Svešais, bet populārais Helovīns

2008. gada 31. oktobris 10:14

4754

Ļoti ticams, ka daudzās mājās arī Bauskā un rajonā šajā 31. oktobra Helovīna priekšvakarā ieradīsies pārģērbušies bērni un jaunieši. Kāpēc viņi nāks, kas ir Helovīns? It kā latviešiem sveši svētki, tomēr ir ļaudis, kas ar tiem «niekojas».

Sapērciet saldumus un gaidiet šovakar pie jūsu durvīm klauvējam Helovīna bērnus. Īpaši Bauskā šie svētki netiek rīkoti, izņēmums ir «Bauskas boulings», kur 31. oktobrī pulksten 22 tiek rīkots Helovīna vakars ar burvju mākslinieka Jura Gavrilova piedalīšanos.Pēc Holivudas filmām un seriāliem var rasties priekšstats, ka šo svētku dzimtene ir ASV, patiesībā to, saknes meklējamas Lielbritānijā un Īrijā vai, precīzāk, teritorijās, kuras apdzīvoja ķelti.Senās ķeltu ciltis svinējušas aukstuma, proti, ziemas iestāšanos jau 1. novembrī. Laika gaitā šī diena pasludināta par Visu svēto dienu, bet saules aizvadīšanas svētki sākti svinēt 31. oktobrī. Svētki svinēti ar masku gājieniem priesteru vadībā, ziedojot dzīvniekus un labību nākamajam auglības gadam. Neiztrūkstošie izdobtie ķirbji galvaskausa formā kļuvuši par tādu kā Helovīna simbolu. Turpmākajos gadsimtos visspēcīgāko ietekmi Helovīns piedzīvoja līdz ar kristīgās ticības izplatību Vecajā Eiropā un Britu salās. Hronikas vēsta, ka mūsu ēras 8. gadsimtā Pāvests Bonifācijs, netikdams galā ar īru pagāniem, licis atzīmēt baznīcas svētkus tajā pašā laikā, kad ķelti rīko savus maģiskos rituālus. 835. mūsu ēras gadā Romas baznīca 1. novembri pasludināja par Visu Svēto dienu (All Saint's Day, arī Hallowmas), bet 2. novembri - par Visu Dvēseļu dienu, lai godinātu mirušos.Šai dienai raksturīgi lieli ugunskuri, svinīgi gājieni, kuros cilvēki pārģērbās par svētajiem, eņģeļiem un velniem, arī reliģioza rakstura mistēriju uzvedumi. Taču kristietībai neizdevās izspiest vecos ieradumus, un galu galā visi svētki saplūda vienkopus, un radās Helovīns (All Hallow Even, All Hallow's Eve, Hallowe'en.), tādus skaidrojumus sniedz interneta portāls e-mistika.lv.Jau kopš 19. gadsmita beigām Helovīns kā brīvdiena tiek svinēts ASV, Īrijā, Lielbritānijā un citās rietumu valstīs. Pēdējos desmit gados tas arvien vairāk ienācis mūsu sabiedrībā, pāris nedēļu pirms 31. oktobra lielveikalu plaukti ir piebāzti ar raksturīgiem atribūtiem: sākot ar cepurēm ar ķirbju simboliku, dažādu mošķu tērpiem vai maskām.Vispopulārākais, ko dara Helovīna laikā, ir pārģērbšanās. Vispopulārākais kostīms Helovīna svētkos ir ragana (meitenēm) un briesmonis (zēniem).Bērni parasti iet ķekatās un prasa konfektes. Ja redz uz loga izgrebto ķirbi ar gaismiņu, tad zina, ka kāds ir mājās. Viņi klauvē pie mājas durvīm. Un parasti nama iemītnieki dod bērniem saldumiņus. Tāpat tiek stāstīti spoku stāsti un mēģinājumi nobaidīt otru.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Svešais, bet populārais Helovīns

Kategorijas