Citiem klājas labi, citiem tiešām smagi

2020. gada 7. augusts 00:00

871

Tūrisma nozarē tiek vērtēts, ka īstais «Covid-19» iespaids uz ekonomiku vēl tikai parādīsies

Valdība izsludinājusi kārtējo atbalstu tūrisma nozarei, paredzot te strādājošo algu subsidēšanai atvēlēt 19,2 miljonus eiro. Tikmēr tūrisma nozares uzņēmēji paši cīnās, kā var, ar «Covid-19» radītajām sekām – cits labāk, bet citam tā nav paveicies.

Pašlaik vislabāk «Covid-19» radīto ierobežojumu periodu ir pārdzīvojuši komersanti, kas ir saistīti ar citas nozares uzņēmumiem, kur ir iespējas atbalstīt tūrismu no malas, pat ja kādu brīdi tas nes zaudējumus. Labāk sokas arī uzņēmumiem, kam nav šauras specializācijas, bet virknei vienas nišas piedāvājumu pārstāvjiem šis gads ir smags.

Visvairāk klientu no Baltijas valstīm
Par to, ka nozare atgūstas, liecina arī Bauskas tūrisma informācijas centra apmeklējuma dati. Centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure informē, ka šogad jūnijā bija 512 apmeklētāju, šajā laikā pirms gada – 963. Jūlijā bija jau 1212 apmeklētāju, pērn šajā mēnesī – 1331, kas nozīmē, ka zināmā mērā tūrisma plūsma ir atgriezusies. Visvairāk tūristu bijis no Latvijas, tad no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Somijas.
«Šogad nav grupu. Iepriekš šajā laikā bija daudz pensionāru grupu, šogad nav. Grupas ir nedaudz, mazākas, brauc no Latvijas un Lietuvas. Informācija liecina, ka pēdējās divas trīs nedēļas klientu pietiek gan ēdinātājiem, gan naktsmītnēm, gan muzejiem. Plūsma ir uzlabojusies,» stāsta I. Turkupole-Zilpure.

Informācijas centra vadītāja analizē, ka cilvēki pēc krīzes grib apskatīt kaut ko jaunu, meklē interesantus objektus. Daudzi, kas parasti braukuši uz ārzemēm, tagad apceļo Latviju. «Mūsu rīkotā astoņu reģionu apceļošanas akcija ļoti labi izdevās – pareizā laikā un pareizā vietā,» teic I. Turkupole-Zilpure par akciju «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!».

Papildu piedāvājumi
Tūristu plūsmas atgriešanos apstiprina arī Bauskas novada Gailīšu pagasta atpūtas kompleksa «Miķelis» vadītāja Kristīne Jakuška. «Pašlaik viss ir kārtībā. Viesnīca noslogota, restorāns labi apmeklēts. Viens no iemesliem – cilvēki vairāk dodas uz laukiem, prom no pilsētas. Attiecīgi arī mums viesnīca ir regulāri noslogota, arī restorānam apmeklētāju pietiek. Esam apmierināti. Cenšamies servisu noturēt augstā līmenī, ievērojot pašreizējos noteikumus – ar dezinfekcijas līdzekļu lietošanu un citus,» stāsta K. Jakuška.
Kristīne vērtē, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, mazāk ir kāzu un citu lielu pasākumu, bet vairāk privāto rezervāciju. Daudz ceļo ģimenes. Tūristi izmanto arī papildu piedāvājumus – izbrauc ar laivām, iet pirtiņā. Cits mīl pastaigāties gar upes krastu, cits vienkārši pasēdēt pie upes. «Ar dažādību piedāvājumos esam interesanti viesiem,» pauž K. Jakuška.

Apceļo Latviju
Līdzīgu viedokli pauž Mārtiņš Mediņš, brīvdabas muzeja «Ausekļu dzirnavas» īpašnieks Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, – tūrisms sākot atdzīvoties. «Cilvēki sāk pamazām «mosties», kļūst aktīvāki. Labi redzama vietējo vēlme apceļot Latviju. Pārsvarā tas notiek ģimenes lokā – no trim līdz 10 – 12 cilvēkiem, kas ierodas no vienas mājsaimniecības. Jūlijā aktivitāte arvien palielinājusies. Skaidrs, ka cilvēkiem ir apnicis sēdēt mājās. Citi aiz robežām nebrauc un apmeklē savu valsti. Ir pamanāms, ka ļaudis apceļo Latviju, – sastāda maršrutus tā, lai ir piepildīta viena vai divas dienas. Mēs piedāvājam arī naktsmītnes,» stāsta M. Mediņš.

Sākot parādīties arī pirmās grupas līdz 30 cilvēkiem, bet te tomēr sava nozīme ir ierobežojumiem. Kad brauc ar autobusu, ir jāievēro distance. Attiecīgi viss autobuss nav piepildīts, un šādu braukšanu, kas izmaksā dārgāk, ne visi var atļauties.

Tikmēr «Ausekļu dzirnavās» sāk gatavoties Pļaujas svētkiem 5. septembrī. Sējas svētki pavasarī izpalika. «Gatavojam programmu – drīz prezentēsim sociālajos tīklos. Viss notiek. Domāju, ka apmeklējums būs, jo cilvēkiem patīk pabūt ārpus lielajām pilsētām, prom no trok-šņiem, lielām cilvēku masām,» atklāj M. Mediņš.

Grūti plānot svinības
Tomēr ne visiem ir pozitīvs skats uz notiekošo. Sākusi darboties Codes muiža, kur iespējams rīkot lielākus pasākumus un kāzas, bet sākums pagaidām nav aktīvs. «Var just, ka cilvēki ir bailīgi un viss ir piebremzējies. Mums atteica pieteiktos pasākumus martā, aprīlī, maijā. Ir problēmas arī ar svētkiem vasarā. Jāņem vērā, ka kāzas vai lieli pasākumi ilgi pirms tam jau jāplāno – iesaista dekoratorus, muzikantus, arī citu personālu. Vienā pasākumā samazināja cilvēku skaitu – taisīja mazu pasākumu brīvā dabā. Viens pāris, kurš jau pagājušajā gadā pieteica kāzas, pārcēla atkal gadu uz priekšu,» stāsta Codes muižas vadītāja Anda Niedra.

Neesot pārliecības par nākotni – nav zināms, kādi būs aizliegumi, ierobežojumi, ko atļaus. Arī pašreizējie noteikumi svētku rīkošanu neveicina. Bijusi interese par kāzām, kur vēlējās ballēties līdz rītam, bet parādījās aizliegums, ka ilgāk par pusnakti nedrīkst, un tā beigās potenciālie klienti vairs nav pārzvanījuši. «Paldies Dievam, ka mums nav kredītu! Tā mēs turamies. Iepriekšējos gados rosināju vīram: «Paņemam kredītu, ātrāk būs!», bet labi, ka viņš vienmēr ir apdomājies un teicis – labāk lēnāk, bet bez kredītiem un tad ar mierīgu sirdi var gulēt,» atceras A. Niedra. Uzņēmēja cer, ka samazināsies ierobežojumi un tas ļaus atgūties pakalpojumu jomai, kas saistīta ar kāzu un lielu pasākumu rīkošanu.

Kļuvis bezdarbnieks
Pozitīvismu cenšas nezaudēt arī tie, kam šogad ir stipri grūtāk. Piemēram, «Kugrēnu vīna» darītavā Uzvarā šogad atvērta jauna degustācijas zāle, kur var uzņemt apmēram 40 viesu. Bija padomāts arī par bērniem, bet tad stājās spēkā ierobežojošie noteikumi. «Tagad esmu bezdarbnieks. Nevarējām abi uz pilnu jaudu strādāt uzņēmumā, tagad sieva viena pati strādā. Šogad nav nekā priecīga, ko pastāstīt. Pasākumi gandrīz nenotiek. Kur bija kādreiz tūkstotis cilvēku, tur tagad uz pasākumu ierodas simts – jāievēro divi metri,» stāsta Jānis Kugrēns. Galvenā problēma – neesot stabilu ienākumu. Viņš gan vērtē, ka uzņēmums izdzīvos, un cer, ka rudenī atgriezīsies pasākumu aktivitāte. «Pagaidām nav tā, lai varētu mesties ar pilnu krūti darbā. Tiesa, vīns nav tas, kas sabojāsies kā desa vai piens, – kļūs varbūt pat labāks. Par produkciju nesatraucos,» teic J. Kugrēns.

Moteļa «Brencis» vadītājs Iecavas novadā Andris Kudlāns uzskata, ka virknes tūrisma nozares pārstāvju paustie pārlieku optimistiskie viedokļi var izspēlēt ļaunu joku ar uzņēmumiem. «Daudzi rada nepareizu iespaidu par nozari, stāstot par pārticību, kamēr patiesībā ir problēmas. Realitātē daudzi komersanti jau tagad tā arī vairs neatvērs darbību. Rudenī drīzāk būs nevis otrais «Covid-19» vilnis, bet gan bank-rotu vilnis,» pauž A. Kudlāns. Viņš atzīst, ka ir domājis par darbības apstādināšanu šogad, bet vienalga pēc tam būs jāiegulda lieli līdzekļi, lai atsāktu strādāt. Bet kur naudu tad iegūt?

Piešķir atbalstu
Tūrisma nozares uzņēmumi līdz šim saņem tādu pašu atbalstu kā citi uzņēmumi valstī – dīkstāves pabalstu, kā arī nodokļu atmaksas termiņa pagarinājumu. Tiesa, arī šajā situācijā viss ir atkarīgs no tā, kā izdodas vasarā piesaistīt klientus, – ja apmeklētāju nav, tad nekustamā īpašuma nodokļa termiņa maksājuma atlikšana arī neko daudz nemaina.

Valsts beidzot ir apstiprinājusi jaunu atbalstu tūrismam – gan palīdzība gadatirgu organizēšanā, gan saistībā ar darbiniekiem. «Uzņēmēji ir aicināti pieteikties atbalstam. Skatīsimies, kā palīdzība funkcionēs un strādās,» pauž I. Turkupole-Zilpure.
Viens no palīdzības mehānismiem ir valsts grants 30 procentu apmērā no pagājušajā gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

«Lai arī ekonomiskā aktivitāte pēc daļējas «Covid-19» ierobežojumu atcelšanas pamazām sāk pieaugt, daļa uzņēmumu joprojām nevar atsākt darboties ar pilnu jaudu, tāpēc rodas grūtības noturēt darbiniekus daļējas dīkstāves dēļ. Turklāt tūrisma nozare ir viena no visvairāk ietekmētajām «Covid-19» krīzē, un valsts atbalsts darbinieku darba samaksas kompensēšanai nozarei ir vitāli svarīgs. Tāpēc esmu gandarīts, ka šī atbalsta programma beidzot būs pieejama uzņēmējiem,» pauž ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Programmā būs pieejami 19,2 miljoni eiro atbalstam tūrisma nozares komersantiem. Plānots, ka programmā atbalsts varētu tikt sniegts 7156 uzņēmumiem, kuri kopumā nodarbina 69 988 strādājošos.

Teorētiski summa varētu likties iespaidīga, bet realitātē aprēķini uzrāda, ka tie varētu būt 15 tūkstoši eiro uzņēmumam, kur algu fonds gadā vien bija apmēram divi simti tūkstoši eiro, nerunājot par pārējām izmaksām. Viena vai divu cilvēku uzņēmumam atkarībā no ienākumiem – aptuveni 500 eiro. Uzņēmējs, kurš nevēlējās paust savu vārdu, atzina, ka viņa gadījumā, ja izdosies grantu iegūt, tā būs iespēja nomaksāt atliktos nodokļus, tas arī viss. «Valsts būtībā samaksās pati sev nodokļus,» pauda uzņēmējs.

Aicina sadarboties
Citi pauž, ka konkurence ir tāda, kāda tā ir, un ar to jārēķinās. «Noteikti, ka visiem valsts nevarēs palīdzēt. Jārēķinās ar to, ka kāds no pakalpojumu sniedzējiem var atkrist. Iepriekš visu laiku tūrisma joma gāja uz augšu, nevajadzēja ļoti iespringt. Krīzēs ir jāpārdomā, jāpieņem efektīvāki lēmumi, jādomā vairāk par tehnoloģijām,» saka I. Turkuple-Zilpure.

Tūrisma centra vadītāja vērtē, ka nākotnē nozarē būs jādomā par iespējām veidot īpašus pakalpojumus, tajā pašā laikā paplašinot pakalpojumu klāstu. Piemēram, pašlaik ir grūti tiem, kas specializējušies kāzām un lielām cilvēku grupām, kā arī centrēti uz viesiem no tālākām valstīm.

Viens no risinājumiem, kā turpināt piesaistīt apmeklētājus, ir aktīvāka darbība internetā. «Uzņēmēji pieslēdzas sociālajiem tīkliem, vairāk komunicē ar cilvēkiem. Klienti vairāk meklē un atrod. Tāpēc arī mēs laikus interneta platformās sākām komunikāciju,» stāsta I. Turkupole-Zilpure.
Inese uzsver, ka novadu tūrisma uzņēmējiem jāmācās vairāk sadarboties un būt atsaucīgākiem arī pret kolēģiem. Ik pa brīdim iznākot saskarties ar situāciju, kad ceļotāji ir apmetušies kādā naktsmītnē un tur viņiem pateikuši, ka tuvākajā apkārtnē neesot, ko skatīt. Tad otrā rītā ierodas Tūrisma informācijas centrā Bauskā un uzzina par daudziem objektiem un vietām, kuras var apmeklēt. I. Turkupole-Zilpure cer, ka šādas situācijas nākotnē neatkārtosies.

Ir savi jaunumi
Tūrisma uzņēmēji mūsu novados jaunajam 2020. gadam bija gatavojušies ļoti nopietni ar dažādiem jaunumiem. Jācer, ka daļa no tā ieinteresēs tūristus un palīdzēs pārdzīvot šo grūto periodu. Informāciju par jaunumiem sagatavoja Inese Turkupole-Zilpure.
Mežotnes pagastā apskatei pieejams Jumpravmuižas parks un mākslīgās pilsdrupas. Parka apskati var apvienot ar veselību veicinošu izjādi vai tējas pauzi romantiskā lapenē. Iepriekš piesakoties, var noorganizēt sveču liešanas meistarklasi sveču ražotnē «Kristell» Uzvarā.

Darbu sākušas vairākas naktsmītnes – uzņēmuma «Ir auto» lēts hostelis Bauskā, brīvdienu māja «Jaunbirzes» Vecsaules pagastā, brīvdienu māja «Vecbērziņi» Ozolainē.

Grenctālē «Mazās muižas» modes vēstures galerija savas durvis apmeklētājiem vēra pagājušajā gadā, bet šajā pavasarī ekspozīciju papildina jauns tērps – 18. gadsimta otrās puses vēsturiskā «angļu tērpa» rekonstrukcija. Rundāles pils muzejs izveidojis fotoorientēšanās spēli.

Rundāles novada keramikas darbnīcas «Laima Ceramics» studija šogad piedāvā internetā tiešsaistes nodarbības. Pilsrundāles viesu namā «Baltā māja», domājot par viesu ērtībām, pie dīķa izveidota jauna vasaras terase, bet vecajā terasē ierīkots jauns apgaismojums. Katru otro sestdienu te rīko krāmu tirdziņu.

Bārbelē brīvdabas muzejā «Ausekļu dzirnavas», iepriekš piesakot, iespējama pankūku degustācija. Šeit Latvijas Petroglifu centrs atklāja un apsekoja līdz šim pētniekiem nezināmu bļodakmeni Zemgalē, kurš ir 0,8 metrus augsts, 4,70 metru apkārtmērā, un tā virsmā redzams kvalitatīvi izkalts bļodveida dobums – 47×49 centimetri, dziļums līdz 13 centimetriem. Netālu no brīvdabas muzeja labiekārtota Bārbeles sēr-avota apkārtne – uzstādīta jauna laipa un lapene. Valles atpūtas komplekss «Makšķernieku paradīze» šogad piedāvā telpas, mājiņas un teritoriju bērnu vasaras nometnēm vai sportistu treniņnometnēm.

Tev nebūs reklāmas stendu uzstādīt!
Jūlija sākumā daudzus internetā izbrīnīja moteļa «Brencis» atstātā ziņa – uzņēmējs noņēma jau ierasto reklāmas plakātu pie moteļa un arī no lauka. Iemesls – Iecavas novada pašvaldība paprasīja pārāk lielu reklāmas nodevu, turklāt vēl tieši šajā krīzes periodā.
«Iecavas novada pašvaldība vēlas, lai mēs maksātu vairāk, bet mēs atsakāmies. Prasa par diviem plakātiem uz piecu gadu periodu 1400 eiro. Piemēram, valsts autoceļu pārvaldnieki saskaņo uzreiz, naudu pat neņem. Citos novados arī ir lētāk,» stāsta moteļa «Brencis» vadītājs Andris Kudlāns.

Diāna Goldmane, Iecavas novada pašvaldības administrācijas iepriekšējā sabiedrisko attiecību speciāliste, «Bauskas Dzīvei» iepriekš skaidroja, ka pašvaldībā noteikumi par reklāmas objektu izvietošanu ir spēkā kopš 2016. gada: «Visiem, kuri vēlas reklāmas izvietot, noteikumi ir vienādi. Summa atšķiras no reklāmas izvietojuma, izmēra un reklamēšanas ilguma. Iecavas novadā reklāmas, reklāmas objekta izvietošanas atļauju vai atteikumu izvietot reklāmu vai reklāmas objektu izsniedz Bauskas novada Būvvalde. Jautājums skatīts arī domes komitejās šī gada martā, vēl pirms pandēmijas. Iecavas novada domes finanšu komiteja, izpētījusi, ka apkārtējos novados pašvaldības nodevas likmes ir augstākas vai nesamērīgi zemas, un, secinot, ka šajā gadījumā runa ir par viena uzņēmuma interesēm, lēma Iecavas novadā spēkā esošo nodevas likmi pašlaik nemainīt.»

«Bauskas novada pašvaldības teritorijā patiešām nav lieli izcenojumi par reklāmu izvietošanu. Iecavas novadā tie ir daudz lielāki,» tā informē Bauskas novada Būvvaldes vadītāja Dace Putna. Pēc bauska.lv datiem, par diviem lielajiem plakātiem motelim «Brencis» būtu jāsamaksā 200 eiro. Arī «Bauskas Dzīves» veiktais pētījums liecina, ka prāvāki maksājumi nekā Iecavā ir tikai lielajās pilsētās.
Rīgas pašvaldībai ir izveidots speciāls reklāmas izcenojumu kalkulators. Jāteic, ka Rīgā tas nav lēti – par apmēram 20 kvadrātmetru plakātu vidēja indeksa zonā gada laikā jāsamaksā gandrīz 1400 eiro. Interesanti, ka priekšvēlēšanu aģitācijas plakātiem šī likme ir mazāka, Iecavas novadā ir otrādi. Tāpat lielāki maksājumi būtu Jelgavā – tur saistošajos noteikumos minēts, ka maksa par reklāmas izvietošanu publiskās vietās gadā reklāmai ir 21,34 eiro kvadrātmetrā, bet izgaismotai reklāmai – 14,23 eiro kvadrātmetrā.
Līdzīga sistēma kā Iecavā ir Talsu pilsētā, kur sākuma likme ir pat lielāka – 1,4 eiro par kvadrātmetru mēnesī un līdzīgi koeficienti kā Iecavas novadā. Tur gan ir paredzēts – jo lielāks laukums, jo mazāks maksājums par kvadrātmetru. Ir paredzēti atvieglojumi vietējiem uzņēmējiem – četrreiz mazāks maksājums, bet šajā gadījumā uz moteli «Brenci» tas neattiektos, jo uzņēmums ir reģistrēts Rīgā.
Tad ir tie, kas Iecavas pašvaldības atbildē atzīmēti kā novadi, kur likme ir nesamērīgi zema. Ķekavas novada saistošajos noteikumos teikts: «Nodevas likme par pašvaldības sniegto administratīvo izdevumu nodrošinājumu ir 14,23 eiro vizuālās informācijas izvietošanai.»
Jāsecina, ka Iecavas novadā maksājumi par reklāmām ir lielāki nekā kaimiņu vai līdzīgos novados, bet mazāki nekā lielajās pilsētās.
Savukārt moteļa «Brencis» vadītājs Andris Kudlāns uzskata, ka tādējādi problēma lielāka jau ir Iecavas novada domei. «Pašvaldība neiekasēs neko. Turklāt arī plakātu nozīme samazinās – tagad visi skatās navigācijas sistēmās, kur atzīmētas apstāšanās vietas un naktsmītnes,» teic A. Kudlāns. Viņš gan arī uzskata, ka reklāmas plakātiem Latvijā būtu jādod lielāka brīvība. «Iebrauc jebkurā Polijas ciemā un uzreiz no plakātiem redzi, kas ciemā notiek un ko darīt. Mums šādas informācijas ir maz,» saka uzņēmējs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Citiem klājas labi, citiem tiešām smagi

Kategorijas