FOTO: Izsmalcināti romantiskā Liepājas vasara Rundāles pilī
8. augustā Liepājas Simfoniskais orķestris klausītājus aicināja uz Rundāles pili, lai baudītu par ik vasaras tradīciju kļuvušo festivālu «Liepājas vasara», kas šogad Rundāles pilī norisinājās trešo reizi, portālu informēja Liepājas Simfoniskā orķestra sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Vēvere.
«Īpašos,
ar Covid 19 saistītos, apstākļos šoreiz noritēja Liepājas
Simfoniskā orķestra rīkotais vienas dienas festivāls «Liepājas vasara
Rundāles pilī», kura šī gada galvenais uzdevums bija saglabāt tradīciju
un būt uzticīgiem mūsu pastāvīgajiem klausītājiem. Gan koncertu skaits,
gan mērogs tika plānots piesardzīgs, atbilstošs situācijai. Apmeklējums
sakrita ar mūsu prognozēm un valstī noteiktajiem ierobežojumiem. Mūsu
festivāla ideja un repertuārs vedina atvērties smalkām skaistuma
vibrācijām, tas ir vērsts uz apceri un tādēļ apzināti vairās no
«parādiskuma» un masu pasākumu atmosfēras. Tas, ka nenotika drūzmēšanās,
vairoja festivāla viesu komfortu un drošības sajūtu,» Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis.
Festivāls šogad klausītājiem piedāvāja Liepājas Simfoniskā orķestra koka
pūšaminstrumentu kvinteta jeb «Kurland Quintet» koncertu elegantajā
Baltajā zālē. Mūziķu sniegumā skanēja dāņu meistara Karla Nilsena
mūzika, franču flautista Pola Tafanela labskanīgais kvintets un ungāru
komponista Ferenca Farkaša versija par staltām un draiskām ungāru
renesanses dejām.
Rundāles pils Zaļā teātra rāmajā
gaisotnē norisinājās koncertsaruna par varu, daili, valdnieku un mūzu.
Mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis sarunājās ar psihoterapeitu
Viesturu Rudzīti. Itāļu, franču un krievu mūzikas mirdzoši slīpētās
miniatūras izskanēja uz Dārtas Tisenkopfas spēlētas arfas.
Festivāla kulminācijā klausītāji varēja baudīt pasakainu nakts koncertu. Liepājas Simfoniskā orķestra metālpūšaminstrumentu ansamblis Jāņa Retenā vadībā atskaņoja gan angļu renesanses meistara Viljama Bērda maršu, gan viņa laikabiedra Francijā Kloda Žervēza dažas dzīvi apliecinošas dejas. Skanēja arī baroka laika lielmeistaru Georga Frīdriha Hendeļa populārās oratorijas «Mesija» koris un Johana Sebastiāna Baha slavenais korālis. Bet finālā – 20. gadsimta holandieša Jana Kučīra mundrā parafrāze par baroka laika mūziku.
Rundāles pils muzeja pārstāve Ilze Kusiņa apliecināja, ka sadarbība ar Liepājas Simfonisko orķestri
viennozīmīgi tiks turpināta arī nākamajos gados. 2014.
gadā Rundāles pils muzejs noslēdzis sadarbības līgumu ar Liepājas
Simfonisko orķestri par regulāru koncertu rīkošanu muzeja telpās un
teritorijā. Līguma pamatmērķis bija nodrošināt savstarpējo sadarbību un
atjaunot vēsturisko regulāras koncertdzīves tradīciju Rundāles pilī,
stiprināt kultūras saiknes starp Liepāju un Rundāli, skaidro I. Kusiņa.
«Mēs kā pasākumu norises vieta priecājamies un esam pateicīgi Simfoniskajam orķestrim, kas turpina daudzus gadus atpakaļ iesākto ieceri un vairākas reizes gadā mēro ceļu no Liepājas uz Rundāli, lai priecētu koncertu apmeklētājus arī mūsu pusē. Valstī joprojām tiek ievēroti dažādi drošības ierobežojumi, kas attiecināmi uz publiskām vietām un pasākumu norisi. Jāsaka, ka arī cilvēki ir piesardzīgāki un nelabprāt apmeklē pasākumus, kas pieejami plašai publikai,» teic I. Kusiņa.
Festivālu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»