Pilsētā ziņo par gāzes noplūdi

2020. gada 24. jūlijs 00:00

Bauskā strādā avārijas un glābšanas dienesti

Akciju sabiedrības (a/s)«GASO» avārijas dienesti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki un policija 23. jūlija rītā nosprostoja Lidlauka ielu Bauskā, kur ziņoja par avāriju. Avārijas dienesti saņēma izsaukumus arī no pilsētas daudzdzīvokļu nama un privātmājas Mūsas ciemā.

Tie bija praktisko mācību notikumi, kur piedalījās a/s «GASO» Bauskas iecirkņa darbinieki kopā ar novada operatīvajiem dienestiem. Mācībās imitēja situāciju, kad, arot ar traktortehniku, bojā augsta spiediena – 16 bāru – tērauda «DN 500» gāzes vadu.

Attieksme šokē
Mārcis Vadapāls, a/s «GASO» Bauskas iecirkņa vadošais inženieris, šoreiz bija gan izsaucēja, gan situācijas novērtētāja lomā. Pēc viņa zvana par avāriju, kuras rezultātā radusies gāzes noplūde un apgāzies traktors, pēc vairākām minūtēm klāt ir viena avārijas brigāde, kas sāk norobežot teritoriju un izsauc papildspēkus. Ierodas vēl viena a/s «GASO» mašīna, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ekipāža, ceļus noslēdz Bauskas novada pašvaldības policija. Lai noslēgtu gāzes pieplūdi, dienestu darbinieki dodas aizvērt gāzes pievadus.

Mācību sākumā norit interesanta epizode. Piebrauc neliels kravas auto, šoferis nopēta apkārt esošo drūzmu un skraidīšanu un nāk skaidroties – vai viņš tomēr nevarot izbraukt? Šoferim atbild, ka cauri izbraukt nevarēs. A/s «GASO» novērotāji par tādu attieksmi šokēti un norāda, ka laikam tomēr trūkst zināšanu civilās aizsardzības jomā, ja ir vēlme šķērsot sektoru, kur varētu draudēt gāzes eksplozija.

Svarīga savstarpējā saziņa
Mācības no malas vēro a/s «GASO» mācību centra darbinieki. «Katrs iecirknis katru gadu organizē mācības. Var gan teorētiski apgūt zināšanas, gan praktiski izmēģināt – izmērīt laiku, kā plāni darbojas praksē. Šis ir tas gadījums, kad modelē situāciju. Svarīgi ir noskaidrot, cik ilgā laikā un kā dienesti reaģē, kāda ir savstarpējā saziņa,» stāsta Solvita Vēvere, a/s «GASO» mācību centra vadītāja.
Speciāliste gan uzsver, ka šāda situācija realitātē ir gandrīz neiespējama. Avārijas visbiežāk notiek sadzīvē – noplūdes pagrabos, plītīs. Speciālisti norāda, ka bieži vien cilvēki ignorē briesmas, par gāzes smaku ziņojot tikai tad, kad tā jau nedēļu jūtama. «Nav bijis tā, ka gāzes noplūde būtu notikusi uz lauka. Tas gan nenozīmē, ka avārijas dienestam nav jāveido sadarbība ar citiem dienestiem. Teorētiskās instrukcijas šoreiz pārbaudām dzīvē,» tā S. Vēvere.

Jāpārbauda visas situācijas
Galvenais šajā gadījumā bija noteikt laika robežas, kurās iekļaujas dienesti, reaģējot uz iedzīvotāju zvaniem. Papildus notikumam uz lauka vēl sekoja mācību zvani no privātmājas Mūsas ciemā un daudzdzīvokļu nama Bauskā par to, ka jūtama gāzes smaka.
«Pilsētā ar rupora palīdzību informējām cilvēkus, kā rīkoties šādā situācijā – aizvērt logus un pašiem atstāt namu. Jo, no vienas puses, tā var būt smaka, kas nāk no avārijas vietas, bet, no otras puses, tā var būt noplūde mājās. Jāpārbauda visas situācijas,» uzsver M. Vadapāls.

Praktisko mācību daļai sekoja darbību analīze. No visām epizodēm ir fotoattēli, tos apkopos, lai noteiktu laiku, kad konkrētā epizode notikusi. «Pats svarīgākais ieguvums būs iespēja noteikt, cik operatīvi ir paveikts viss nepieciešamais. Piemēram, avārijas rezultātā būtu jāslēdz gāzes padeve Uzvaras ciemam un tāpēc jānoskaidro, cik ātri var ierasties mašīna, kas ražo sintētisko gāzi un var piegādāt to ciema iedzīvotājiem, lai ikdienas dzīve neapstājas. Izskatās, ka visu paveicām labi un laikā,» rezumē M. Vadapāls.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pilsētā ziņo par gāzes noplūdi

Kategorijas