FOTO: Stādu tirgum Rundāles pilī liela piekrišana
Rundāles pils franču dārza daile ar elpu aizraujošu, neatkārtojamu toņu
un smaržu burvību pārtop īpašajā rožu ziedēšanas laikā. Lai daļēji
kompensētu kovidlaika ierobežojumu dēļ pārcelto Dārza svētku baudīšanu,
4. jūlijā Rundāles pils muzejs sarīkoja stādu tirgu, bet svētdien, 5.
jūlijā, pils dārzu pieskandināja pieci pūtēju orķestri – «Cēsis»,
«Bauska», «Dobele», «Dikļi» un Latvijas Universitātes pūtēju orķestris.
Rundāles
pils franču dārzu grezno apmēram 4080 rozes. No vēsturiskajām rozēm
pašlaik vēl zied ap 600 stādu, bet mūsdienu rozes, kas mēdz uzziedēt
atkārtoti un priecēt visas vasaras garumā, ir 3480, atklāj Rundāles pils
muzeja galvenā speciāliste parka nodaļā Lelde Ozola.
Puķu
karalienes šobrīd patiesi ir neatvairāmas, tajās san kamenes un bites,
sanākušie steidz iemūžināt daili savos viedtālruņos. «Žēl, ka nav vēl
izgudrots veids, kā neatkārtojamo aromātu arī saglabāt tālrunī, lai
pelēkajos rudens vakaros var iesmaržoties vēsturē,» kavējoties pie rozā
ziedu kupenām, nosaka baušķeniece Egija.
Sestdienas galvenā «piedeva» dārzam neapšaubāmi bija stādu tirgus, kur visplašākajā piedāvājumā bija rozes.
«Tās
šeit visvieglāk pārdot, andele iet no rokas,» neslēpj rožu pārdevēja
Daiga Reika no Babītes piemājas saimniecības. Visātrāk izpirkti tie
stādi, kuriem analogus var atrast Rundāles pils dārzā. Cilvēki
noskatījuši konkrēto šķirni un ar fotoattēlu telefonā nākuši pie
stādaudzētāja. Pirmā «aizgājusi» šķirne ’Just’, kas šajā laikā bija
bagātīgā plaukumā.
«Pērk jau no visām zortēm, bet vairāk to, ko
vieglāk aiznest,» teic D. Reika. Mazākie (t.i., četrlitrīgie) podi ar
rožu stādu piedāvāti par desmit eiro, bet lielie tirgoti par divdesmit
eiro. Daiga stāsta, ka abiem ar vīru rožu audzēšana sākusies kā hobijs –
izmēģinājuši rūpalu, tas tīri labi veicies, un tagad produkciju, kam
esot tirgus skats, vedot pārdot. Pašiem vēl ir pamatdarbs, tālab rozes
andelētas vien dažādos gadatirgos, bet šogad to nav, tādēļ stādus veduši
uz parasto tirgu, kas pandēmijas laikā darbojies. Rundālē Babītes rožu
audzētāji savu produkciju piedāvājuši pirmo reizi. «Lielie gadatirgi
šogad atcelti, turklāt tie maksā milzu naudu, piemēram, Siguldā par
līdzvērtīgu vietu no mums pērn iekasēja 200 eiro par divām dienām.
Igaunijā izmaksas vēl lielākas, jo ir ceļš un dzīvošana, taču te
samaksājām vien nieka trīs eiro. Pārdodot vienu stādu, jau esam
ieguvēji. Turklāt šeit jau nav tirgošanās, tā ir atpūta pasakaini
skaistā vietā! Baudi, un vēl tev no šīs baudas ir ienākums, kur vēl
labāk!» jūsmo D. Reika.
Par
klientu trūkumu nesūdzējās ar Skaistkalnes pagasta saimniecība
«Dobīte». Pārdevēja Vija Šlajeva stāsta, ka šī bijusi šogad pirmā
izbraukuma tirdzniecība. Līdz tam visu tirgojuši uz vietas saimniecībā.
Uz Rundāli vesti garšaugi un ziemcietes, tikai kripata no viengadīgajām
puķēm, jo tām drīz sezonas noslēgums. Vislielākā piekrišana bijusi
garšaugiem – citronzālei, eikaliptam, kas izpirkti pirmie. V. Šlajeva
atzina, ka grēks bijis neizmantot šādu iespēju, kad tuvu pie mājām
organizēts stādu tirgus.
Tikmēr ar savu daili grūtāk ieinteresēt
bija graciozajām hortenzijām. Kamēr tās nav sakrāsojušās, tām grūti
konkurēt ar dārza karalienēm, atzīst to saimnieks Ilmārs Zirnis.
Stādaudzētājam Jelgavā ir prāva hortenziju kolekcija, un viņa vārds nav
svešs ne Latvijā, ne arī kaimiņvalstīs. Spējot piedāvāt sortimentu un
konkurētspējīgu cenu, lietuvieši pie viņa augus iegādājas vairumā. Kā
lielu mīnusu sestdienas tirgum Ilmārs minēja bezmaksas «taksīša»
trūkumu. Piemēram, Igaunijā lielās platībās notiekošajos tirgos par
velti līdz klienta autotransportam pirkumu aizvizina mini traktoriņi,
kvadracikli vai kādi citi braucamie.
«Šeit cilvēki galvenokārt atnākuši baudīt skaistumu, te ir relaksējoša noskaņa, domāju, ka nav īstā vieta tirgošanai,» uzskata
I.
Zirnis. Par to, ka teju visa prece jāved mājās, nebēdā, jo vairāk
tirgu uztvēris kā reklāmas pasākumu. Daudz jaunu interesentu bijuši,
klientu loks noteikti paplašināsies, pārliecināts I. Zirnis.
Dzintra
Edelmane no Saldus Rundāles apmeklējumu apvienojusi ar Raimonda Paula
koncertu Salaspils novada viesu namā «Ārpus laika». Dārzā viņa ar
maisiņiem rokās, kuros iepakotas četras rozes. Kurzemniece steidz
atklāt, ka tas nav vienīgais pirkums, jo daļu jau vīrs aiznesis uz
auto. Pašas dārzu daiļo ap 50 rožu šķirņu, bet, izstaigājot un apskatot
Rundāles rozes, Dzintra secinājusi, ka neviena no tām īpašumā neesot.
Viņa palepojas, ka ir bagātīgs peoniju dārzs. 250 šķirnes tikai pie
mājas, katru gadu vīrs uzrokot jaunu dobi, jo vairs neesot vietas.
Apkārtējiem īpašums nav atvērts, bet šogad bijis izņēmums, jo tik krāšņi
peonijas ziedējušas, ka gribējusi ar skaistumu dalīties un aicinājusi
draugus, paziņas, lai nāk aplūkot šo dabas daili. Nenoliedzami dārzs
esot arī bezapstājas darbs, taču sniedzot milzu gandarījumu.
Kovidlaikā
Dzintrai daudz vairāk brīvas vaļas atlicināts dārzam. «Nevienu centu
puķēm nežēloju. Jauns drēbju gabals skapī man neko nedos, tagad arī
aizceļot nevaru nekur, tālab visu mīļā miera labad var izpirkt
skaistum-augos,» paziņo Dzintra. Ik gadu viņa kopā ar ģimeni apmeklējusi
arī Dārza svētkus Rundāles pilī. Pietrūkstot tagad mūzikas skaņas un
tirgotāju daudzveidības, taču rožu burvību neviens nav atcēlis.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»