Ergoterapija – neatkarības mācība

2020. gada 4. augusts 00:00

200

Kādu palīdzību pacientiem Bauskā sniedz ergoterapeits Filips Bernadskis?

Ēst, satvert pildspalvu, apģērbties – vairākumam no mums liekas, ka tās ir pašsaprotamas lietas, taču ir cilvēki, kam šādas nodarbes jāmācās no jauna dažādu traumu vai slimību dēļ.

Ergoterapija ir viena no veselības aprūpes, rehabilitācijas nozarēm, kas veicina personas iesaistīšanos sev nozīmīgās ikdienas nodarbēs, tādējādi veicinot cilvēka neatkarību, veselību un labklājību. Mediķa – ergoterapeita – galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.

«Bauskas Dzīve» piedāvā sarunu ar ergoterapeitu FILIPU BERNADSKI, kurš šajā jomā strādā kopš 2009. gada. Ir studējis Rīgas Stradiņa universitātē ergoterapiju. Palīdz pacientiem arī Bauskā.

Vai ergoterapeits strādā arī ar veseliem cilvēkiem?
–Ergoterapeits strādā ar personām, kurām ir funkcionāli traucējumi, personām ar invaliditāti, kā arī var darboties ar cilvēkiem, kam nav piešķirta invaliditāte, nav funkcionālu traucējumu, bet viņi vēlas uzlabot ergonomiku darba vidē (piemēram, ja ilgstoši ir monotonas pozas vai kustības darbā).

Ergoterapija vērsta uz ikdienas aktivitātēm, ko dara visi, piemēram, pašaprūpe, brīvā laika aktivitātes, produktīvās aktivitātes. Cilvēkam ir jābūt neatkarīgam! Indivīdam pēc iespējas vairāk jāspēj darboties pašam – ēst, apgulties, ģērbties, mazgāties utt. Ja ir kādi traucējumi, tad ergoterapija mēģina atvieglot aktivitātes vai pielāgot dažādas ierīces, iekārtas, izdomājot kādu risinājumu. Svarīgs ir cilvēks, kam nepieciešama palīdzība, – cilvēks ratiņkrēslā, cilvēks ar ierobežotu satvērienu u. c.

Kādas metodes izmantojat darbā ar pacietiem?
–Ir jābūt gan teorijai, gan praksei, jo teorija ir zināšanas, bet praksē var redzēt, ko cilvēks dara vai nedara pareizi. Bieži nedomā par sekām, kas var notikt, piemēram, gados veciem cilvēkiem kāpjot no vannas. Nereti cilvēks pieķeras karstai radiatora caurulei, gribēdams pieturēties, bet tādējādi apdedzinās. Svarīgi sakārtot mājas vidi tā, lai vietā, kur cilvēks dzīvo, nebūtu apdraudējumu – piemēram, pielikt dušai roku balstu, nolikt vannai dēli, lai var apsēsties, samazināt cilvēkam paklupšanas risku. Ļoti svarīgi ir gan mājās, gan darbā pielāgot vidi cilvēkam, kam nepieciešama palīdzība.

Pacientiem vispirms jautāju, kas traucē veikt ikdienas aktivitātes? Gadās, pacients atnāk pie speciālista un teic, ka viss ir kārtībā, pat nezina, kāpēc «atsūtīts» pie ergoterapeita. Iepazīstoties atklājas, ka viņam ir grūtības pārsēžoties, mazgājoties un nepieciešama palīdzība. Ergoterapeits cenšas noskaidrot, kādas vēl grūtības ir sadzīvē veikt ierastās aktivitātes un kā vidi var uzlabot.

Kā mājokļa vide iespaido invalīda veselību?
–Videi ir jābūt tādai, lai indivīds justos pēc iespējas neatkarīgāks. Vienam mājas vide liekas atbilstoša, citam cilvēkam mājas iekārtojums neder. No drošības aspekta ir svarīgi, vai cilvēks var viens palikt mājās. Gados vecam cilvēkam viss ir pielāgots, un seniors vāra ēdienu uz plīts. Pēc brīža jau aizmirsis, ko darījis. Rodas drošības apdraudējums. Ir svarīgi, kādas aktivitātes cilvēks var veikt, kādas ne. Izejot no tā, jābūt arī uzraudzībai.

Ir situācija, kad ilgstoši guļošs cilvēks atgriezies mājās no slimnīcas, var apsēsties un staigāt nelielus attālumus. Ir svarīgi, lai viņš gultā un pie tās varētu būt patstāvīgāks. Tas var būt galdiņš pie gultas, kuru var pielikt klāt ēšanas reizēs un tādā veidā stimulēt vēlmi sēdēt. Dodot papildu uzdevumus, kustībām var pielāgot lielāku apvidu. Kad guļošs cilvēks dabūts sēdus, viņš var mācīties pārsēsties uz kādu palīglīdzekli, uz brīdi izmantot ratiņkrēslu, staigāšanas atvieglojumu iekārtas.

Kādu ergoterapeita palīdzību var nodrošināt cilvēkiem, kuri veselības indikāciju dēļ nevar kļūt patstāvīgi?
–Jā, te svarīgas adaptīvās iespējas, tas ir – piemērošana. Ir cilvēki, kas nevar veikt aktivitāti funkcionālo traucējumu dēļ. Var pievērsties pielāgošanai. Puisim ratiņkrēslā ierobežotas kustības gan rokām, gan kājām, bet viņš zīmē. Kopā ar ergoterapeitiem viņš atrada šo brīvā laika pavadīšanas nodarbi. Ja sakārtoti aprūpes jautājumi – kāda ir aprūpe? kas to dara? kā to dara? –, tad cilvēks vairs nedomā par to, kā ir, viņš var pievērsties brīvā laika aktivitātēm. Vienmēr kaut ko var izdomāt!

Kādas inovācijas ergoterapijas jomā pēdējā laikā parādījušās, kas vēl pirms 20 gadiem nebūtu pat iedomājamas?
–Ratiņkrēsli tagad ir mobilāki, elektriski. Ir attīstījies «Gudro māju» princips, kā var atvieglot ikdienu. Aizvadītā gada vasarā biju Spānijā, kādā rehabilitācijas centrā, kur viss bija pielāgots «Gudrajai mājai». Pienākot pie durvīm, tās atveras automātiski, virtuvē ir paceļams galds, paklapējot ar rokām, ieslēdzas gaisma. Ir jāsaprot, cik «tālu» iet! Pie visa jaunā un labā ātri pierod, cilvēks pats vairs neko nedara. Lai nu nebūtu tā, ka mēs mudinām cilvēku nedarīt neko, tas ir, aiziet otrā grāvī! Viens stūrakmens ir finansējums, otrs, – palīglīdzekļi – kur tos ražo, un cik, ātri pacienti tos var dabūt.

Vai, iesaistot ergoterapiju, būtu iespējams nodrošināt lielas daļas bērnu invalīdu dalību mācībās ierastajā izglītības iestādē?
–Ar izglītības iestādēm vajag rast kopēju skatījumu. Nav tā, ka ergoterapija ir vienīgā lieta, kas bērnam var palīdzēt, bet tur ir iesaistīti arī citi speciālisti, un problēmu var risināt efektīvāk. Izrunājoties ar speciālistiem, vecākiem, saprotot bērna kapacitāti un ģimenes resursus, var secināt, kā tas «iet kopā» ar skolu. Ir bijis gadījums, kad skolā man jautā, kāpēc es esmu ieradies. Nebiju taču domājis, ka es gribu pārbaudīt skolu, bet mēģināju saprast bērnu darbības, kas notiek mācību iestādē. Bieži vien ir jāatrod komunikācija ar skolas vadību, jāsaprot resursi.

Kāds atbalsts šajā jomā būtu nepieciešams no valsts?
–Bērniem ar nosūtījumu ir iespējams saņemt ergoterapeita nodarbības. Speciālās skolās jau ir sava veida atbalsts. Ir nevalstiskās organizācijas, kuras vāc finansējumu palīglīdzekļu iegādei, kaut arī tos var saņemt par valsts līdzekļiem. No valsts atbalstu saņemt var arī sociālais dienests, jo dienesta darbinieki ir pietuvināti ģimenēm. Ir iespējami transporta pakalpojumi. Būtu jāsakārto pakalpojumu saņemšanas iespēja un jāskaidro, kur cilvēkam vērsties pēc palīdzības, ja tā nepieciešama.
Kad pacients sasniedz pilngadību, tad valsts atbalstītais pakalpojumu grozs samazinās.

Vai Latvijā ir pietiekami daudz ergoterapeitu? Kāda ir jūsu darba slodze?
– Pirms gada bija ideja, ka uz Bausku brauks strādāt trešā kursa ergoterapijas students, bet tagad viņš strādā Jelgavā. Iemesls, manuprāt, tas, ka Jelgava ir lielāka pilsēta.

Pats sākumā strādāju sociālajā dienestā, kur plānoju darbu ar pacientiem mājās. Taču Bauskas slimnīcas vadība piedāvāja iespēju strādāt slimnīcā. Tādā veidā pacienti, kuri nav sociālā dienesta redzeslokā, saņem ergoterapeita pakalpojumu. Sākumā te strādāju reizi mēnesī, tagad plānoju divas reizes mēnesī tikties ar pacientiem Bauskā, tādā veidā slodze aug. Bauskā plānots izveidot ergoterapeita kabinetus sarunām un nodarbībām, piemēram, kokapstrādes zonu. Ārsti zina, kādu pakalpojumu piedāvāt. Darbs vienmēr atradīsies.

Kā cilvēks var nokļūt pie ergoterapeita?
–Visbiežāk – ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Arī ārsts-rehabilitologs var ieteikt doties pie ergoterapeita. Ir svarīgi, vai ergoterapeits strādā viens vai arī komandā, kad pacients var doties, piemēram, pie fizioterapeita, audiologa, ergoterapeita.

SKAIDROJUMS

Kā veselībai palīdz ergoterapeits?
Ergoterapijas speciālists palīdz atgūt spējas pašam sevi aprūpēt, piemēram, paēst, aizpogāt kreklu, pārvietoties telpā ar palīglīdzekļiem. Iemāca vingrinājumus, lai mazinātu locekļu nekustīgumu vai tūsku un palielinātu muskuļu spēku, pielāgo palīglīdzekļus vai mājokli, lai uzlabotu cilvēka drošību un nodrošinātu neatkarību. Ergoterapeita padoms ļoti noder, ja jāaprūpē guļošs pacients, piemēram, pēc insulta. Mediķis apmāca, kā pareizi pozicionēt un aprūpēt slimnieku, lai nenodarītu pāri ne sev, ne arī guļošajam.

Terapeits konsultē arī par ergonomikas principu ievērošanu ikdienā un darbā, piemēram, veicot mājsaimniecības darbus vai strādājot ar datoru, lai izvairītos no muguras sāpēm vai roku tirpšanas. Speciālists konsultē par palīglīdzekļiem, apmāca tos lietot. Ergoterapeits pielāgo klientu palīglīdzekļus vai mājokli, lai uzlabotu klienta drošību un nodrošinātu neatkarību.

Iespējas saņemt valsts apmaksātus tehniskos palīglīdzekļus
Tehniskie palīglīdzekļi (ortozes, protēzes, ortopēdiskie apavi, personīgās aprūpes palīglīdzekļi, personiskās pārvietošanās palīglīdzekļi un komunikācijas palīglīdzekļi – surdotehnika un tiflotehnika) ir ierīces, kas atvieglo cilvēka spējas pārvietoties, aprūpēt sevi un pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku.

Tehniskos palīglīdzekļus par valsts budžeta līdzekļiem ir tiesības saņemt personām ar ilgstošiem vai nepārejošiem organisma funkciju traucējumiem vai anatomiskiem defektiem, ja tās saņēmušas ārstniecības personas atzinumu par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību: 1., 2. un 3. grupas invalīdiem; bērniem invalīdiem līdz 18 gadu vecumam; bērniem, kuriem tehniskais palīglīdzeklis nepieciešams, lai samazinātu vai novērstu funkcionālo mazspēju; pilngadīgām personām, kurām tehniskais palīglīdzeklis nepieciešams, lai samazinātu vai novērstu funkcionālo mazspēju; personām ar anatomiskiem defektiem – protēzi vai ortopēdiskos apavus.

Lai Valsts tehnisko palīglīdzekļu centrā pieteiktos tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai, persona centrā iesniedz iesniegumu un ārstējošā ārsta, ergoterapeita vai funkcionālā speciālista atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.

Avots: lm.gov.lv

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ergoterapija – neatkarības mācība

Kategorijas