Bauskas slimnīca izklāsta savu redzējumu

2020. gada 18. augusts 00:00

207

Bauskas slimnīca izklāsta savu redzējumu

Pārrunā veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu nākotnē

Jūlija beigās Veselības ministrija (VM) sāka sarunas ar vairākām reģionu slimnīcām par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu nākotnē. 13. augustā VM pārstāvjiem savu redzējumu izklāstīja SIA «Bauskas slimnīca» vadītāja Mirdza Brazovska, sarunā piedalījās arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks.

VM bija sagatavojusi ziņojumu par secinājumiem pēc Veselības inspekcijas vizītes Bauskas slimnīcā. M. Brazovska minēja, ka, līdzīgi kā visā valstī, arī Bauskā konstatēts, ka tiek nodarbināti mediķi, kuri iztiku pelna arī citās medicīnas iestādēs. Ministrijā uzskata, ka, ārstiem strādājot vairākās darbavietās – slimnīcu nodaļā, uzņemšanas nodaļā, ambulatorajā daļā, diennakts dežūrās, privātpraksē, blakusdarbā vai citā ārstniecības iestādē, ir problemātiski nodrošināt kvalitatīvus un drošus veselības aprūpes pakalpojumus, jo ir pārslodze.

Nav iekļauta plānā
«Es ierēdņiem paziņoju, ka šeit nav nepieciešams ārsts, kurš strādā tikai vienā vietā. Te nav vajadzīgs ķirurgs, kas praktizē tikai ambulatorajā tīklā, neprot izdarīt medicīniskās manipulācijas, neveic operācijas un citas darbības. Tā būtu liela kļūda, ja Veselības ministrija izietu uz to, ka mediķim atļautu strādāt tikai pamatdarbā vienas slodzes apmērā,» pārliecināta M. Brazovska.
Bauskas slimnīcai pārmests, ka šeit tiek stacionēti slimnieki uz īsu periodu – vienu vai divām dienām. M. Brazovska uzskata, ka tā esot ministrijas radīta pro-blēma, jo liegusi piešķirt observācijas gultas. «Ja cilvēkam vaina īsā laikā tiek novērsta, piemēram, nokupēta mirdzaritmija, pacientiem slimnīcā ir lieki uzturēties,» skaidro slimnīcas vadītāja, piebilstot, ka nenoliedz, būšot arī smagāki gadījumi, kur palīdzība nepieciešamāka komplicētāka, taču 90% gadījumu tie tomēr ir atrisināmi uz vietas. Valsts apmaksātu observācijas gultu piešķiršana būtu uzteicama, pārliecināta «Bauskas slimnīcas» vadītāja. Patlaban Bauskas slimnīca nodrošina pacientiem četras stacionārās programmas, no kurām trīs ir saistītas ar hroniski slimo pacientu aprūpi un ceturtā ar terapiju, iekļaujot neiroloģiskā profila diagnostiku un rehabilitāciju.
Ministrija uzklausījusi arī «Bauskas slimnīcas» vēlmes, viena no tām jau izsenis solīta no valsts puses, bet joprojām netiek pildīta, proti, Bauskas slimnīca aizvien nav iekļauta neatliekamās palīdzības hospitalizācijas plānā, pat pie hroniskām diagnozēm.
Tāpat ministrijā spriests par iespējamo diagnožu paplašināšanu hroniski slimo nodaļā. «Tagad mums kā grēkāžiem konstatēja ķirurģiskās diagnozes, taču, ja pacientam gados protezē gūžu vai celi un viņam nepieciešama rehabilitācija, kas mums ir lieliskā līmenī... Valsts mums to nenodrošina, mēs no saviem līdzekļiem maksājam fizioterapeitam standartslodzi. Ir virkne diagnožu, kur ar rehabilitāciju daudz ko var panākt. Taču tas nav iekļauts līgumā ar valsti, un šo punktu mēs vēlētos mainīt,» teic M. Brazovska.

Paliatīvā aprūpe
Ja valsts garantētu, «Bauskas slimnīca» varētu sniegt arī paliatīvo aprūpi. Zemgalē šāda pakalpojuma neesot. To būtu nepieciešams īstenot «nevis caur hroniski slimo pacientu gultām», bet ar citu gultas dienas vērtību, ar citu dia-gnostiku. M. Brazovska norāda, ka šajā gadījumā tā būtu multidisciplināra komanda, kur iesaistītos dažādi speciālisti. «Tas ceļš ir zināms, skaidrs un nomērīts, bet te nepieciešama daudz plašāka palīdzība. Rezidentūrā mācās jaunais mediķis Dāvis Vecmuktāns, kas apliecinājis gatavību strādāt Bauskā. Viņš apgūst interno medicīnu un specializēsies paliatīvajā aprūpē. Atvieglota aiziešana – tas nav maz. Tā ir visā pasaulē pieņemta prakse, jo cilvēkam nav jāmirst sāpēs,» uzsver M. Brazovska.
Bauskā šādu pacientu īpatsvars esot pietiekami liels, vairākums pārvesti no citām slimnīcām. Mūsu novadu pārstāvji gan no tiem esot niecīga daļa. Neatliekamās palīdzības slimnīcās tās vidēji esot desmit dienas, kad var būt aizņemta gultasvieta ar plānveida terapiju, taču pēc tam vieta jāatbrīvo neatliekamajai palīdzībai. Tālab sasirgušie tiek transportēti uz citām medicīnas iestādēm.
«Esmu kategoriski norādījusi – ja pacients ir aizejošs, izrakstīt uz mājām viņu ir liegts. To var darīt, bet tikai vienā gadījumā, ja tā ir pacienta vēlēšanās vai piederīgo griba,» skaidro M. Brazovska.
Ja ministrija to atbalstīs, būs nepieciešamas investīcijas. Tālab pirmais signāls, kas saņemts no valsts, ir atbalsts mobilās paliatīvās aprūpes brigādes izveidei Bauskā, kas dotos uz mājām palīdzēt cilvēkiem, kuriem mājās ir šāds pacients.

Jāizpilda mājas darbs
«Bauskas slimnīcai» tagad atlicis izpildīt mājas darbu – divu nedēļu laikā jāuzraksta ministrijai atbilde, kā iestāde konkrēto pakalpojumu nodrošinās.

VM pārstāve Anna Strapcāne pauž, ka saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto nozares reformu plānu katru gadu tiek īstenota I – IV līmeņa slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu uzraudzība, lai nodrošinātu kvalitatīvu un izmaksu efektīvu valsts apmaksāto ārstniecību iedzīvotājiem.
Veselības ministrijas mērķis ir nodrošināt loģiski izkārtotu slimnīcu tīklu, kas ļaus pacientiem neatliekamo palīdzību, ambulatoro palīdzību un primārās aprūpes pakalpojumus saņemt tuvāk dzīvesvietai, savukārt sarežģītākas operācijas un ārstēšanu – lielākos centros – reģionālajās un universitāšu slimnīcās.

Plānots, ka sarunas ar slimnīcām un pašvaldībām ilgs līdz šī gada oktobrim. Pēc tam tiks veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, precizējot, kādus ārstniecības pakalpojumus nākamajā gadā sniegs katra slimnīca.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bauskas slimnīca izklāsta savu redzējumu

Kategorijas