«Kronis» šogad ieplānojis palielināt ražošanas apmērus

2020. gada 18. augusts 00:00

Produkcija top ar savu zīmolu un privātiem pasūtījumiem

Bauskas novada uzņēmums «Kronis» šoruden iecerējis apsaimniekot bankrotējušā augļu un dārzeņu pārstrādātāja «Milda KM» bijušo rūpnīcu Valmieras novada Kocēnu pagastā, «Bauskas Dzīvi» informēja SIA «Kronis» līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Sāks ar majonēzi un kečupu
Jau ilgāku laiku – no 2014. līdz 2017. gadam ieskaitot – SIA «Milda KM» darbojās ar zaudējumiem, kuri ar katru gadu kļuvuši arvien lielāki, turklāt bija izveidojies arī ievērojams nodokļu parāds – 241 tūkstotis eiro – Valsts ieņēmumu dienestam, liecina «Lursoft» pieejamā informācija. Komercsabiedrības ražotne darbību pārtrauca 2018. gada vasarā, bet pērn jūnijā «Milda KM» pasludināta par maksātnespējīgu. Uzņēmuma manta, tajā skaitā arī ražotne, 2019. gada decembrī pārdota izsolē.

A. Svarenieks skaidro, ka iegādes process uzņēmuma plānos neietilpst, vienošanās ir par telpu un iekārtu nomu. «Tā ir ļoti labi tehniski aprīkota rūpnīca, pilnībā nokomplektētas līnijas, kuru mums pašiem nav,» paziņo A. Svarenieks, uzsverot, ka ražotni Bauskā nav plānots ne pārcelt, ne likvidēt. «Šogad rit jubilejas gads. 55 gadus šeit ir ražota pārtika, un tā tas notiks arī turpmāk,» viņš apliecina. A. Svarenieks uzsver, ka rūpnīca Kocēnos ļaus palielināt ražošanas apmērus, kā arī apgūt jaunus segmentus – sākt ražot atsevišķus produktus, ko «Kronis» pagaidām nevar īstenot atbilstīga tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ.

Piemēram, Kocēnos darbību varētu sākt ar majonēzes ražošanu un turpināt ar kečupu. Pašlaik «Kronis» ar majonēzi nodrošina tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentu, taču līdz ar «Mildas KM» rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā. A. Svarenieks, neatklājot konkrētu lielveikalu tīklu, paziņoja, ka ar privātzīmolu ir vienošanās par trīs veidu majonēžu tapšanu.

Nav noslēpums, ka aizvien biežāk lielveikali ražotājiem pasūta produkciju ar saviem privāto preču zīmoliem, kas ir salīdzinoši lētāki. «Rimi Latvia» pārstāve Regīna Ikala skaidro, ka par privātās preču zīmes produktu ražošanu tiek izsludināti konkursi, kuros aicināti piedalīties gan vietējie, gan ārzemju ražotāji. Lēmuma pieņemšanā ņemot vērā tādus faktorus kā uzņēmuma kvalitātes standarti un konkrēta produkta kvalitāte un specifikācija, kā arī produkta cena un ražotāja kapacitāte jeb spēja nodrošināt pietiekamus preces apjomus.

Līgums ar «Lidl»
A. Svarenieks atklāja, ka ar «Rimi» privātbrendu uzņēmumā pašlaik tiekot ražots lečo. Privātzīmolu produkcijas gatavošana palīdz noslogot ražošanas līnijas, kā arī atvieglo sadarbību ar konkrēto veikalu tīklu, piedāvājot savu produkciju.

Šogad «Kronis» noslēdzis līgumu ar jaunu dalībnieku Latvijas tirgū – «Lidl Latvija». A. Svareniekam vēl grūti prognozēt, kā īstenosies sadarbība ar konkrēto mazumtirgotāju, jo tam esot pavisam citas prasības, uzstādījumi un vīzija, salīdzinot ar esošajiem tirgus dalībniekiem. No «Lidl» puses viens «Kroņa» produkts ir akceptēts, pašlaik jāstrādājot pie iepakojuma. Uzņēmuma valdes loceklis nemācēja vēl precizēt, vai tam būs privātzīmols, vai tas būs nopērkams ar «Kroņa» brendu. «Lidl» Bauskas novada dārzeņu un augļu pārstrādātājam ir apstiprinājis, ja pirmais projekts būs veiksmīgs, sekos arī nākamie. «Pašlaik «Lidl» izteicis varbūtību, mums savukārt jāpaveic viss, lai šī varbūtība īstenotos,» stāsta A. Svarenieks.

Viņš uzsvēra, ka «Kronis» ir stabils uzņēmums savā nozarē un arvien nostiprina savu pozīciju. Līdz šim konservu pārstrādes rūpniecībā bijuši daudzi komersanti, arī lielražotāji, bet tagad to skaits palicis niecīgs. A. Svarenieks iesaistīto skaita samazināšanos skaidro ar to, ka šis tomēr esot gana komplicēts bizness ar lēnu naudas apriti, nelielu peļņu īpašniekiem, tālab ne visi vēlas ar to nodarboties. «Kronī» patlaban top ap 120 produktu. Nekas neesot aizgūts vai pārņemts, cenšoties kopēt tirgus līderus, viss ir pašu izstrādāts.

Nodarbināto skaits uzņēmumā palicis nemainīgs – ap 50 strādājošajiem. A. Svarenieks atzīst, lai audzētu apjomu, tas ir par maz, darbaroku trūkums ir akūti jūtams. Bažas esot arī par vajadzīgo darbinieku atrašanu Kocēnos, jo tā ir rūpnieciska vide ar nelielu pieejamo dzīvojamo fondu un augstāku atalgojumu nekā šaipusē. No Bauskas gan strādniekus nav padomā vest. A. Svarenieks pieļauj, ka minimālo sastāvu, ar ko startēt, izdosies nokomplektēt uz vietas.

«Kroņa» vadītāja ieskatā, trūkstošā darbaspēka problēmu varot atrisināt, modernizējot ražotni, ieguldot līdzekļus iekārtās un attīstībā. «Labāk, lai sezonai domātās «mašīnas» stāv dīkstāvē, nekā jāpaļaujas uz to, ka uz aktīvo laika periodu jāpiesaista cilvēki, jo šis ceļš pašlaik nav reāls. Tālab ir jānopelna tik daudz, lai var atļauties, ka iekārta uz konkrētu brīdi netiek nodarbināta,» ražošanas biznesa aizkulises ieskicē A. Svarenieks. Pašlaik, piesaistot banku līdzfinansējumu un īstenojot Eiropas projektus, kā arī ieguldot savus līdzekļus, tas arī tiek darīts. A. Svarenieks uzskata, ka nepieciešams atteikties no produktiem, kas ir mazrentabli vai kur ir ļoti daudz roku darba.

Zupas vispieprasītākās
Pašlaik uzņēmums izvēles svaru kausos ielicis ābolu sulas spiešanu. «Te ir gan roku darbs, gan maza rentabilitāte, šonedēļ ir jāpieņem lēmums, ko iesāksim,» teic A. Svarenieks. Visticamāk, punkts būšot jāpieliek arī konservētajiem zirnīšiem, jo Latvijā tos jau piecus gadus neviens neaudzē. Ja nozare mirusi, «Kronis» nebūšot tas, kas to reanimēs. A. Svarenieks uzsvēra, ka visai ražotajai produkcijai ir pieprasījums, bet esot rūpīgi jāizvērtē, kura dod lielāku pienesumu. Vislielākais noiets esot visu veidu zupām. Gan Eiropā, gan pasaulē kopumā zupu tirgus esot milzīgs, taču tas netraucē arī šajā laukā iespraukties «Kroņa» ražojumiem. A. Svarenieks minēja, ka zupas nav viegli saražot, lai tās ilgi saglabātos un būtu pietiekami garšīgas un pieņemamas patērētājiem. «Kronis» pašlaik minēto produkciju piedāvā divos iepakojumos – stikla burkās un mīkstajās stāvpakās. Inovatīvais iepakojums ir Latvijas Pārtikas kompetences centra atbalstīta projekta rezultāts, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē. Tajā ieguldīti aptuveni 280 tūkstoši eiro. Tās ir pievilcīgākas eksportam, tālab plānots izvērst ražošanu šajā inovatīvajā iepakojumā. 20% produkcijas tiek eksportēts, vislielākā daļa nonāk Krievijā.

«Covid-19» pandēmija nešaubīgi skāra arī pārtikas ražotājus. «Galvenais, ir jānodrošina, lai vīruss neienāktu mūsu rūpnīcā un neparalizētu ražošanu. Pirmais bija sadalīt brigādes pa ražotnēm, lai cilvēki nepārvietojas no citas uz citu. Uzņēmumā pamatā visu balstām uz skaidrojošo darbu. Ja kāds ir bijis ārvalstīs, lūdzam nodrošināties ar negatīvu «Covid-19» testu,» situāciju apraksta
A. Svarenieks.

«Kronim» sākotnēji produkcijas pieprasījums mazumtirdzniecībā audzis par 50%, tajā pašā laikā HoReCa sektorā par 80% piedzīvots kritums. Līdz šim izdevies atgūt apmēram 70% no pandēmijas rezultātā zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā. Taujāts, kādas ir prognozes par situāciju nozarē turpmāk, A. Svarenieks pieļāva, ka HoReCa segments šogad neatsāks strādāt iepriekšējā gada līmenī, galvenokārt Rīgas viesnīcu apgrozījuma neatjaunošanās dēļ.

Pēc A. Svarenieka sacītā, mazākas tūrisma plūsmas dēļ lielajās viesnīcās Rīgā ir sarucis apmeklētāju skaits, un attiecīgi mazākā apjomā tiek sniegti ēdināšanas pakalpojumi. Līdz ar to arī uzņēmumiem, kas piegādā produkciju HoReCa segmentam, no darbības tajā neizdosies gūt tādu apgrozījumu, kāds tiem bija iepriekš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka pārdošanas apmēri mazumtirdzniecībā patlaban ir nostabilizējušies pagājušā gada līmenī. Tāpēc ražotājiem jāturpina dažādot produktu portfeli un jāorientējas uz šo segmentu.

Viņš prognozē, ka situācija augļu un dārzeņu pārstrādes nozarē līdz gada beigām nemainīsies. Tā var pasliktināties, ja izglītības iestādes septembrī pilnvērtīgi neatsāks strādāt un neatjaunosies skolēnu ēdināšana. Tas varētu negatīvi ietekmēt pārdošanu. Iespējamās situācijas tiek modelētas, bet iespēju robežās. «Nevarēsim, protams, ekstra ātri izgatavot kaut ko speciāli, piemēram, skolām domātu, kur viss būtu iepakots, pēc tam pasniedzams un ēdams,» paziņo A. Svarenieks.

Pirmajos sešos mēnešos uzņēmuma apgrozījums ir saglabājies pagājušā gada līmenī, uzņēmuma vadītājs ir cerīgs, ka gadu izdosies noslēgt ar nelielu apgrozījuma pieaugumu.

«Kronis» 2019. gadā strādājis ar 2,871 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 14,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pieaugusi vairākkārt – līdz 166 367 eiro, liecina vietnē «Firmas.lv» pieejamā informācija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Kronis» šogad ieplānojis palielināt ražošanas apmērus

Kategorijas