šķēršļa dēļ. Normundu interesē patiesi zaļa vide, tāpēc ir sapnis par dažādu sugu koku jaunaudzi, un Smiltenes pasākumā viņš vairāk ieklausījies mežkopju stāstītajā. Uzmanību piesaistījuši dižskābarži. Kāpēc? Ar labu humora izjūtu apveltītais Normunds atteic: «Tāpēc ka dižs...»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iepazīt, saimniekot gudri un ilgtspējīgi

Kategorijas