Grib lielu algu par smukām acīm

2020. gada 7. augusts 00:00

558

Izpratne par darbu un samaksu sākas mājās, savā virtuvē

Lai arī sākotnēji šķita, ka šī vasara lielai daļai sezonas darbu veicēju būs klusuma periods, jūtams, ka tūrisma un restorānu bizness ar diezgan lielu joni atsācis darbu. Tradicionāli šajās nozarēs skolēniem un studentiem brīvlaikā ir laba iespēja pastrādāt un kārotajam nopelnīt naudiņu. Tomēr uzņēmēju pieredze rāda, ka bez vairākiem simtiem eiro daudzi nemaz negrib kustināt rokas, turklāt ar darba tikumu jaunajai paaudzei ir švaki.

Vispirms pierādi sevi!
Kļūst aizvien grūtāk kaut ko darīt, jo trūkst darbinieku, saka uzņēmēji un lauksaimnieki. Atrast labus, centīgus un rūpīgus darba darītājus jauniešu vidū ir problemātiski. Daudz tādu, kuri ar muti lieli darītāji, bet, kad nonāk līdz praktiskai rīcībai, atrod iemeslu, kas traucē labi savu darbu paveikt. Parastākā atruna – kad man maksās, tad es sākšu strādāt. Tikai retais apzinās, ka vispirms jāstrādā un jāpierāda sevi.

To novērojusi arī uzņēmēja, valodu skolas «Valodu vēstniecība» skolotāja Gunita Lanka: «Vairākums domā – tikai tāpēc vien, ka viņi ieradušies darbā, jau pelnījuši algu. Nē, darbs papriekš, balva – pēc tam. Prēmiju vai bonusu vispār piešķir par ekstra darbu un izcilību! Piemēram, paņemt no priekšnieka pleciem kādu pienākumu, lai viņš varētu vairāk pasmaidīt, nevis kārtējo reizi nopūsties par neizdarībām. Nevis konstatē un informē: mums ir problēma – kopētājs saplīsis, bet atrodi risinājumu pats!»

Daudz jauniešu bezdarbnieku
Šī gada 1. ceturksnī Latvijā no visiem bezdarbniekiem 8,3 tūkstoši jeb 11,5% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, rāda «Euro-stat» datubāze. Maija sākumā, kad «Covid-19» apdraudējuma dēļ pieauga bezdarbs, tas palielinājās arī jauniešu vidū. Lielākajai daļai jauniešu bezdarbnieku ir vidējā vispārējā izglītība. Taču pēdējo gadu statistika gan rāda, ka gada otrajā ceturksnī, sākoties vasaras sezonai, pieaug to jauniešu skaits, kuri iekārtojas darbā.

Lai veicinātu sezonas darbu devēju un meklētāju satikšanos, kopš maija tiek rīkota akcija «Sezonas darbi». Tās laikā uzņēmēji aicināti reģistrēt sezonas darba piedāvājumus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā cvvp.nva.gov.lv vai jebkurā filiālē. Informācija tiek operatīvi publicēta aģentūras mājaslapā un ik dienu aktualizēta. Populārākās jomas ir lauksaimniecība un būvniecība. Visvairāk vakanču tiek piedāvāts tādās profesijās kā mūrnieks, metinātājs, celtnieks, laukstrādnieks. Darbu piedāvā arī pavāriem, viesmīļiem, traktortehnikas vadītājiem un citiem.

Daļēji pieprasījumu apmierina NVA rīkotais skolēnu nodarbinātības pasākums vasaras brīvlaikā. Tas ir ļoti pieprasīts gan darba devēju, gan jauniešu vidū. Ievērojama daļa piedāvāto vakanču ir tieši sezonas darbi. Jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, tiek nodarbināti tirdzniecības vietās, zemnieku saimniecībās, pašvaldībās. Taču arī par šajā aktivitātē nodarbināto jauniešu attieksmi pret darbu bieži vien dzirdētas negatīvas atsauksmes. Kāpēc tad tā?

Attieksme veidojas ģimenē
Izpratne par darbu un algu sākas mājās, savā virtuvē, uzskata G. Lanka, kura ir četru bērnu mamma. «Finanses, darba ētika un attieksme sēž uz viena žoga. Bērnam jāiemāca, ka darbavieta dod iespēju pašam nopelnīt algu un darba devējam var par to pateikt paldies. Un, ja vēl nopelni kaut ko papildus iestādei vai uzņēmumam, kas dod darbu, – super! Tiem, kuri uzskata, ka darba devējs mūžam ir kaut ko parādā, ka vienmēr ir pārāk maza alga, to nevar iemācīt,» teic G. Lanka un iesaka mainīt domāšanu «Ja gribu nopelnīt vairāk, man ir jābūt radošākai, jādomā, ko vēl varu darīt. Ja pašreizējā darbavietā nav iespējas vairāk nopelnīt, ja trīssimt piecdesmit eiro ir griesti, jāskatās, ko varu darīt ārpus darba laika, privāti.»

Vecāki var iemācīt pareizu attieksmi pret darbu, to, ka nevar strādāt pa roku galam un cerēt, ka dzīvē veiksies. Tā ir loterijas domāšana, uzsver G. Lanka. Viņa, būdama uzņēmēja, arī saviem bērniem neko nedāvina tāpat vien, bet cenšas iemācīt darba tikumu. Tas nenotiek uzreiz. «Es arī kā mamma sākumā biju gatava pasargāt savus bērnus no jebkādām grūtībām. Lietus līst – aizvedīšu. Smagums jānes – panesīšu. Pārāk sarežģīti – es izdarīšu. Ko tas ieaudzina?» viņa rosina aizdomāties, vai pāraprūpēti bērni nākotnē būs iniciatīvas pilni darbinieki. «Man patīk, kā saka Oskars Špickopfs, kas vada Izdzīvošanas skolu puikām: jauni vīrieši par vīriem pārtop ne tikai caur darbu, bet caur smagu darbu.»

To, cik svarīga ir pozitīva attieksme pret to, var iemācīties mājās, sākot ar savu nesaklāto gultu. «Izdomāji nobolīt acis un vēl nošņākties? Saklāsi arī māsai gultu vai dabūsi papildu darbiņu!» audzināšanas pieredzē dalās G. Lanka.

Prēmija pienākas par izcilību
Pagaidām nav lielu cerību uz labāku situāciju nākotnē. To ilustrē pirms laika dzirdēts stāsts par kādu vasaras nometni, ko bērniem organizē tā sauktie Pāvilostas rīdzinieki un kur viss notiek pēc brīvprātības principa. Reiz organizatori paņēmuši līdzi arī dažus vietējos skolēnus, kuri ļoti gribējuši piedalīties. Rīkotājs, pasaucis puikas, saka: «Paņemiet kasti, aizejiet pēc čiekuriem, lai varam izvārīt zupu!» Tā vietā, lai desmit minūtēs izdarītu darbu, viņi skatās cits uz citu – nē, es neiešu, es vakar lasīju, man tas nav jādara, un neiet. Ceturtā, piektā klasīte. Ir kauns: kurš tad būs tas muļķis, kas ies vergot! It kā darbs būtu kaut kas apkaunojošs!? Visticamāk, ja viens aizietu, gan arī pārējie pievienotos.

Iespējams, tas ir mazpilsētu padomju laiku mantojums, kas nodots no paaudzes paaudzē. Tolaik labs darbs skaitījās tāds, kur maksāja algu, bet nekas nebija jādara.

Bērni, kuri aug sportiskā vidē, ir izpalīdzīgāki. Kopā iet, kopā strādā, zina – ātrāk pabeigs, ātrāk varēs darīt, ko grib. Un tieši vecākiem ir priekšrocība savām atvasēm iemācīt principu, ka nauda tiek par darbiņu. Lankas, piemēram, saviem bērniem maksā mācību gada noslēgumā par atzīmēm. «Mūsu bērni mācās labi, bet gadās, ka tā aldziņa sarūk, ja ir kaut kas nobumbulēts. Tas ir tāpat kā darbā – ja tu laikā un izcili izdari, protams, tev ir bonuss.»

UZZIŅAI
Lielākais bezdarbnieku skaits ir tādās profesijās kā pārdevējs - konsultants, viesmīlis, palīgstrādnieks, arī pavārs, bārmenis, administrators, noliktavas darbinieks, klientu apkalpošanas speciālists, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, krupjē.
Avots: NVA dati.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Grib lielu algu par smukām acīm

Kategorijas