BauskasDzive.lv ARHĪVS

Metāls dārd Bauskas pilskalna estrādē

Uldis Varnevičs

2020. gada 11. augusts 00:00

93
Metāls dārd Bauskas pilskalna estrādē

Mūzikas festivāla «Zobens un lemess» apmeklētāji un mākslinieki ir ļoti apmierināti


Bauskā 7. un 8. augustā notika šogad vienīgais lielais mūzikas festivāls mūspusē – «Zobens un lemess». Baušķenieku vidū šī aktivitāte raisījusi arī negatīvas emocijas, bet apmeklētāji un mūziķi pilnībā izbaudīja divas dienas, gan klausoties etnisko metālu, gan izklaidējoties senajā pilsētiņā.

Festivāls «Zobens un lemess» norisinājās jau sesto reizi, Bauskā – trešo. Atšķirībā no pagājušā gada bija jūtams, ka cilvēki nav izklaižu lutināti. Pērn bija situācijas, kad daudzi apmeklētāji atbrauca tikai uz vienas vai divu grupu uzstāšanos un devās prom, bet šoreiz jau pirmo dalībnieku priekšnesumus klausījās diezgan liels skaits interesentu, kas baudīja mūziku un festivāla gaisotni.

Pārsteidz ar noformējumu
Piektdienas vakarā uzstājās četras grupas, kas nepievīla savus klausītājus. Nedaudz no četrinieka izkrita latviešu grupa «Iron Wings» – ar savu tēlu, nevis mūziku, jo pārējie trīs kolektīvi krietni atšķīrās gan ar dalībnieku vizuālo, gan skatuves noformējumu. Vairākām grupām arī nākamajā dienā vajadzēja vairāk nekā pusstundu, lai sagatavotos iznācienam, – ko vērts bija grupas «Batushka» skatuves vidū novietotais zārks un ikonas tam apkārt.

Igaunijas grupa «Bestia» izcēlās ar sejas krāsojumu un grupas solista dziesmu pieteikumiem – viņš to darīja mistiskā tonī, raisot lielāku uzmanību. Igauņiem līdzi bija ieradušās ģimenes un fani. «Esmu šeit, jo mans vīrs ir grupas «Bestia» sastāvā. Pie jums ir forši, mums viss patika,» stāsta igauniete Alisa, kas festivālu izbaudīja kopā ar draudzeni Milu. Grupa pēc piektdienas koncerta nepameta Bausku un palika arī sestdien. «Man ļoti patīk Bauska, īpaši vēsturiskie pieminekļi, – pils rada senatnīguma noskaņu. Festivālā daudzas grupas nebiju dzirdējis, bija interesanti paklausīties – īpaši «Batushku» un jūsu pašu «Skyforger»,» stāsta grupas dalībnieks Ants.

Nākamā igauņu grupa «Thou Shell of Death» ievērību izpelnījās ar tērpiem un skatuves noformējumu, bet viskrāšņākā bija «Batushka» no Polijas. Poļi pievērsa uzmanību arī ar vakara skaļāko mūziku un dažādiem skatuves efektiem. 

Karsti, bet burvīgi
Otrajā dienā, kā ierasts, mūzikas programmu ievadīja folkloras grupa «Delve», kam sekoja jau smagāka roka izpildītāji – «Everlust». Soliste Madara Keita Brauna parādīja, ka spēj dziedāt dažāda augstuma toņkārtā un māk iekustināt publiku.

«Bauskā ir karsti, bet burvīgi. Pēc uzstāšanās mēs visi palikām festivālā – klausīties mūziku un baudīt noskaņu. Bauskas estrāde ir kā liela, liela māja, kur viss ir savās vietās. Ļoti labi apmeklētāji – cilvēki pie skatuves pilnībā izmaina sniegumu. Ja tu dziedi kaverversiju, padod mikrofonu, cilvēki dzied līdzi un dod enerģiju, ko pēc tam paši saņem atpakaļ. Katrs, kurš atnāk, aplaudē, dzied līdzi – tas ir ļoti forši. Festivālā esam pirmo reizi, bet ir vēlme atgriezties,» stāsta M. K. Brauna. Viņa atzina, ka mūzikas žanra izvēle – gotiskais, melodiskais metāls – esot paša dziedātāja un grupas dvēseles stāvoklis. «Tas, ko mēs spēlējam un dziedam, – tā ir mūsu būtība,» teic dziedātāja.

Grupas «Everlust» pārstāvji slavēja festivāla tehniskās nodaļas personālu; skaņa noregulēta tieši tā, kā dziedātājiem vajag, un arī ar citām tehniskajām lietām viegli tikuši galā. Esot ļoti patīkami muzicēt festivālā, kur tehnisko pusi vada savas jomas profesionāļi.

Meklē interesanto
Festivālu apmeklēja arī grupa baušķenieku. Helēna Liene Gavrilka no Brunavas pagasta atzīst, ka visvairāk vēlējusies dzirdēt «Batushku», bet otrajā dienā grupu «Inokentijs Mārpls». «Ļoti gribas dzirdēt izpildītājus dzīvajā tieši Bauskā, jo vienmēr grupu sniegums tikai Rīgā klausīts,» stāsta H. L. Gavrilka. Viņa atzīst, ka jau pirms festivāla paskatījusies internetā, ko un kā grupas dzied, tāpēc lielu pārsteigumu nav. Ļoti patīkot tāda festivāla aktivitāte kā senais ciemats; esot mērķis nopirkt mammai dāvanu – kādu seno rotu, jo pieejams plašs klāsts.

Apmeklētāju vidū bija arī Lelde Marija Muceniece, kura pazīstama kā metāla mūzikas izpildītāja, ilgāku laiku grupas «S. A. D.» soliste, bet tagad veido savu individuālo karjeru. «Pašlaik strādājam pie dažādu veidu projektiem, ne tikai tīri muzikālajiem. Mēģinu mūziku veidot tā, lai tā būtu vairākām auditorijām. Ir konkrēti cilvēki, ar kuriem sadarbojos,» stāsta L. M. Muceniece. Viņa nodarbojas arī ar tā saukto elektronisko «trap» mūziku, bet pašlaik koncentrējas tieši uz interneta auditoriju – par dzīvajiem koncertiem domāšot vēlāk. Savukārt festivālā, protams, vēlējusies dzirdēt «Skyforger», bet visvairāk gribējusi saklausīt kaut ko jaunu, interesantu.
Otrās dienas turpinājumā apmeklētājiem nelika vilties neviena grupa, bet kulmināciju radīja pašmāju «Skyforger». Jāatzīst, festivāla galvenā grupa tiešām ir šī titula vērta. 

Fantastiska publika
Festivālu «Zobens un lemess» organizē Jānis Krauklis un Valdis Bērzvads. Rīkotāji atzīst, ka organizatoriskā daļa bijusi sarežģītāka nekā citus gadus, jo jāņem vērā ar «Covid-19» saistītie ierobežojumi, bet kopumā izjūtas esot ļoti pozitīvas. Drošības pasākumu dēļ nevarēja ierasties grupas no Baltkrievijas un Ukrainas, bet Austrijas «Harakiri for the sky» un Latvijas «Urskumugs» nepiedalījās vokālistu balss problēmu dēļ. Toties ir skaidrs, ka abi mūziķu kolektīvi būs nākamā festivāla dalībnieki.

«Visvairāk darba bija piektdien no rīta, bet tad, kad viss «ieiet sliedēs», organizatori jūtas salīdzinoši mierīgāk. Galvenais, ka mums ir fantastiska publika – inteliģenta un sabiedriska, kam šāda veida mūzika ir kopēja interese,» stāsta J. Krauklis. To, ka baušķenieku valodās un interneta komentāros tiek pausta negatīva attieksme pret metāla mūziku un tās baudītājiem, viņš komentē šādi: «Visiem labs nebūsi. Katru gadu ierodas aizvien vairāk cilvēku, kas ar metālu nav saistīti, bet pamazām iemīl festivālu un daļēji arī mūziku, pateicoties festivāla gaisotnei. Cilvēki sāk saprast, ka metāla pasaule nav briesmīga.»
 
Vaicāts par to, vai programmā varētu parādīties grupas vai izpildītāji no mūspuses novadiem, viņš teic, ka vispirms svarīgākais ir pieteikties, kaut vai festivāla facebook.com lapā. «Mums raksta no visām pasaules malām un interesējas; jebkurā gadījumā svarīgākais ir saglabāt festivāla mūzikas kvalitāti,» skaidro J. Krauklis.

Viena no mūspusē zināmām metāla grupām ir «Harta», kurā muzicē Roberts Cešeiko no Vecumniekiem. Tāpat L. M. Muceniece atzīst, ka arī viņai ir cerība kādreiz spēlēt uz «Zobens un lemess» skatuves. «Smagā mūzika ir mans virziens,» smaidot teic baušķeniece.
 
Populārākās personas
Noslēgumā vērts pieminēt dažas festivāla īpatnības, kas to padara vēl vairāk īpašu un rada savu auru. Viena no tām – daudz aktīvu darbību uz skatuves. Piemēram, kopīgi skrējieni, kas var ilgt pat pusstundu. Vēl viena iezīme ir sava veida rotaļu cīniņš, kad festivāla apmeklētāji aktīvi grūstās ar pleciem. Diemžēl šoreiz šādas aktivitātes bija ierobežotas saistībā ar drošības pasākumiem.

Toties «Zobens un lemess» ir festivāls, kur drīkst ievest suņus, un daudzi no viņiem jau ir kļuvuši par ļoti populārām «personām». Piemēram, augumā lielo rīdzinieku Kefīriņu zina gandrīz visi. «Es pats esmu no laukiem, bet suns ir no Rīgas. Viņš ir pieradis būt kompānijā, uzaudzis bārā, dzēruši cilvēki viņu nebiedē. Puika te no vakardienas kopā ar organizatoriem skraidīja apkārt. Šodien ņemu pie pavadas, jo mazi bērni var nobīties. Pie pašas skatuves suni gan labāk nevest, sēžam aizmugurē. Ir ģimenes, kas samīļo Kefīru, taču savus suņus līdzi nav ņēmuši, jo viņu mīluļi nav pieraduši pie trokšņa un sabiedrības,» stāsta Mārtiņš.

Līdzīgas izjūtas ir H. L. Gavrilkai. «Ļoti patīk, ka var festivālu apmeklēt kopā ar suni. Viņš uzaudzis Grenctāles kultūras namā, pabijis bāros. Viņu šeit pazīst vairāk nekā mani,» smej festivāla apmeklētāja.