Izurbusies līdz saknēm

2020. gada 18. augusts 00:00

762

Rundāles pils vēsturiskās rozes apkopotas grāmatā

Augusta vidū vēsturisko dārza karalieņu pasteļtoņu šarms izplēnējis, tās transformējušās par neciliem, maziem, apcirptiem zaļiem krūmiem baroka pils dobēs un pacietīgi gaida nākamā gada spožo uznācienu. Seno rožu ilgais un lēnais selekcijas ceļš, to šķirņu un sugu daudzveidība, visa informācija, ko izdevies savākt ilggadējai Rundāles pils muzeja pētniecei Laumai Lancmanei, tagad iegrāmatota izdevumā «Vēsturisko rožu dārzs». Svinīgā gaisotnē šaurā lokā Rundāles pils franču dārza piknika laukumā 14. augustā norisinājās grāmatas atvēršanas svētki.

Interese rodas izzinot
Uzrunā klātesošajiem L. Lancmane minēja, ka rožu «afēra» sākusies pirms vairāk nekā 40 gadiem, kad kopīgi ar svaini Ievu Lancmani, dodoties muižu ekspedīcijā, ievērota vēsturisko rožu ziedēšana. Ieva pēc pašiniciatīvas stādījusi vecajās muižās saglabātās rozes savā dārzā, un kopīgi iztēlojušās, ka pilī varētu izveidot kaut nelielu vēsturisko rožu dārziņu. Šī doma, dziļi sirdī ieslēpta, gailējusi gadu desmitus. «Visām lietām jāsagaida pareizais brīdis. Ja būtu sākuši ideju realizēt agrāk, nevarētu to īstenot tik spoži un pilnīgi,» pārliecināta L. Lancmane.
Viņa neslēpj, ka rožu dārza iecere nokļuvusi arī kritikas krustugunīs, daudzi to nodēvējuši par neprātīgu. Nenoliedzami, sākums bijis grūts. «Būtībā kā diletants neko nesaprotot no dārza, no rozēm, mēģināju noskaidrot, kas ir kas, kas zem katras sugas slēpjas un vispār, ko tas viss nozīmē. Meklējot rodas dziļā interese, dzimst vēlēšanās izzināt. Kad uzsākām šo projektu, arī rožmīļi nerunāja par selekcionāriem, labākajā gadījumā zināja ‘Kordes’ un ‘Ostin’ rozes, senajām dārza karalienēm nepievēršot nekādu vērību. Man tieši likās, ka tas ir pats interesantākais – izzināt to, kas vilcies daudzu simtu gadu garumā, nonākot līdz tam, kas tagad priecē mūs dārzos,» pauž L. Lancmane.
Viņa atklāj, ka, pētot senos selekcionārus, esot ārkārtīgi aizkustinoši atklāt, ka selekcionāra sestās vai septītās pakāpes pēcnācējs turpina selekciju. Selekcionāri gadsimtiem cīnījušies, lai panāktu rožu atkārtotu ziedēšanu. Mūsdienās tikai retais par to aizdomājas, jo liekas pašsaprotami, ka dārza skaistumkaralienes priecē līdz pat salam.

L. Lancmane pieļauj, ka ļoti daudzi cilvēki, kuri bijuši rožu dārzā, faktiski vēsturisko rožu ziedēšanu, kuru ir ap 600 stādu, nemaz nav redzējuši. «Varbūt tie, kas nāk uz peonijām, ir ievērojuši, bet tulpju laikā zied tikai maijrozītes, un, kad savu mirdzumu atklāj modernās rozes, tad vēsturiskās jau noziedējušas,» pavēsta pētniece.

Ielabot sarkano mālu
Rundāles pils rožu dārza aizsākumi datēti ar 2014. gadu, kad iestādītas Latvijas selekcionāres Dzidras Riekstas rozes. L. Lancmane atzīmēja, ka pievilcīgais dārzs nav iedomājams bez labas, profesionālas komandas. Daudzus gadus rūpi par rozēm turējusi ilggadējā Rundāles pils dārzniece Dainuvīte Brūvere. «Viņa ar savu milzu enerģiju, ar aizrautību ir panākusi daudzas lietas, ko diez vai mēs būtu realizējuši, ja nebūtu šāds «traks» cilvēks,» galveno rožu pārzinātāju raksturo L. Lancmane.

D. Brūvere atcerējās, ka rožu dārza projekts sācies ar zemes rakšanu, kas patiesībā bijusi sarkano ķieģeļu skaldīšana. «Gada laikā Dzidras Riekstas rozes bija pastiepušās vien piecus centimetrus, lāgā negribēja augt, tālab nolēmu lūkot, kas ir pie vainas. Palūdzu vīru ar lāpstu palīgos, un jau pie četrdesmitā centimetra sekoja sarkanais māls. Skaidrs, tādā augsnē ziedu karalienes nevar augt. Sausā laikā tas ir kā klons, bet slapjā – putra, kas saknēm tikai kaitē. Sarkanais māls nebija kustināts gadu simtiem, bet vajadzēja kaut ko izdomāt, jo Lancmaņa kungs visai pasaulei bija pasludinājis, ka mums būs rožu dārzs, un uz mani gūlās atbildība par augsnes veidošanu un augu stādīšanu,» stāsta D. Brūvere.

Pirmais, ko viņa izdarījusi, palūgusi bibliotēkā grāmatu, kur apkopoti Latvijas simts miljonāri, un uzrakstījusi katram vēstuli, taču atsaukusies tikai viena advokātu firma, piedāvājot piecdesmit latu. Lai tos iegūtu, būtu bijis jābrauc divas reizes uz galvaspilsētu kārtot birokrātiskas procedūras, tālab no šīs palīdzības atsacījušies. D. Brūverei ienākusi prātā ideja par Latvijas armiju. «Devos pie Lancmaņa kunga un paziņoju, ka zemes darbos mums varētu palīdzēt karavīri. Tas jau vairākkārt ir tiražēts medijos, bet atļaušos atkārtot Lancmaņa kunga teikto: «Lai tā armija nevis mežā gaida karu ierakumos, bet nāk rakt rožu dārzu!» Tolaik Einars Repše bija aizsardzības ministrs, un jau pēc divām nedēļām parkā soļoja karavīri. Piecus gadus ar laužņiem un lāpstām vīriem nācās cīnīties. Bija nepieciešama tehnika, ko sagādāja Codes pagasta zemnieku saimniecība «Panči». Pacietīgi pūliņi attaisnojušies, augļus tagad var baudīt ikviens,» tā D. Brūvere.

Universāla pētniece
Darbs pie grāmatas L. Lancmanei nav bijis grūts, jo izdevums tapis ilgā laika posmā. «Nebiju domājusi, ka būs tik nopietns iespieddarbs ar tulkojumu angļu valodā. Sākumā likās, ka ir nepieciešams katalogs, lai cilvēki aplūko fotogrāfiju, nosaukumu, attiecīgo gadu, kad konkrētā šķirne izveidota. Kad tapa skaidrs, ka tas varētu būt no sērijas izdevumiem, tika uzstādīta zinātniska pieeja. Steigā šādas lietas nevar sagatavot,» apliecina L. Lancmane.

Pati izdevuma autore domā, ka īsteniem rožmīļiem grāmata neliksies pievilcīga, jo viņi parasti esot iemīlējušies modernajās rozēs, kas zied ilgstoši. Vaicājot, kuras dārza karalienes pašai ir vismīļākās, L. Lancmane atbild, ka patīkot klajas rozes, kuras tagad piedāvā daudzi slaveni kolekcionāri, tām raksturīgi dažādi spilgti toņi ar krāsu pārejām. Viņa cer, ka nākotnē būs arī siltumnīcas, kādas tās bijušas hercoga laikos. Tur plānots audzēt vēsturiskās rozes podos un ziedēšanas laikā iznest dārzā. Nepārtraukti tiekot domāts arī par to, kā pārsteigt dārza apmeklētājus, tālab regulāri tiek atjaunoti stādījumi, kā arī papildināti ar jaunākajām šķirnēm, lai cilvēki varētu pabrīnīties par 2018. vai 2019. gadā selekcionētu rozi.

«Lauma pilī mums ir universāla pētniece, viņa spēj «izlobīt» jebkuru tēmu, kuru viņai uztic. Tā bija arī šajā gadījumā – Lauma «izurbās» līdz pat vēsturisko rožu saknēm, kas tagad redzamas arī mūsu grāmatā,» teic Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse. Nākamais, kas tiek gaidīts no L. Lancmanes, ir katalogs, kurā būs Rundāles pils krāšņu apkopojums.

Grāmata «Vēsturiskais rožu dārzs», iztērējot no muzeja līdzekļiem 4494 eiro, iespiesta «Jelgavas tipogrāfijā», izdota
700 eksemplāros latviešu un angļu valodā. No 15. augusta to iespējams iegādāties muzeja kasē, tuvākajā laikā to var meklēt arī populārākajās grāmatnīcās.

Šis izdevums ievada sēriju «Rundāles pils dārzi», kas veltīta Rundāles pils muzeja kokaugu, puķu un podaugu kolekcijām un augļu dārziem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izurbusies līdz saknēm

Kategorijas