Speciāliste neiesaka peldēties Mūsā

2020. gada 7. augusts 07:45

1483

Mūsas upē Bauskas novada teritorijā jau otro nedēļu vērojama ūdens saduļķošanās un iekrāsošanās zaļā krāsā. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» speciāliste Erita Kalniņa ceturtdienas, 6. augusta, rītā vizuāli klātienē apskatot peldvietu pie Bauskas pilsētas stadiona, atzina, ka līdz ūdens analīžu rezultātu saņemšanai no peldes upē vajadzētu atturēties.

Ūdens paraugi mikrobioloģisko rādītāju testēšanai pēdējo reizi šeit ņemti pirms nepilna mēneša – 16. jūlijā, un pārbaude apliecinājusi, ka no kvalitātes viedokļa atkāpes no normas nav konstatētas un iedzīvotāji peldēties var droši.

«Iepriekšējā mēnesī ūdens upē bija dzidrs. Tagad aina pavisam atšķirīga. Kā eksperte sliecos domāt, ka aļģu ziedēšana šādas duļķes nav izraisījusi. Iespējams, pie vainas ir kāds uzņēmums, kura neattīrītie notekūdeņi nokļuvuši ūdenstilpnē,» spriež E. Kalniņa.

Līdz šim paraugos Mūsā tika noteikti vien mikrobioloģiskie rādītāji – «Escerichia coli» un zarnu enterokoki. Tagad pēc Bauskas novada pašvaldības pasūtījuma papildus tiks noteikts arī ķīmiskais skābekļa patēriņš jeb ĶSP, kā arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē veiks aļģu analīzi. Peldūdens kvalitātes rezultāti būs zināmi pirmdien, 10. augustā, dienu vēlāk varētu sekot arī precizēta informācija par konkrētās sugas aļģu klātbūtni. Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Voldemārs Čačs aicina iedzīvotājus karstajā laikā veldzēties Mēmeles upes ūdeņos.

Vides speciālists Valērijs Gabrāns sliecas domāt, ka notiekošais process ūdenstilpnē ir aļģu «ziedēšana», kas siltajam gadalaikam esot raksturīga bioloģiska parādība. «Aļģu savairošanos izsauc pārlieka biogēno elementu – slāpekļa un fosfora – koncentrācija ūdenī, un biežāk tas notiek stāvošos ūdeņos. Tas viss attiecināms uz Mūsas upi Lietuvas teritorijā, kur upes baseins aptver intensīvi izmantotu lauksaimniecības zemi un kur uz Mūsas un tās pietekām izveidota virkne ar HES dambju uzpludinājumiem. Te ūdens ar lauksaimniecības piesārņojumu uzkrājas salīdzinoši ilgi, un siltā laika ietekmē paātrinās bioloģiskie procesi.

Duļķainais ūdens pakāpeniski virzās pa upi uz leju un nedēļas laikā no Lietuvas robežas ir sasniedzis Bausku. Pie Uzvaras ciemata ūdens jau sāk skaidroties. Ja laika apstākļi saglabāsies līdzšinējie, tad pēc nedēļas aļģu ziedēšana būs beigusies,» skaidro V. Gabrāns.
Pagaidām nav novērots, ka šī aļģu ziedēšana būtu izsaukusi kādas nevēlamas parādības. V. Gabrāns gan neizslēdz, ka iespējama arī t. s. zilaļģu savairošanās.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda norādīja, ka no fotoattēliem esot grūti pateikt par zilaļģu ziedēšanu. Viņa minēja, ka fotogrāfijā, kurā BIOR speciāliste Erita Kalniņa izvelk no ūdens zaļu masu ir redzamas makroskopiskās zaļaļģes no Cladophoru dzimtas, kas ir viengadīgas, bieži sastopamas ūdenstilpē un norāda uz palielinātu slāpekļa savienojumu daudzumu ūdenī, bet nav toksiskas. Parasti tās ir piekrastē vai līdz ūdensaugu joslai, ieskaitot. Ļoti bieži novērojamas Latvijas ūdenstilpēs, it īpaši stāvošās.

Savukārt zilaļģes ir mikroskopiskas aļģes, ko ar neapbruņotu (bez mikroskopa) aci var saskatīt tikai tad, kad tās ir masveidā savairojušas. Atkarībā no «ziedēšanas» intensitātes ūdens var izskatīties ļoti zaļš vai arī redzami mazi zaļi «pikucīši», pavedieni ūdenī peldam. Latvijā vasarā ezeros zilaļģes ir sastopamas katru gadu, tikai to «ziedēšanas» intensitāte atkarīga no laika apstākļiem (silta, saulaina vasara).
Ieva Bārda akcentēja, ka upēs zilaļģu ziedēšana tik intensīvi neattīstās, bet lēni tekošās kā Daugava un it īpaši līčos gan var sakrāties. Pēc attēliem I. Bārda zilaļģu ziedēšanu Mūsā nesaskata.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Speciāliste neiesaka peldēties Mūsā

Kategorijas