Cīņā ar invazīvo sugu viens nav karotājs

2020. gada 4. augusts 00:00

Spānijas kailgliemežu atradnes apstiprinātas Bauskas, Rundāles un Iecavas novadā

Spānijas kailgliemezis ir ierindots starp simt visinvazīvākajām sugām Eiropā. Latvijā kailgliemeži ir ieviesušies vismaz 100 vietās un ļoti strauji iekaro jaunas teritorijas, tie ir arī mūsu pusē – Bauskas, Rundāles un Iecavas novadā.

Latvijā suga ir ienākusi salīdzinoši nesen – 2009. gadā Spānijas kailgliemezis tika konstatēts Pastendē, gadu vēlāk Jelgavā. Speciālisti uzskata, ka tas mūsu valstī nokļuvis pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kad tika atvērtas robežas un sākās brīva stādu ievešana no citām ES dalībvalstīm.

Pēdējos gados konstatēta šīs sugas strauja izplatīšanās, ko galvenokārt veicina nekontrolēta stādu tirdzniecība. Kopš 20. gadsimta vidus Spānijas kailgliemezis ir «iekarojis» gandrīz visas Eiropas valstis.

Fiksētas piecas vietas mūspusē
Bauskas novadā apstiprinātas piecas atradnes, trīs no tām Bauskā, Rundāles novadā divas, bet Iecavas novadā piecas – trīs Iecavā, tai skaitā arī Iecavas parkā, un divas novada teritorijā.
Apstiprināta atradne nozīmē, ka teritoriju ir apmeklējis eksperts un atzinis, ka kailgliemeži, par ko ziņojuši iedzīvotāji, patiešām ir invazīvā suga Spānijas kailgliemezis, «Bauskas Dzīvei» skaidro Maija Rēna, Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste. Kā izrādās, nelūgto viesi nemaz nav tik viegli pazīt un to ir viegli sajaukt ar citiem Latvijā sastopamiem gliemežiem.

Latvijas Malokologu biedrības biedre Iveta Jakubāne, viena no Spānijas kailgliemeža sugas izplatības ierobežošanas plāna autorēm, uzsver, ka gliemežu sugu pazīšana ir ļoti sarežģīta, tāpēc, lai tiešām nekļūdītos, vislabāk ir aicināt palīgā speciālistu.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus aktīvi turpināt ziņot par jauniem atradņu gadījumiem, rakstot uz e-pastu: invazivs@daba.gov.lv vai iveta.jakubane@llkc.lv, norādot iespējami precīzu vietu, savu kontaktinformāciju un pievienojot atrastā Spānijas kailgliemeža foto.

Tas ir pašlaik īpaši svarīgi tāpēc, ka Latvijā vēl ir iespējams ierobežot šīs sugas izplatību. Taču ir pēdējais laiks nekavējoties to sākt darīt. Jāatzīst, ka operatīvi rīkoties traucē fakts, ka valstī sugai nav noteikts oficiāls invazīvas sugas statuss, kā arī ne Latvijas mērogā, ne visās ES valstīs tā nav karantīnas suga. Pašlaik sugas ierobežošanu savu iespēju robežās veic tikai tie iedzīvotāji, kuru īpašumos gliemeži ir savairojušies. Reti kuram ir iespēja, tiesības un interese kailgliemežus ierobežot ārpus sava īpašuma robežām. Tāpēc šajās vietās suga turpina netraucēti vairoties un izplatīties, tā secināts Spānijas kailgliemeža sugas izplatības plānā.

Sugas apkarošana novados
Arī mūsu pusē ar agresīvo uzbrucēju notiek aktīva cīņa. Kā vēstījusi Iecavas novada pašvaldība, Iecavas parkā sākta Spānijas kail-gliemežu ierobežošana, gar taciņu malām izkaisot limacīdu «Sluxx HP». Zilās granulas nav kaitīgas cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
Savukārt Aleksandrs Gurkovskis, Bauskas novada Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs, «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka 30. jūlijā peldvietā, apmēram 250 – 300 kvadrātmetru teritorijā, nepilnu divarpus stundu laikā pieci vasarā nodarbinātie skolēni salasījuši ap 10 kg kailgliemežu. Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs aicina pagasta iedzīvotājus – brīvprātīgos aktīvistus – atsaukties un iesaistīties gliemežu lasīšanā, jo cīņai ar kaitēkļiem trūkst darbaroku.

Gita Rolmane, mazdārziņa īpašniece Ceraukstes pagastā, un vēl kāda mazdārziņa īpašniece Vecumnieku pagastā, kura savu vārdu nevēlējās nosaukt, pastāstīja, ka šovasar pirmo gadu savos dārziņos pamanījušas kailgliemežus, kurus iznīcina nolasot.
Ieva Platonova Jauncodē jau ne pirmo gadu aktīvi, visiem spēkiem cīnās ar šiem kaitēkļiem. Ieva ne tikai savāc gliemežus, bet ir arī novērojusi, ka tiem garšo ievārījums.

Padomi kaitēkļu iznīcināšanai
Dabas aizsardzības speciālisti aicina izmantot padomus, kā iznīcināt Spānijas kailgliemežus savā īpašumā. Visefektīvākā metode ir nolasīt tos, krēslai iestājoties vai agri no rīta, kad kailgliemeži ir aktīvi, un iznīcināt tos pāršķeļot ar lāpstas vai kāda cita asa priekšmeta palīdzību vai ievietojot uz vienu diennakti 10% vārāmā sāls šķīdumā. Spānijas kailgliemezis barībā izmanto arī beigtus vai savainotus savas sugas īpatņus. Tāpēc beigtos gliemežus var atstāt citu īpatņu piesaistīšanai konkrētā vietā, taču šādā gadījumā konkrētā vieta jāapseko atkārtoti. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti līdz jūlijam, beigtie indivīdi jāaprok zemē. Ja tos iznīcina augustā, septembrī, lai nepieļautu oliņu nonākšanu vidē un izšķilšanos, beigtie indivīdi ir jāsadedzina vai jāievieto sālsūdenī.

Gliemežu pārņemtajā teritorijā var ierīkot īpaši izveidotas lamatas. Par lamatām var kalpot kastes, burkas, pudeles ar nogrieztu galu un tajās ievietotu pievilinātājvielu, piemēram, pūstoši augi, suņu un kaķu mākslīgā barība, kombinētā lopbarība.

Labi darbojas arī slīcināšanas slazdi – augsnē līdz tās virskārtai ierok trauku, kurā ielej šķidrumu kopā ar pievilinātājvielu. Visbiežāk slīcināšanas slazdos ēsmai izmanto alu. Ja slazdos būs tikai tīrs ūdens, gliemeži var ātri no tā izlīst ārā. Tāpēc šķidrumam ir jāsatur vielas, kas veicina gliemežu noslīkšanu – 1% vara (vara sulfāts) vai 10 % vārāmā sāls šķīdums.

Tomēr, pirms sākt cīņu ar Spānijas kailgliemezi, ir jāatceras, ka te viens nav karotājs. Tas ir ilgtermiņa darbs, kur jāapvienojas sabiedrībai – gan iedzīvotājiem, gan pašvaldību, Valsts augu aizsardzības dienesta, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem.

Entomologs, profesors Dr. biol. Voldemārs Spuņģis šādi apraksta kailgliemezi:
««Spānietis» ir vairāk vai mazāk oranžs, rūsas krāsas, krēmkrāsas, melnīgsnējs, bet nekad nav raibs, tam ir bezkrāsainas vai dzeltenīgi oranžas gļotas. Pieaudzis Spānijas kailgliemezis izmērā var sasniegt 10 – 15 centimetru.

Tas atbilst galvenajiem invazīvas sugas kritērijiem: apdraud dabiskos biotopus, vairojas savvaļā, kā arī negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību. Tas ir lauksaimniecības kaitēklis, samazina ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, rada apdraudējumu cilvēka un mājdzīvnieku veselībai.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Cīņā ar invazīvo sugu viens nav karotājs

Kategorijas