BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar Rols Roisu pa Iecavas novadu

Uldis Varnevičs

2020. gada 11. augusts 00:00

1263
Ar Rols Roisu pa Iecavas novadu

Kanādas vēstnieks un Latvijas uzņēmēji mūspusi apmeklē kopā ar Kanādas Tirdzniecības kameras biedriem

Iecavas novada uzņēmumus 6. augustā apmeklēja Kanādas vēstnieks Latvijā Kevins Rekss, kas bija ieradies uz Kanādas Tirdzniecības palātas Latvijā biedru tikšanos. Tās laikā apspriestas aptuveni desmit potenciālās sadarbības idejas.

Vēstnieks Kevins Rekss Iecavas kultūras namā tikās ar pašvaldības pārstāvjiem un aplūkoja izstādi «Apskaut vasaru». Viņš atzina, ka eksponētās gleznas lieliski kontrastēs ar vēstniecības atvesto izstādi «Kanādas ainavas», kas kultūras namā būs skatāmas vēl divas nedēļas.

Skaisti, bet neapdzīvoti
Vēstnieks stāstīja par savu valsti. Viņš atklāja, ka 85 procenti Kanādas iedzīvotāju dzīvo dienvidos pie robežas ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ziemeļu reģioni esot skaisti un ekskursantu iemīlēti, bet dzīvot tur esot ļoti grūti – ziemā temperatūra nokrītot līdz mīnus 60 grādiem. Valsts lepojas ar lielām meža teritorijām, dienvidos esošajās pilsētās norit strauja attīstība, arī Kanādas uzņēmēji ir ieinteresēti plašākai sadarbībai.

Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks iepazīstināja ar Iecavas novadu un atbildēja uz uzņēmēju jautājumiem gan par uzņēmējdarbību, gan par demogrāfiju. Viņš raksturoja arī novada pozīciju saistībā ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu. A. Mačeks uzrunā uzsvēra, ka liela uzmanība ir veltīta «Covid-19» izplatības ierobežošanai un pašvaldības teritorijā ekonomiskā aktivitāte nav apstājusies. «Mums būs liels gandarījums, ja varēsim palīdzēt uzņēmējiem attīstīt biznesu,» viņš sacīja.
Kanādas Tirdzniecības kameras Latvijā (KTKL) prezidents Edvīns Kalviņš pastāstīja, ka KTKL veicina sadarbību arī virzienā no Latvijas uz Kanādu – pāris firmām esot plāni ražot produkciju Kanādā. Viņš uzskata, ka KTKL ir efektīvs mehānisms, kā veidot abu valstu uzņēmēju sadarbību.

Izzina iespējas
Viesi apmeklēja arī Iecavas novada uzņēmumus. Priekšpusdienā viņi pabija a/s «Balticovo» un SIA «Vizulo» – abi uzņēmumi jau ir starptautiski pazīstami.

«Tā bija lieliska iespēja gan Kanādas vēstniekam, gan kameras biedriem parādīt Ziemeļeiropas vadošo olu un olu produktu ražotni, iepazīstinot viesus ar pēdējā laika inovācijām vistkopībā un olu pārstrādē, kā arī demonstrējot jauno ārpussprostu novietņu būvniecību. Apskatījām, kā šķiro un pārbauda olas, pirms tās sūta uz veikalu tīkliem Latvijā un eksporta tirgiem. Runājām par sadarbības iespējām olu produktu piegādei Kanādas tirgum un to, kādas tehnoloģiskās kompetences «Balticovo» varētu gūt no Kanādas uzņēmējiem,» stāsta Toms Auškāps, a/s «Balticovo» komunikācijas un attīstības direktors.

Viesi ļoti augstu kā sadarbības partneri novērtēja SIA «Vizulo» un atzina, ka varētu veidoties savstarpēji projekti.

Skaļo skaņu pasaule
Nākamā tikšanās bija ar nerūsējoša tērauda iekārtu un tvertņu ražotāju SIA «Aisis». Uzņēmuma vadītājs Ivars Upmalis izrādīja viesiem rūpnīcu darba procesā. Sarunāties un apmainīties ar informāciju nebija viegli – nepārtraukti kaut kur zāģēja, slīpēja un metināja, trokšņa kakofonija neaprima ne mirkli.

«Mēs strādājam pārsvarā ar inženieru uzņēmumiem – viņi zina, ko grib. «Covid-19» laiks mums ir veiksmīgs – daudzi, kas brauca uz ārzemēm, tagad meklē darbu mūspusē. Mēs nodarbinām aptuveni 50 cilvēku. Nākotnē darbinieku skaitu nav plānots palielināt, ražotni vēlamies robotizēt. Nav lielas jēgas palielināt cilvēku skaitu; ir jākāpina efektivitāte. Nepārtraukti gādājam par darba optimizāciju,» stāsta I. Upmalis. Uzņēmuma gada apgrozījums ir no trim līdz četriem miljoniem eiro.

Vērtējot sadarbību ar klientiem, uzņēmuma vadītājs atklāj, ka tā notiek dažādos veidos. Dažreiz klientus iegūst izstādēs, bet pārsvarā tie ir tieši kontakti caur paziņām – īpaši no Krievijas, arī no Skandināvijas un Azerbaidžānas. No Azerbaidžānas bijis viens no lielākajiem pēdējā laika projektiem, kas beidzies pavisam nesen. «Pērn puse apjoma bija eksports, šogad jau lielākā daļa, un nākotnē, visdrīzāk, tā arī paliks. Skandināvijā ir labs, aktīvs tirgus. Krievijā ir liela interese, daudz sarunu un projektu, bet līdz realizācijai pagājušajā gadā nonāca tikai viens – alus rūpnīca Irkutskā,» stāsta I. Upmalis.

Pašreizējā uzņēmuma kapacitāte ir aptuveni 100 tvertnes gadā, bet šis cipars mainās atkarībā no pieprasījuma. «Jāskatās arī uz konkurentiem. Latvijā populāri ir Ķīnas izstrādājumi, šo «slimību» jauniem uzņēmumiem jāļauj pārlaist – pēc tam viņi nāk un meklē kaut ko kvalitatīvāku,» teic uzņēmējs.

Specifiski projekti
SIA «Spals» viesus sagaidīja Jānis Nudiens, viņa teikto ciemiņiem ļoti labi iztulkoja uzņēmēja dēls Kārlis Nudiens, par ko viņu slavēja ne viens vien atbraucējs.

«Man ir prieks, ka ir, ko parādīt. Mūsu ražotne strādā jau 27 gadus. Pamatprodukts ir sīkas sērijas un speciāli projekti – viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, bāri. Vairāk nekā pusi produkcijas eksportējam uz Franciju, Skandināviju un citām Eiropas valstīm. Mēģinājām sadarboties arī ar Austrāliju un Amerikas Savienotajām Valstīm, bet attālumi rada pārāk lielas izmaksas un citas tehnoloģiskas problēmas, tāpēc šos virzienus neattīstām. Uzņēmumā ir četri spēcīgi konstruktori un speciāla sistēma, kas palīdz kontrolēt procesu,» stāsta J. Nudiens.

Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka strādā ar specifiskiem projektiem, kur ir ne tikai koks, bet arī metāls, stikls un akmens. SIA «Spals»
darbinieki šīs lietas prot apvienot. Privātais sektors ir niecīgs – veido tikai virtuves iekārtas. «Viesnīcu restorānu pasūtījumi mums iepatikās, tie ir interesanti. Galvenais mūsu produkts ir sīkās sērijas – mazi pasūtījumi līdz 200 vienībām, ko nepiedāvā lielās rūpnīcas, kam šāds apjoms nav izdevīgs. Mēs ātri visu varam mainīt atbilstīgi pasūtītāja vēlmēm,» skaidro J. Nudiens. Uzņēmuma gada apgrozījums ir apmēram divi miljoni eiro.

Klientus nodrošina jau paveiktie projekti – tik ilgi strādā tirgū, ka uzņēmumu uzmeklē dizaineri un uzņēmēji, kam nepieciešami specifiski pasūtījumi. Izstāžu pieredze pagaidām nav veiksmīga – uzņēmuma darbinieki cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izgatavoja mēbeles, kam var regulēt augstumu, bet produkts interesi neizraisīja. «Privātajiem klientiem tas ir ļoti dārgi, bet iestādēm tas būtu izdevīgi un nepieciešami. Iespējams, mēs par ātru startējām tirgū ar šādām mēbelēm – pircēji varbūt vēl nav gatavi,» atzīst
J. Nudiens.

Visi atvaļinājumā
Pirms viesu izvadāšanas pa ražotni J. Nudiens atklāja interesantu tradīciju – vasarā pasūtījumu ir mazāk, jo daudzi klienti ir atvaļinājumā, tāpēc šajā laikā visi uzņēmuma darbinieki uz mēnesi dodas atpūtā. Tajā dienā, kad Kanādas vēstniecības un KTKL pārstāvji apmeklēja ražotni, uzņēmumā strādājošie bija atgriezušies darbā. «Līdz atvaļinājuma sākumam pasūtījumu bija diezgan daudz. Tagad to ir nedaudz mazāk, bet visu noteiks klientu vēlmes, kad viņi paši atgriezīsies darbā,» stāsta J. Nudiens.

Uzņēmējam ļoti patīk tehnoloģijas – viņš apmeklē izstādes un izmanto modernas ierīces, pērn to iegādei iztērēts pusmiljons eiro.
Uzņēmēju un Kanādas viesu vizīti J. Nudiens vērtē ļoti pozitīvi. «Mēs labprāt pieņemam jebkuru piedāvājumu ar mums kontaktēties. Pieredze vienmēr bijusi pozitīva. Tikšanās ir vērtīgas. Katrs mūsu sarunā saklausa to, ko grib dzirdēt. Komunikācija ir ļoti svarīga. Man patīk strādāt arī ar skolām, ceru, ka jauniešiem radīsies interese par mēbeļu gatavošanu,» tā J. Nudiens.

Arī sociālā palīdzība
Pēdējais pieturas punkts bija jātnieku sporta klubs «Drostalas». Viesi izmantoja izjādes iespējas un diskusijās apsprieda dienā piedzīvoto.

Kanādas vēstnieks pozitīvi vērtēja iespēju doties izjādē – viņš stāstīja, ka savulaik nedaudz nodarbojies ar jāšanas sportu, un priecājās, ka te nokļuvis – varbūt atvedīšot arī savas meitas apgūt iejādes pamatus. Gadījās arī kāds kuriozs – angļu valodā jāšanu ar zirgu apzīmē ar vārdu «riding», šo pašu vārdu izmanto kā apzīmējumu izbraucienam ar motociklu vai mašīnu. Tā gadījās, ka vēstnieka zirgu sauca Rols Roiss, tāpat kā populāru automašīnu marku, tāpēc var teikt, ka vēstnieks «Drostalās» devās izbraucienā ar Rols Roisu.

«Drostalu» vadītāja Linda Arāja ir arī Tirdzniecības kameras gala mērķa iniciatore – viņa savulaik ieminējusies, ka varētu apmeklēt Iecavas novadu. Kanādas Tirdzniecības kameras darbā viņa iesaistījās kā biedre ar sociālajiem projektiem, nevis ar ekonomiskās sadarbības plāniem. «Mēs sadarbojamies, liekot lietā katrs savu pozitīvismu, – cenšos palīdzēt un iedvesmot virzīt idejas,» stāsta L. Arāja, priecājoties, ka viesi apmeklējuši arī viņas saimniecību.

Misija ir izpildīta
KTKL pārstāvji bija ļoti apmierināti ar vizīti Iecavas novadā – esot rasti jauni kontakti un gūtas pozitīvas emocijas.
Baiba Rūķe un Ligita Breģe ir biznesa partneres SIA «br.ook interior architecture». «Mums ļoti patika. Bijām pārsteigtas par to, cik daudz šie uzņēmēji eksportē, cik viņi ir pozitīvi, uz labu biznesu tendēti. Mūsu nozarei saistošs ir uzņēmums «Vizulo», kur redzam sadarbību, kā potenciālo sadarbības partneri redzam arī SIA «Spals»,» stāsta B. Rūķe. «Apmeklējums ir ļoti svarīgs. Kad atbrauc, ir personiskais kontakts ar ražotāju, redzi ikdienas darba vidi, darba kultūru, kvalitāti. Uzreiz saproti, vai būs sadarbības «ķīmija»,» tā L. Breģe. Viņas uzskata, ka uzņēmumiem vajadzētu vairāk izmantot iespējas, ko sniedz KTKL. «Tā ir platforma, kur sanāk kopā, veido partnerības. Apvienojoties var vairāk piedāvāt. Visapkārt ir uzņēmumi, ar kuriem var sadarboties, bet bieži vien par to nezina. Pirms brauciena uz šejieni mēs nezinājām, cik daudz un kādi uzņēmumi ir tepat netālu no Rīgas,» tā B. Rūķe. Speciālistes uzskata, ka vietējiem lielāka uzmanība jāpievērš zīmoliem. «Kļūdaini ir pievērst par maz uzmanības zīmoliem – vajag stāstīt sabiedrībai un lepoties, jo liela sabiedrības daļa domā, ka viss ir slikti un nekas nenotiek. Latvijā ir daudz ražotāju, kas lielajiem ārvalstu zīmoliem ražo kvalitatīvu produkciju, ko mēs pērkam, pat nezinot, ka tā tapusi Latvijā,» pauž L. Breģe.

Evija Baula kamerā ir jaunpienācēja. Viņa plāno pārcelties uz Kanādu un tur veicināt aktīvāku sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem. E. Baula šādi cer aktivizēt komunikāciju starp abu valstu uzņēmējiem un Tirdzniecības kameru. «Šādas tikšanās ir ļoti noderīgas, es ceru, ka tās turpināsies,» pauž E. Baula. «Misija ir izpildīta. Mums galvenais mērķis ir panākt, lai latviešu uzņēmēji saprot, ka ir sadarbības iespējas ar Kanādu. Saistībā ar Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu un to, ka šeit ir Kanādas karavīri, Latvijai ir laba slava Kanādā, un to var izmantot. Mēs cenšamies veidot stratēģiskās partnerības. Bijām pie četriem uzņēmējiem – vienam varētu derēt iekārtas no Kanādas, vietējais var ražot mēbeles un montēt atvestas iekārtas, cits var eksportēt uz Kanādu, bet kāds var būt pārstāvis, kas palīdz izplatīt Kanādas importu šeit. Galvenais ir labs partneris otrā galā, un ir svarīgi, lai kāds būtu kā mēs, kas palīdz atrast partnerus,» vērtē E. Kalviņš.