Izvēlas vērtīgu dramaturģiju ar spēcinošu enerģiju

2020. gada 28. jūlijs 00:00

419

Izvēlas vērtīgu dramaturģiju ar spēcinošu enerģiju

Vecsaules pusē teātra pirmsākumi rodami pirms gandrīz gadsimta

Sestdien, 25. jūlijā, 40 gadus pārlūkoja un svinēja Bauskas novada amatierteātris «Vecsaule». Pagasta saieta nama estrādē virmoja vecsauliešu spēlētprieks īpaši iestudētajā izrādē «Resnie kāposti», kas veidota pēc Monikas Zīles diviem stāstiem. Viesu atsaucība un sveicieni apņēma amatieraktierus un viņu vienīgo režisori Guntu Siliņu.

Godināti tika ilggadējie teātra spēlētāji, režisore, un visus patīkami pārsteidza Bauskas novada domes dāvinājums – čeks 700 eiro vērtībā. Aktieri atcerējās neparastas situācijas, G. Siliņa aicināja ieklausīties vecsauliešu teātra vēsturiskos faktos, ko periodikā bija sameklējusi vietējā bibliotekāre Agrita Hatkēviča. Atrodams, ka jau 1940. gadā bijusi izrāde, nepārtraukti amatierteātris strādā 40 gadu. Tā pastāvēšanā tikai nepilnu ceturto daļu no darbošanās laika vecsauliešiem pieder sava skatuve.

Īpašā buča
Ilggadējie trupas dalībnieki sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atcerējās, ka mēģinājumi bijuši pat daudzdzīvokļu mājas pagrabā, visvairāk reižu Vecsaules skolas nelielajā zālē, aktieru dzīvokļos. Braukts uz kādreizējo Jaunsaules klubu, lai justu skatuves dēļus, jo izrādes un daudzās viesizrādes notikušas gluži citādākos apstākļos nekā mēģinājumi. Tā turpinājies, līdz atklāts Vecsaules saieta nams, kura tīrīšanā pirms pārbūves teatrāļi kopā ar folk-loras grupas dalībniekiem piedalījušies talkās. Kādreizējā klēts jau astoņus gadus ir vecsauliešu kultūras centrs, gaišs un aicinošs, daudzveidīgi izmantots.

Amatierteātra dalībniece Anna Guļkeviča neslēpa, ka, iegūstot stabilu mēģinājumu vietu un skatuvi, acīs bijušas asaras. Tik dziļš aizkustinājums, ka dēļi pat nobučoti. Izveidojot pie saieta nama brīvdabas estrādi, tagad vecsauliešiem ir pat divas skatuves. Jaukā laikā mēģinājumi notiek ārpus telpām, kā tapa 40. jubilejai veltītais uzvedums pēc Monikas Zīles stāstiem «Mulsinājums» un «Resnie kāposti». Svētkos bija iestudējuma pirmizrāde. Tajā iekļauta arī vecsauliešu Silvijas Beitiņas dzeja un skatuves noformējumā izmantoti Gitas Balodes rokdarbi.

Drosmīgais sākums
Jaunajai un diplomētajai kultūras darbiniecei Guntai Siliņai bija liela dūša pašā četrdesmitgades ieskaņā izvēlēties lieldarbu – Rūdolfa Blaumaņa «Skroderdienas Silmačos». Vecsaulieši izrādījās atsaucīgi teātra spēlētāji, un viņu skatuvisko varējumu tālajā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā atzinīgi vērtēja tā laika Bauskas rajona teātru autoritāte Raimonds Kugrēns. Kas zina, cik liela nozīme viņa labvēlībai ir bijusi? Taču toreizējais Vecsaules kolhozs pēc tam sniedzis dāsnāku atbalstu savam drāmas ansamblim, kā to sauca. Noprotams, ka iedrošinājumu guva gan jaunā režisore, gan aktieri.

Aizsteidzoties priekšā vecsauliešu panākumiem kopš viņu darbības sākuma, jāteic, ka nav bijušas tādas skates, kurās trupa nesaņemtu atzinību, dažādas pakāpes diplomus un iespēju lugas rādīt ne vien sava rajona, novada vērtējumam, bet arī plašākā mērogā, piemēram, Annas Brigaderes «Maija un Paija» rādīta visas Latvijas amatierkolektīvu konkurencē.

Katram laika posmam mēdz būt savas īpatnības, savi plusi un mīnusi. Vecsauliešiem pirmie divdesmit gadi raksturīgi ar vērienīgiem iestudējumiem. 1987. gadā bijušas pat divas pirmizrādes – R. Blaumaņa «Trīnes grēki» un Gunāra Priedes «Žagatas dziesma». Rajona skatē abas parādītas, izskanējis apbrīns, kā to spēj viens kolektīvs. Trupas hronikā par šo periodu ir režisores G. Siliņas piezīmes: «Gluži vienkārši tas bija darbs un pierādījums – jo vairāk darba, jo izdarīt var vairāk. Protams, aktieriem nākas atteikties no personiskām interesēm, ieplānot laiku un tikt galā gan ar mājas darbiem, gan ar ģimeni, gan ar lomām.» Šie vārdi joprojām ir trāpīgi.

Amatierteātra vadītāja bilst, ka laika ritumā kļuvusi sarežģītāka repertuāra atlase, jo aizvien mazāk stiprā dzimuma pārstāvju pievelk skatuve. Tādēļ malā paliek skatītāju iecienītas lugas ar jauniem mīlētājiem un viņu pārdzīvojumiem. Ilggadējā trupas dalībniece skolotāja Agra Ķēniņa uzsver, ka režisorei tomēr izdodas veiksmīgi meklējumi un viņa prot aktieru sastāvu nodarbināt un atrast saturiski dažādus un bagātus darbus. Aktieriem reizēm šķietot, kas sanāks, bet izdodas! Piemēram, Imanta Ziedoņa «Krāsaino pasaku» iestudējums, Jāņa Akuratera luga «Apvienosimies» un citi.

Netverams starojums
Gunta Siliņa, raksturojot ilgo režisūras cēlienu, teic, ka viņa nevēlas izcelt kādu atsevišķu periodu. Sirdi silda darbi, kas ieguvuši popularitāti, kuros sajusts vārdos neizsakāms spēks, kas amatieraktieriem devis papildu enerģiju un vienlaikus ļāvis to raidīt skatītājiem.

Visvairāk izrādīts Alberta Kronenberga «Mazā ganiņa» iestudējums, kopskaitā 22 reizes. Repertuārā tas vairs neesot bijis, bet saņemti zvani, ka ir vēlēšanās to redzēt. Aktierisko sniegumu papildinājusi Raimonda Paula lieliskā mūzika, tās izpildījums fonogrammā nodrošinājis augstu kvalitāti. Komponists devis piekrišanu, ka amatierteātris to drīkst izmantot.

Visai trupai un arī režisorei nozīmīga bijusi sastapšanās ar novadnieka, gleznotāja un rakstnieka Jāņa Sarmas daiļradi. Daudz laika tērēts, atlasot ar Vecsaules un Bauskas pusi saistītas epizodes, kas iederīgas teksta dramatizējumam. Uzvedumā «Es stāvu starp jums un klausos, kā mani vārdi skan» neparastās personības atklāsme izdevusies, un šķitis, ka J. Sarmas netverama līdzestība dod izzinoši emocionālus impulsus.

«Bauskas Dzīvei» šo uzvedumu izdevās redzēt pilsētas kultūras centrā. Aktieru atraisītais sniegums, satura daudzveidība, humors, lakoniskais skatuves vizuālais veidols – tas viss sniedza īstu teatrālu piepildījumu. Šo iestudējumu īpaši pozitīvi vērtēja arī Latvijas amatierteātru skates «Gada izrāde 2018» žūrija. Amatierteātru Gada izrādes skatēs vecsaulieši piedalās kopš 2005. gada.

Kādā trupas hronikas lappusē lasāms G. Siliņas rakstītais: «No sirds spēlēsim uz sirdi aizspēlēsim.» Tas ne vienmēr izdodas teātra profesionāļiem, toties Vecsaules amatieri spēj būt spilgti un silti. Pēc izrādes Bauskā tās dalībniece Lidija Nereta sacīja, cik dažāda ir publikas reakcija. Baušķenieki, viņasprāt, bijuši vēsāki salīdzinājumā ar citiem, vairākās vietās justa atsaucība un lielāka reakcija uz humoru. Bārbelē redzēti apmeklētāji, kas apraudas. Par skatītājiem būtu atsevišķs stāsts, jo viņu ir sastapts ļoti daudz, braukājot pa mūsu pašu novadiem un daudzām jo daudzām Latvijas vietām.

Labi būt kopā
Trupas sastāvs laika ritumā mainījies, taču līdzīgi režisorei Guntai Siliņai vairāku aktieru dzīve ritējusi vienlaikus ar teātra tradīciju pastāvēšanu. Agra Ķēniņa atklāja, ka ar Jāni kopā ir spēlējuši «Skroderdienās Silmačos» un šajā izrādē sacerējušies, vēlāk izveidojuši ģimeni. Abi visus 40 gadus iejutušies dažādās lomās uz skatuves. Tikpat ilgs stāžs ir Hugo Strautniekam, kurš atzina, ka ar teātri dziļāk iespējams izjust dzīves pārmaiņas.

Annai Guļkevičai un Lidijai Neretai arī ir ilggadnieču statuss Vecsaules amatierteātrī. Iepriekš minēto noturību trupā var apbrīnot un apskaust. Anna gan bilda, ka reizēm negriboties nākt uz mēģinājumiem, šķietot, ka labāk darīt ko citu. Taču šīs izjūtas zūd, kad atkal satiekas mēģinājumos, jo tajos jūtas kā savējie, kā domu- biedri, kuri cits citu saprot. Gadu gaitā katra raksturi atklājušies, zināms, kad jāklusē, kad jāpacieš un jāuzmundrina. Iestudējumi bagātina personību un ikdienas aizņemtībai piešķir pavisam citādas izjūtas un noskaņas, atzīst aktieri. Pirms desmit gadiem pamatsastāvam pievienojās Sandis Noviks, kurš arī kļuvis uzticīgs teātrim. Viņa un arī Agates Vītolas sniegums guvis atzinīgu vērtējumu skatēs.

Režisore priecājas, ka jauni amatiermākslas entuziasti papildina trupu. Sabīne Treilība labi iejūtas lomās un pārzina izrāžu apskaņošanu, viņai līdzi nāk mazā māsa Emīlija, kurai arī pirmās uzstāšanās. Elza Zandere, Viktorija Buhbindere, Aldis Lipniks ir aktieriskā ceļa pašā sākumā. Vecsaules teātra spēlētāju skaits 40 gados kopumā pārsniedz septiņus desmitus, lēš G. Siliņa.

Svētkos trupas dalībnieki saņēma īpašu nākamā gada kalendāru, kurā viņi skatāmi dažādās situācijās un atzīmēti katra vārda un dzimšanas dienu datumi. Par iepriecinājumu aktieriem un viesiem bija gādājusi Vecsaules kultūras pasākumu organizatore Rasma Maldute, kura pati savulaik bijusi trupas sastāvā un joprojām ir tās aizgādne, rūpējoties, lai pagastā un novadā amatierteātrim būtu atbalsts. Pēc jubilejas jau pirmdien bija nākamais mēģinājums. Turpinājums seko.

Fakti
Amatierteātra «Vecsaule» repertuārā bijušas šādas lugas:
- R. Blaumaņa «Skroderdienas Silmačos», «Trīnes grēki»;
- A. Brigaderes «Maija un Paija», «Čaukstenes»;
- P. Putniņa «Ar būdu uz baznīcu», «Pusdūša»;
- M. Zālītes «Pilna Māras istabiņa»;
- L. Stumbres «Laimīgā Blūmentāle», «Trīs košas dāmas»;
- M. Zīles «Čemergess», «Resnie kāposti»;
- F. Garsijas Lorkas «Bernardas Albas māja»;
- G. Priedes «Žagatas dziesma»;
- J. Akuratera «Apvienosimies» un citas.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Izvēlas vērtīgu dramaturģiju ar spēcinošu enerģiju

Kategorijas