Pļaujai ķer mirkļus starp lietavām

Lietusgāzes un krusa Zemgali nav žēlojušas. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis apstiprināja, ka diemžēl mūsu reģionam nav paveicies, lai gan pārmērīgas lietavas nepalīdz nevienam.
Ziemas kviešu vākšana tā īsti vēl nav sākusies. Zemgalē pirmos kuļ ziemas rapšus. «23. jūlijā lielai daļai Codes un Mežotnes pagasta lauku pāri gāja krusa, «uz aci izkuļot» pat 75 – 100% lauka. Skats bēdīgs, par laimi, daudziem saimniekiem lauki ir apdrošināti,» stāsta LLKC Bauskas biroja augkopības speciāliste Ieva Litiņa, aicinot saimniekus vairāk domāt par sējumu apdrošināšanu. «Tomēr arī laukos, kurus krusa neskāra, ziemas rapšu ražība ir zemāka par gaidīto – cerēja uz 4 – 4,5 t/ha, bet ir knapi 3 t/ha,» piebilst speciāliste.
Iespējams, ka rapšu ražību ietekmējis jūlija karstums, kas nelabvēlīgi iespaidojis augus, tiem ir sīkākas sēklas. Mitrais un karstais laiks veicinājis dažādu slimību izplatību – rapšu laukos fiksēti kā pangodiņa un stublāju smecernieka bojājumi, tā puve, kas ražu samazinājuši.
Viktors Spangers, Vecsaules pagasta «Mežmārtiņu» saimnieks, teic: «Pagaidām nedaudz laimējies, jo krusa mūsu pusē nav bijusi tik spēcīga kā pie zemniekiem Codes laukos, taču veldre ziemas kviešos epizodiski tomēr ir. Ziemas rapšu kulšanu sākām 20. jūlijā, visu laiku kaut kāds «nelaiks». Pavisam ir 220 hektāri. Šogad ziemas rapšiem īpaši nelabvēlīgs laiks, parasti kulšanas apsākļi bijuši samērā labvēlīgi. Uz ziemas kviešiem gan būs jāpagaida, gatavojas lēnāk. Tie ir 420 hektāros. Vēl esam iesējuši lauka pupas, auzas, vasaras kviešus. Kaut ko paredzēt vai pasūtīt Latvijas klimatā nevar. Drošs tikai tas, kas jau padarīts.»
Sergejs Kataņenko, SIA «Uzvara-lauks» agronoms, vērtējot ziemas rapšu ražu, atzina, ka iekūlums vidējs – ap 3,5 tonnām no hektāra. Prognozes bija cerīgākas nekā reālā raža. Kopējā ziemas rapšu platība ir 1200 hektāru. Ziemas kvieši vēl gatavojas.
Mārīte Ķikure, «Saimnieks-V» valdes priekšsēdētāja, atzina, ka ziemas rapšu pļauja rit lēni, apstākļi nav tie labākie. Ir saimniecības, kur jau savu darījusi krusa. Mitruma procents graudiem ļoti dažāds. Vēlajām šķirnēm 11–12%, bet agrākām ap 7%, un tad jāžāvē nav. Eļļas kvalitāte laba.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»