Studentu ideju laboratorija Bauskā

2020. gada 4. augusts 00:00

Tēlniecības plenēru pilsētā rīko studija «Meistars Gothards»

Bauskā no 26. līdz 31. jūlijam notika tēlniecības plenērs. Tajā piedalījās Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) vizuāli plastiskās nodaļas tēlniecības apakšnozares pieci studenti. Plenēru rīkoja Bauskas kultūras centra gleznošanas studija «Meistars Gothards».

Pilsētvides izpēte
Studentu galvenais uzdevums bija pilsētvides izpēte un priekšlikumu izstrāde tās uzlabošanai. Plenēra dalībnieki piedalījās sarunās ar Bauskas novada domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāju Ilzi Tijoni, Būvvaldes vadītāju Daci Putnu, Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāju Inesi Turkupoli-Zilpuri. Kopā ar Bauskas muzeja speciālistu Aigaru Urtānu jaunie tēlnieki piedalījās ekskursijā muzejā un vecpilsētā.
Bauskas iepazīšanu viņi turpināja individuāli, izstaigājot pilsētas mikrorajonus, fotografējot un skicējot. Plenēra dalībnieki dzīvoja pils muzeja mākslinieku rezidencē. Noslēguma vakarā 30. jūlijā rezidencē notika studentu Dāvja Valbaka, Gata Erdmaņa, Oto Ozoliņa, Anitas Indānes, Viktorijas Rjuminas un LMA profesora tēlnieka Aigara Bikšes tiešsaistes videokonference. Tajā piedalījās arī studijas «Meistars Gothards» pārstāve Inga Krolle un biedrības «Bauskas vecpilsēta» vadītāja Ieva Bronko-Pastore.

Kritiski pirmie iespaidi
Visi plenēristi, izņemot Anitu Indāni, mūsu pilsētā bija pirmo reizi. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» viņi minēja tūrisma infrastruktūras attīstības neizmantotās iespējas, pilsētvides trūkumus un priekšrocības. Dāvis Valbaks uzskata: «Tranzīta iela Bausku sašķeļ divās daļās, tā zaudē organiku, jo koptēls tiek deformēts. Bauskā ļoti pietrūkst vienotas, mākslinieciski kvalitatīvas reklāmas. Iebraucot pilsētā, it nekas neliecina par apskates objektu esamību. Dīvaini, ka memoriāla «Sinagogas dārzs» piemiņas skaldne ar ebreju uzvārdiem izgatavota no lētas plastmasas. Drīz tā pavisam sairs. Uzzinājām, ka tas esot pagaidu variants, bet – cik ilgi? Paviršība degradē memoriāla būtību.
Pilsētā ir daudz brīvu laukumu, skvēru un parku, kur varētu izvietot neparastus vides objektus, papildinot jau zināmos stāstus un leģendas par Bausku.Tā ir liela priekšrocība, jo dažas pilsētas ir pārblīvētas ar vizuāliem tēliem. Mēs, katru dienu ejot cauri pilsētai ar noteiktu uzdevumu, guvām daudz impulsu. Ja ir konkrēti stāsti kā Bauskā, māksliniekiem vieglāk radīt idejas.»

Lielākais pārsteigums – pils
Gatis Erdmanis uz plenēru braucis no Aizkraukles caur Bārbeli un juties izbrīnīts: «Nevienas norādes par to, ka te atrodas pilsēta ar 400 gadu vēsturi! Svešinieki, ierodoties pa šo ceļu, domā, ka tūlīt izbrauks cauri necilam ciemam.

Es nezināju, ka Bauskā ir atjaunota pils, turklāt izcilā kvalitātē. Tas bija vislielākais pārsteigums. Arī mākslinieku rezidence pilī mums šķita nedzirdēts brīnums. Informācija par pili un lieliskajām pastaigu takām gar upēm mūs, netālu dzīvojošos, nebija sasniegusi. Man šķiet, ka kultūras un mākslas vērtību reklamēšanai Bauskā būtu jāizvēlas elastīgāka pieeja, lai sasniegtu konkrētas mērķauditorijas.»

Taka plūsmas organizēšanai
Īsts atklājums tēlniekiem bija gleznainā gājēju taka gar Mēmeli uz Ķirbaksalu un iespēja doties atpakaļ pa Mūsas krasta apakšējo terasi. Oto Ozoliņš spriež: «Lokveida taka ir ideāli piemērota tūristu plūsmas organizēšanai, lai viņi pēc pils apskates uzreiz neskrien projām, tā arī neiepazinuši skaisto apkārtni. Ķirbaksala varētu būt vilinoša jaunu vides objektu ierīkošanai, bet sapratām, ka problēmas sagādātu uzraudzība.»

Plenēra dalībnieki Bauskā dzirdēja daudz nostāstu un leģendu. Kolorīts un amizants viņiem šķita stāsts par dēkaini un dziednieku Magnusu Kavallo jeb Murzu, kurš 18. gadsimtā Bauskā veiksmīgi tirgojis «jaunības eliksīru» no Mūsas un Mēmeles satekas vietas Ķirbaksalā.

Aktualizē stāstu par Murzu
Ieva Bronko-Pastore pastāstīja par iepriekšējo tēlniecības plenēru Bauskā, ko pirms dažiem gadiem organizēja biedrība «Bauskas vecpilsēta». Tēlnieku uzdevums bija izstrādāt risinājumus Murzas tēla vizualizācijai. Plenērā piedalījās Igors Dobičins, Ai-vars Gulbis un baušķenieks Niks Edušs – Rīgas Dizaina un māk-slas vidusskolas toreizējais students. Izvēles kritērijs bija pilsētnieku balsojums, kurā par labāko atzina Nika izstrādāto versiju. Priekšlikums tā arī netika īstenots finansiālu un organizatorisku grūtību dēļ.
Profesors Bikše, attālināti aplūkodams vizualizācijas, bija visai skeptisks, taču sniedza vērtīgus padomus par līdzīgu projektu īstenošanas principiem un finansējuma piesaisti.

Anita Indāne atzina, ka stāsts par Murzu esot rosinošs, tāpēc viņai un kolēģiem jau radušās dažas neparastas ieceres. Septembrī plenēristiem būšot «jāiziet cauri profesora Bikšes filtram», lai izvēlētos un turpinātu attīstīt saturiski un mākslinieciski labākās idejas.
Videokonferencē profesors Aigars Bikše uzsvēra, ka tēlniecības plenērs Bauskā ir izpētes laboratorija – sākums jauniem studiju darbiem. Šī gada oktobrī Bauskā paredzēta plenēra ideju un skiču izstāde, lai iepazīstinātu sabiedrību. LMA jaunie tēlnieki izstādi rīkos sadarbībā ar Bauskas gleznošanas studiju «Meistars Gothards».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Studentu ideju laboratorija Bauskā

Kategorijas