BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laba pļava var būt dažāda

Uldis Varnevičs

2020. gada 28. jūlijs 00:00

24
Laba pļava var būt dažāda

Par diskusiju iemeslu kļuvusi neliela pļava Bauskas novada Vecsaules pagasta Jaunsaulē, netālu no bijušās skolas ēkas. Jaunsaules iedzīvotāji vērtē, ka pļava ir nekopta, pagasta pārvalde saka, kopj gan, bet citi uzstāj, ka laba pļava nebūt nav jāpļauj ik pēc pāris nedēļām.

Par šo pļavu Jaunsaulē sāka runāt pirms diviem gadiem, kad teritorijā izzāģēja ābeles un iestādīja ozoliņus. Jaunsaulieši sūdzas, ka pļava izskatās aizaugusi, nepļauta, savukārt Vecsaules pagasta pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska vēsta, ka pļavu izpļauj reizi mēnesī. Ja bijis mitrs un silts laiks, tad zāle aug spēcīgāk un rodas sajūta, ka tā ir aizaugusi.

Dabai draudzīgāk
Tomēr ir arī cits viedoklis par to, kādai jāizskatās pļavai. Latvijas Universitātes pētniece, projekta «GrassLIFE» zālāju eksperte Solvita Rūsiņa, skaidro, ka dabas daudzveidības saglabāšanai labāk pļavu pļaut tikai vienu vai divas reizes sezonā.
«Jo biežāk pļaujam, jo mazāka augu sugu un kukaiņu daudzveidība pļavā. Ņemot vērā, ka bioloģiskā daudzveidība sarūk gan Eiropā, gan arī Latvijā, mauriņu retāka pļaušana ir ļoti vēlama. Ziedošie augi ir barība apputeksnētājiem, arī paši augi tad var izplatīties no pļavas uz pļavu, jo ir vietas, kur tiem ļauj noziedēt un izsēt sēklas,» stāsta S. Rūsiņa.

Zāles pļaušanai ir savi iemesli – noteiktais garums līdz 20 centimetriem ir nepieciešams, lai pavasarī nevarētu dedzināt kūlu. Tomēr tik bieža pļaušana liedzot izplatīties apmēram simt augu sugām. «Regulāri pļaujot mauriņu reizi nedēļā, reizi divās nedēļās, tur spēj izdzīvot tikai ļoti izturīgas augu sugas, kuras ir gatavas, ka tām sit pa galvu reizi nedēļā. Savvaļas zālājā vienā kvadrātmetrā var būt 40 –
50 savvaļas augu sugu, mauriņā tās būs trīs, četras, piecas. To mēs varētu salīdzināt ar tādu zaļu tuksnesi, jo bezmugurkaulnieku sugām tur lielākajai daļai nav, ko darīt. Nav ziedu, ar ko baroties,» pauž S. Rūsiņa.

Palīdz arī kukaiņiem
Gan vietām Latvijā, gan arī Eiropā sāk domāt par retāku zālāju pļaušanu. «Eiropā arvien modernāk ir arī ciemos un pilsētās veidot tikai vienu reiz gadā pļautus mauriņus, tā radot sugām bagātas pļavas, kas ir gan estētiski pievilcīgas, gan apputeksnētāju mājvietas, gan dzīvības saliņas, ar kuru palīdzību augu un kukaiņu sugas var ceļot cauri pilsētai, un pilsēta vairs nav barjera sugu izplatīšanās ceļā,» saka S. Rūsiņa.

Pētniece kā piemēru – vienu reizi nopļautu pļavu – min Jelgavas ielā 1 Latvijas Universitātes Dabas mājas zālienu. Vēl viens arguments par labu retākai pļaušanai – jo retāk pļauj, jo labāk kukaiņiem.

Vērtējumam par pļavām pašlaik pārsvarā ir estētiski iemesli – kas kam izskatās skaisti. Tomēr ir savi pragmatiski iemesli, kāpēc daudzi izvēlas pļaut biežāk un zemāk, jo pļaujot vienu vai divas reizes sezonā, ir jāsavāc siens. Tas prasa laiku un resursus, un beigās var iznākt, ka jāsamaksā vairāk, nekā biežāk pļaujot. Tomēr zaļā dzīvesveida piekritēji cer, ka aizvien lielāku popularitāti iegūs retāka pļavu pļaušana.