Mežos sācies sēņu laiks

Ja sociālajos tīklos «Facebook» un «Instagram» sāk parādīties sēņu bildes,
skaidrs – bekošanas laiks ir klāt! Turklāt nav jau nekāds noslēpums, ka
sēņošana daļai latviešu ir teju vai nacionālais sporta veids. Vēl viens rādītājs par sēņu esamību vai neesamību apkārtnes mežos ir vietējais tirgus. «Bauskas Dzīve» lūkoja situāciju šonedēļ raudzīt Bauzes tirgū.
Otrdienas, 21. jūlija, rītā Bauzē meža veltes pircējiem piedāvāja Lauris Vilcāns. Viņš atklāja, ka sēnes lasa Vecumnieku pusē. «Mitrās vietās tās ir, taču
sauss laiks sēnēm nepatīk. Ir jāzina vietas, uz kurām doties, meklēšana
«uz dullo» man nepatīk». Tirgotājs piedāvāja gailenes, taču atzina, ka mežā
lasa arī citas sēnes – baravikas, bekas u.c. «Tirgū grūti baravikas
pārdot, jo pirms tam ir jāpārbauda, vai sēnes nav tārpainas. Ar gailenēm
ir vienkāršāk,» atzina L. Vilcāns.
Tirgotāja Elga atzina, ka sēņu
mežā ir daudz, taču tās ir ļoti tārpainas. «Ziema bija silta, tagad
sēnēs ir daudz tārpu. Ja lietus būs, augs arī sēnes, ir tikai jādodas uz
mežu un jālasa,» uzskata Elga, kura sēnes lasa Vecsaules mežā. Viņas
stendā no rīta bija iespējams iegādāties arī baravikas, taču tās ātri izpirktas. «Domāju, ka cena sēnēm kritīsies. Tagad par gaileņu
kastīti jāmaksā 3,50 eiro, bet būs sēnēm labvēlīgi laikapstākļi un
cilvēki arvien vairāk dosies sēņot,» tā domā brunaviete Elga.
Baušķenieks Igors Slakters ar sēņošanu aktīvi nodarbojas piecus gadus. Ar savu guvumu viņš mēdz palepoties sociālajā tīklā «Facebook». Igors sēņot brauc kopā ar sievasmāti uz Vecumnieku novada Valles mežiem.
«Sēnes neēdu, tīkams pats lasīšanas process – aiziet uz mežu, izstaigāties
un nedomāt par problēmām. Sēņoju piecus gadus intensīvi, gandrīz katru
sēni nobildēju,» stāsta Igors. Viņš min, ka esot gadi,
kad nav sēņu vai to ir ļoti maz, bet šogad izskatoties, ka sēņu ir
daudz. «Tagad mežos ir izveidoti ceļi, nav problēmu ar automašīnu
nedaudz pabraukt uz priekšu un pameklēt jaunas vietas.»
Igors lasa
baravikas, bekas, ja ir kādas gailenes, tās arī ieliekot groziņā, jo
sievai garšo, kad apceptas ar sviestu. «Ir laiki, kad 30 vai 40
baravikas jau skaitās daudz, bet gadās atrast 200 vai 300 bekas, un tas
tad tiešām ir ļoti daudz. Sēņu sezona tikai tagad ir sākusies. Pēc tā,
kas ir salasīts, spriežu, ka ir labs gads,» novērojumos dalās Igors
Slakters. Viņš pēc atgriešanās no meža arī pārbaudot sevi, vai nav kāds
kukainis, ērce piesūkusies, kaut arī Igors ir vakcinējies pret ērču
encefalītu. «Apģērbjos kārtīgi, dodoties uz mežu, pēc «sēņu medībām»
drēbes izmazgāju, dodos dušā,» stāsta I. Slakters, kurš domā – ja kādam
ir bailes no kukaiņiem un čūskām, tam labāk uz mežu neiet.
Tikmēr Latvijas Dabas muzeja speciāliste, mikoloģe Diāna Meiere atzīmē, ka aktīvā sēņotāju sezona sākusies maijā ar sērapiepju vākšanu. «Sērapiepēm šis ir izcils gads, taču pērn tās bija ļoti grūti atrast,» teic D. Meiere.
Sērapiepes nosaukums ir radies sēnes dzeltenās nokrāsas, nevis sastāva dēļ, jo tā nesatur elementu sēru. Sērapiepi var pazīt pēc tās oranži dzeltenās nokrāsas un lielā augļķermeņa, tā ir ēdama un citi atzīst, ka garšo nedaudz pēc vistas gaļas. Uzturā gan jālieto jaunas piepes, pāraugušās ēšanai vairs nav piemērotas.
Par baraviku ražību šosezon varot spriest pēc sēņotāju publicētajām fotogrāfijām sociālajos tīklos. Mikoloģe D. Meiere atklāja, ka pirmais baraviku vilnis jau bija. «Latvijā populārākā sēne, protams, ir baravika, pēc tās ir gailene, jo vienā vietā aug vairākas un parasti nav tārpainas. Sēnēm patīk siltums un mitrums,» stāsta speciāliste. Viņa arī brīdina, ka ērču šogad ir daudz.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»