Vieno prieks būt kopā

2020. gada 18. augusts 00:00

546

15 gadu jubileju atzīmē vidējās paaudzes deju kolektīvs «Valle»

Vecumnieku novada Valles pagasta dejotāju saime, klātesot vietējam amatierteātrim «Briedīši», noslēdza sezonu un atzīmēja vidējās paaudzes deju kolektīva «Valle» 15. gadskārtu.

Tradicionālā pulcēšanās Astrīdu vārda daudzināšanas laikā deju kolektīvu «Valle» un «SenValle» vadītājas Astrīdas Celmiņas māju pagalmā sestdien, 15. augustā, visiem bija gaidīts notikums. Zem «Mazūdru» kuplajām liepām un senajiem ozoliem pārrunāts iepriekšējā sezonā piedzīvotais un jautri nosvinēti soļu rakstiem bagātie 15 kopā būšanas gadi.

«No mums vien kolektīvs sanāca!»
Pavasarī ieplānoto jubilejas sarīkojumu valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ nācies atcelt, lai gan ielūgumi bija izsūtīti, tāpēc gadskārtu nolemts atzīmēt vasaras izskaņā «Mazūdros» savējo lokā.

Par zīmīgo notikumu liecināja vietas noformējums. Astrīdas vīra Viļņa Celmiņa darināto izkārtni rotāja uzraksts «Vidējās paaudzes deju kolektīvs «Valle»», skaitlis 15 un stilizēts dejotāju pāra atveids. Goda vietā – abu deju kopu vimpeļi. Ko vērts arī pirms trim gadiem izbetonētais un apgaismotais 8×8 metru plašais deju laukums; par to Astrīda pateicīga savas ģimenes vīriešiem, kuri arī ir dejotāji.
Izrādās, savulaik ar tautas mākslu aizrāvušies visi Celmiņi – Astrīda, Vilnis un viņu bērni: Ingus, Uģis, Miks un Baiba. «Pašlaik «vidējos» dejo Uģis, «SenVallē» – Vilnis, bet bija brīdis, kad to darīja visi, pat manas vedeklas. Atceros tos laikus, kad dominēja divas ģimenes – Ruģeļi un Celmiņi. No mums vien kolektīvs sanāca!» smejas Astrīda.

Katru gadu Valles dejotāji sezonu noslēdz augusta vidū, lai pēc dažām nedēļām atkal sāktu jaunu darba cēlienu. Astrīda atklāj, ka dalībnieki atvilkt elpu nemaz nav vēlējušies, jo kovidlaikā gana atpūtušies – četrus mēnešus. «Īpašs prieks par senioriem – ka viņi ir un var, un gaida kopā sanākšanu,» teic «SenValles» vadītāja.

Katrs devis savu artavu
Svētki tika atklāti ar dziesmu «Šeit ir Latvija», kas kļuvusi par dejotāju saimes himnu un skan ikreiz, sanākot kopā «Mazūdros».
Vēstures lappusēs, kur ierakstīta valliešu mīlestība pret tautas deju, palīdzēja ielūkoties sarīkojuma vadītāja Dace Anna Zvaigzne. Viņa atgādināja, ka dejošanas tradīcijas Valles pagastā ir senas, kolektīvs izveidots 80. gadu vidū un pastāvējis līdz 1993. gada Dziesmu un deju svētkiem; ja nebūtu 12 gadu pārtraukuma, jubilejas gadskārta būtu daudz apaļāka. Ar pateicību tika pieminēti tā laika danču skolotāji Gunta Skuja (toreiz – Škapare), tagad pazīstama horeogrāfe, un Aivars Kampa, kurš jau aizsaulē. Astrīda Celmiņa viņu iedibinātās tradīcijas nolēma atjaunot, un kopš 2005. gada Vallē atkal godā celta deja.

15 gadu laikā vismaz vienu sezonu kolektīvam bijuši uzticīgi 64 dalībnieki, daudzi – vienas ģimenes pārstāvji. Katrs tika nosaukts vārdā, katrs devis savu artavu. Lai dancot radušie entuziasti, mainoties paaudzēm, nepaliktu bez iemīļotā vaļasprieka, Astrīda izveidojusi arī senioru deju kopu, kam līdz zīmīgai gadskārtai mazliet vēl jāpaciešas; nodejota vien septītā sezona.
Pēc jubilāru priekšnesuma gan tagadējie un bijušie dancotāji, gan pionieri, kuri no vidējās paaudzes pārgājuši senioru kārtā un nu piederīgi «SenVallei», tika sveikti ar baltu rozes ziedu, piemiņas piespraudi un aplausiem. Emocionālo mirkli krāšņāku darīja vadītājas iznāciens ar greznu dzimšanas dienas torti.

Iekodēts latviskums
Pašu radītas dzejas rindas, pamācošu skeču un čigānu deju, ciemos nākot, azotē bija licis Valles amatierteātris, kas šomēnes ieguva nosaukumu – «Briedīši». Aktieri kopā ar dejotājiem 15 gadu garumā veidojuši koncertprogrammas gan valsts, gan ieražu svētkos, tāpēc skatuves kolēģiem arī turpmāk vēlēja raitu soli, «tiekties pretim iecerētam mērķim cēlam» un «tik lielu dejotprieku, ka visi to redz».
«SenValles» dalībniece Vēsma Petruševica bija radījusi vārsmas «pēc pasūtījuma», cenšoties apsveikumā ietvert deju kolektīvam «Valle» raksturīgāko pazīmju kopumu, kurā iekodēts latviskums un mīlestība uz deju; tajā kā raibs dzīpars savijās arī apgūto danču nosaukumi

Saviesīgajā daļā dejotāji kopā ar ģimenēm baudīja «Mazūdru» idilli, atcerējās dažādas epizodes, skatot fotogrāfijas uz lielā ekrāna, šķirstīja albumus, kur apkopotas liecības par skatēs, koncertos, svētkos un atpūtā kopīgi piedzīvoto, jokoja un priecājās par iespēju būt kopā.

Patriotisma izpausme
- Inese Kampa ar deju kolektīvu «Valle» ir kopā 12 gadu. Sākumā iesaistījies vīrs, nākamajā sezonā viņa Ojāram pievienojusies. Tagad dzīvesbiedrs vairs nedejo, taču neiebilst pret sievas vaļasprieku; arī pašam ir sava aizraušanās.
«Svarīgākais ir izkustēšanās, satikšanās ar cilvēkiem, interese par deju. Piedzīvoti koncerti, braucieni, ekskursijas, taču visspilgtākais notikums ir Dziesmu un deju svētki,» atklāj Inese. Viņa atzīst, ka katram dejotājam paralēli ir citas intereses, taču kolektīva vadītājai Astrīdai Celmiņai «deja ir viss».

- Guntis Ārents kopš pirmsākumiem bijis vidējās paaudzes dejotāju pulkā, tagad ir «SenValles» dalībnieks, taču tautas māksla nav bijusi sveša arī iepriekš. «Nezinu, kā Astrīda uzzināja, ka esmu dejotājs, un aicināja mani pulkā, laikam pats izpļāpājos,» smejas Guntis, kurš uz Valli atnācis 1990. gadā. Ar dancošanu aizrāvies jau 80. gados, mācoties tehnikumā un augstskolā.

«Esmu viens no labākajiem dejotājiem, nē, pareizāk būtu teikt – viens no sabiedriskākajiem,» teic dalībnieks un atklāj, ka mīlestība uz deju – tā ir vēlme būt kopā ar tādiem pašiem entuziastiem. «Esmu zemessargs, un mēs esam dažādi, bet visus vieno «plinte un tēvzeme»; tāpat arī deju kolektīvā – esam atšķirīgu profesiju pārstāvji, bet mūs saista deja. Arī tā ir sava veida patriotisma izpausme,» apliecina Guntis.

- Gita Briņķe vidējās paaudzes deju kolektīvam bijusi piederīga vairākas sezonas, tagad iegūtās prasmes un atraktivitāte noder, darbojoties amatierteātrī. Precizējot vēsturiskos faktus, viņa atklāj, ka pirms vidējās paaudzes deju kolektīva atjaunošanas Vallē bija izveidota sieviešu deju kopa. «Sagājām kopā, lai pakustētos, reizēm pārģērbāmies par vīriešiem – kā citādi dejosi pārī. Braucām uzstāties pat uz Jaunjelgavu,» atceras Gita.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vieno prieks būt kopā

Kategorijas