Vietējie un importa gurķi rindojas burkās

SIA «Kronis» neplāno palielināt pārstrādes apjomus
Bauskas novada augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumā «Kronis» pilnā sparā rit gurķu marinēšana.
Ražošanas cehā virmo diļļu un upeņu lapu aromāts, tieši tāpat kā mājās, kad tiek konservēti zaļie dārzeņi. Latvijā un Lietuvā izaudzētos gurķus uzņēmuma strādnieces rūpīgi kārto stikla burkās, kas piepildītas ar smaržīgiem garšaugiem.
Dienā pārstrādā sešas tonnas
Līdz šim aromātiskie zaļumi bija jāgriež ar rokām, bet šogad tas uzticēts smalcināšanas iekārtai, par kuras iegādi ceha darbinieces ir pateicīgas uzņēmuma vadītājam. Gurķu marinēšana tagad sokas raitāk, un strādājošajiem ir gandarījums, ka rokas no smagā darba vairs neklāj sāpīgi tulznu pūslīši.
Uzņēmuma vadītājs Aivars Svarenieks atklāj, ka vienā dienā iespējams pārstrādāt sešas tonnas gurķu. Apjomi esot iepriekšējie, jo ražošanas līnija te darbojas jau 50 gadu. «Ir daudz roku darba, un tas sadārdzina šo produktu. Neizskatās, ka tuvākā nākotnē apjomu varētu palielināt. Protams, ir iekārtas, kas sarindo dārzeņus burkās, taču jābūt milzu apjomam un jānodrošina nepārtraukts 24 stundu darbs. Gurķiem jābūt noteikta izmēra. Taču tas nav mūsu bizness, un šeit tas nekad nenotiks,» pārliecināts
A. Svarenieks.
Viņš uzņēmuma priekšrocības saskata zupu vai mērču gatavošanā, jo ir labākas iestrādes, vairāk mehānismu un rentablāk iespējams saražot minēto produkciju.
«Gurķi būs blakusprodukts, ko saglabāsim, lai mūsu preču grozs būtu pietiekami liels. Tādējādi esam pievilcīgāki arī lielveikaliem, jo tiem izdevīgāk strādāt ar piegādātājiem, kuriem ir daudzveidīgs sortiments,» skaidro A. Svarenieks.
No Latvijas un Lietuvas audzētājiem
Gurķu marinēšana turpināsies tik ilgi, kamēr būs pieņemama iegādes maksa. Izejvielas nedaudz sadārdzinājušās visā Eiropā uz darbaspēka izmaksu pieauguma un «Covid-19» laika ierobežojumu rēķina. Šonedēļ zaļie dārzeņi galvenokārt nākuši no Latvijas un Lietuvas audzētājiem. A. Svarenieks atzīmēja, ka pierobežā dzīvojošajiem Lietuvas dārzkopjiem līdzīgās iepirkuma cenas dēļ gurķus izdevīgāk vest uz Bausku nekā uz Kēdaiņiem, kur ir Baltijā lielākā gurķu pārstrādes rūpnīca.
Tiek iepirktas galvenokārt trīs četras šķirnes. «Kronī» top trīs veidu marinētie gurķi – trīslitru burkās, kas vairāk domāti «HoReCa» jeb viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas segmentam, un divu veidu 0,9 litru burkās – Zemgales un Kaucmindes gurķi, kas atšķiras ar marinādēm.
Marinē arī mājās
Stundā četras darbinieces piepilda 350 mazā tilpuma burkas, katrā iegulst vidēji astoņi gurķi. Gelena Tarnovska uzņēmumā strādā 34 gadus. Viņa atzīst, ka gurķu marinēšanas tehnoloģija īpaši neesot mainījusies, tagad vairāk uzmanības pievēršot zaļumu pievienošanai, kas bagātinot garšas buķeti. «Gurķi kļuvuši labāki – zaļāki un stingrāki, savulaik tie bija apaļīgi un bālgandzelteni, tiem nebija tirgus preces skata,» teic G. Tarnovska.
Viņa neslēpj, ka šajā sezonā gurķi sapņos ir bieži viesi, taču tas neesot ilgu laiku un nenozīmējot, ka mājās gurķu marinēšanai ir stingrs tabu. «Mierīgā garā, eksperimentējot ar dažādām receptēm, burciņas ar gurķiem un dažādiem asortiem top arī mājās,» atklāj G. Tarnovska.
Gurķu marinēšanas veterāne uzņēmumā ir Natālija Sokolova. «Kopš 1979. gada te ir manas otrās mājas. Tā dzīvē iekārtojies, un es nesūdzos. Aivars Svarenieks man ir piektais direktors, viņu vērtēju visaugstāk Viņš mēdz būt pietiekami stingrs, bet vienlaikus arī iejūtīgs, grūtā brīdī ir izpalīdzējis man un manai ģimenei. Es cenšos strādāt pēc vislabākās sirdsapziņas. Uzņēmums šo gadu laikā ir audzis, un arī es esmu pilnveidojusies,» pauž N. Sokolova.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»